Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Pusdienu kalambūrs

Līga Salnite
19:55
04.06.2023
16

Pat nezinu, no kura gala lai iesāk. Jā, nenoliedzami, es esmu par to, lai Latvijā bērni skolās varētu paēst pusdienas, kuras gatavotas no vietējiem produktiem. Pēc iespējas visi produkti – dārzeņi, gaļa un graudaugu izstrādājumi-, šķietami, mums taču ir, atliktu vien sakoordinēt, kur vest.

Taču, izrādās, nav tas tik vienkārši. Un pats galvenais – nebūt ne lēti. Tāpat atklājas, ka daudzi zemnieki jau atmetuši ar roku dārzeņu audzēšanai, kas, nenoliedzami, prasa vairāk cilvēka darba un arīdzan garantētu noietu ilgākam laikam. Mūsu lauksaimnieki lielākoties esot pievērsušies zālaugiem, mūspusē daudzi pat bioloģiskiem, tomēr tā ir zāle, un audzē graudaugus. Kur tad vairs saruna par to, ka produkti bērnu pusdienām būtu iegādājami no iespējami tuvākajiem zemniekiem vai lopkopjiem?

Protams, es pārspīlēju, bet, ieskatoties dziļāk skolēnu ēdināšanas sistēmā, nudien rodas neizpratne par to, kā soli pa solim pāris desmitgadēs esam līdz tam nonākuši. Kādēļ skolēnu, bērnu pabarošana mums tāpat kā priekšmetu, galda virsmu vai jebkuru citu mēbeļu iegāde prātā iesakņojusies tikai ar “lētākās cenas” meklējumiem? Mēs labprāt aizmirstam, ka bērnības garšas izjūtas un ēšanas paradumi mūs var veidot par veselākiem cilvēkiem, tie iekodējas kā tāds tetovējums miesā. Var uz laiku novērsties, bet to nevar aizmirst. Visticamāk, ar kvalitatīvu pārtiku uzaugušais jaunietis pie šāda veida pārtikas atgriezīsies neapzināti jau pieaugušā vecumā, pat ja kādā brīdī jaunības dullumā tas nešķitīs svarīgi.

Turklāt jāatceras, ka dažam skolēnam ēdienreize mācību iestādē var būt vienīgā īstā maltīte dienā. Lai tie būtu retums – es ceru, ka tā -, bet tas nenozīmē, ka šo aspektu var ignorēt.

Jā, te jārunā arī par to, vai mūsdienu bērni šo ēdienu, ko viņiem dosim, ēdīs, ja tagad tik daudzi savas skolas pusdienas brāķē un pilsētas bērni vispār labprātāk izskrien līdz tuvīnajam veikalam pēc savas dienišķās smalkmaizītes. Ja iegādāto produktu izcelsme mazā pusdienu finansējuma dēļ ir politiķu un ierēdņu nepadarītais, ja pašas maltītes pievilcības uzlabošana ir ēdinātāju darbiņš, tad te jau ir sprungulis nedaudz citā virzienā. Uz ģimenēm. Varbūt arī pašām skolām, kuras aizvien vairāk varētu nākt talkā mums, vecākiem, ar bērnu izglītošanu par veselību kā neatgriezeniski zaudējamu vērtību un ēdienu kā šīs veselības “kurinātāju”.

Tomēr visvairāk, klausoties visus šos pārspriedumus par Latvijas produktu atgriešanu bērnu pusdienās, es aizdomājos par vecākiem. Nemācēšu izteikties par vecāko paaudzi, taču mēs, paaudze ap četrdesmit, esam izauguši ar pirmajiem makdonaldiem vai kebabiem uz ielas. Mēs paši esam tie, kuriem sajūtās iesakņojies – izskriet un paēst kaut kur, vienalga ko, tas ir tik…forši, smalki, skaisti. Jebkā. Mēs tiešām jau cauri otrajai vai pat trešajai paaudzei sākam mazpamazām aizmirst, kā bija kopā apsēsties pie galda. Vismaz reizi dienā, ja ne biežāk. Bērni visos vecumos pret kaut ko protestēs, ja nebūs nekas cits pa rokai, tad tā būs ēšana un it kā uzspiestā kopā būšana. Taču bērnam ir jāzina, ka šis galds būs un viņš pie tā būs gaidīts vienmēr. Man šķiet, šī apziņa dziest.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
23

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
11

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
28

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
37
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi