Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Problēma, kas jāizkliedz valsts līmenī

Druva
23:00
08.08.2006
6

VM sagatavotie grozījumi paredz, ka izglītības iestādēs nedrīkstēs izplatīt dzērienus, kuriem pievienotas krāsvielas, saldinātāji, konservanti, kofeīns un aminoskābes. Izglītības iestādēs nedrīkstēs izplatīt arī krāsvielas un saldinātājus saturošas konfektes, karameles un dražejas. Skolās un bērnudārzos būs liegts izplatīt arī krāsvielas saturošas košļājamās gumijas. Izglītības iestādēs nedrīkstēs tirgot arī pārtikas produktus, kas satur 1,25 gramus vai vairāk sāls uz 100 gramiem produkta vai pusgramu vai vairāk nātrija uz 100 gramiem produkta, izņemot ēdiena pagatavošanā paredzētos produktus, piemēram, majonēzi vai sieru.

Par to, cik aktuāls ir jautājums – neveselīgs uzturs bērnu un jauniešu vidū, par iespējamajiem problēmas risinājumiem, kā arī par VM iero-sinātajiem ierobežojumiem kaitīgās pārtikas tirdzniecībā izglītības iestādēs šoreiz rubrikā vecāku viedoklis.

Sarunā piedalās vecāki Edmunds Vainovskis, kuram 16 gadus veca meita (mācās DACVĢ), un Vineta Bērziņa, kurai 16 gadus vecs dēls (mācās Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā).

V.Bērziņa: ”Saskaros ar šo problēmu tieši – Jāņmuižas skolā, kur mācās dēls, ēdināšanā nav iekļautas ne brokastis, ne vakariņas. Manā laikā skolā bija gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas, stipendiju maksāja no tā, kas palika pāri, jo lielu naudu iztērēja mūsu ēdināšanā. Tad, protams, valsts to apmaksāja. Tagad vecāki varētu maksāt skolai par regulārām brokastīm, pusdienām un vakariņām.

Ar ko bērni aizstāj brokastis? Ar čipsiem, bulciņām, limonādēm. Kā jūs domājat, tas ir veselīgi? Vakariņās citreiz neko neapēd! Vajadzētu ēst kaut ko siltu. Tas ļoti ietekmē arī viņu veselību, piemēram, rodas slikta dūša un galvas sāpes. Mūsu piemērs – kamēr bērns dzīvoja mammas paspārnē, tikmēr bija labi, bet, kā aizgāja uz skolu, tā daudz problēmu.”

E.Vainovskis: ”Tā ir problēma, kuru vajag ne tikai izrunāt, bet kas jāizkliedz valsts līmenī. Kas notiks ar nākamajām paaudzēm? Mēs taču esam atbildīgi par tiem, kas dzemdēs pēc 10, 15 un 20 gadiem. Kādi būs šo jauniešu, kuri pārtiek no vienām plikām pusdienām, neēdot ne brokastis, ne vakariņas, pēcnācēji? Tas ir vecums, kad puikas pārtop par vīriešiem un meitenes par sievietēm, un, šādi ēdot, tiek sagrauta organisma normāla attīstība. Izglītības mi-nistrijai būtu jāatbild ne tikai par to, lai bērni būtu kaut ko iemācījušies, bet arī par to, lai no skolas iznāktu vesels cilvēks. Tai jāatbild par visām skolām! Kāpēc mēs slēpjamies? Piemiedzam acis un neredzam, ko nodarām nākamajām paaudzēm. Tie, kuri šodien pie stūres, pēc tam vairs neatbildēs. Kas tad ir svarīgāks – veselīga tauta vai silts krēsls šo-dien?”

V.Bērziņa: ”Kā bērns var mācīties, ja nemaz nezina, kas ir veselīga pārtika? Tas ietekmē domāšanu, viņa labsajūtu un pat smaidu. Ja jaunais cilvēks ēd čipsus, kāda tur var būt organisma attīstība? Bērniem tiek traumēta vielu maiņa. Viņi sevi sakropļo. Cik esmu aptaujājusi vecākus, viņi ir gatavi maksāt, lai bērns varētu jebkurā skolā paēst brokastis un vakariņas. Vecāki ir ļoti noslogoti un viņiem arī nav laika no rīta gatavot brokastis. Nevajag jau daudz, vai skolas ēdnīcā grūti olas izvārīt, omleti uzcept?

Protams, vieglāk skolā uztaisīt kiosku un tirgot bulciņas, čipsus, košļenes, konfektes.”

E.Vainovskis: ”Man pazīstams kāds uzņēmējs, kurš rajonā nodarbojas ar skolēnu ēdināšanu. Viņš pat ir nobažījies, ka, iespējams, aizliegs (paldies Dievam) skolās tirgot tās kolas, spraitus, fantas, čipsus un ko tik vēl ne. Viņš sāk domāt – zini, man laikam nebūs izdevīgi. Bet to, ko viņš nodara bērniem peļņas

dēļ, jau neapzinās. Tās taču šausmas!”

V.Bērziņa: ”Lauku bērni, iespējams, biežāk paēd brokastis, bet pilsētniekiem brokastīs reti kad ir

piens, kas ļoti vajadzīgs bērna uzturā,

ola. Arī tēju dzer retais. Tas ir šokējoši!”

E.Vainovskis: ”Problēmu varētu ļoti vienkārši atrisināt, piemēram, valsts – kaut vai piemaksāt firmai, kas nodarbojas ar ēdināšanu skolās. Lai tā saņem subsīdijas un būtu ieinteresēta bērnus ēdināt ar kvalitatīviem produktiem, nevis kā lētāk. Bet valsts nostājai jābūt striktai, un attiecīgajām institūcijām tas viss jākontrolē. Pats arī esmu uzņēmējs, saprotu, ka šīs firmiņas meklēs, kā lētāk! Sen zinām, ka lētākais nav tas labākais. Protams, vecāki būs sašutuši, ja jāmaksā divi lati dienā vai vairāk – šausmas , šausmas, cik tad sanāks par 20 dienām! Protams, ne visi var atļauties bērniem pusdienās samaksāt 50 latus mēnesī. “

V.Bērziņa: ”Var salīdzināt divus bērnus – viens varbūt kopš bērnības launagā, vakariņās ēdis piena zupu. Mans dēls jau no bērnības ēdis piena zupas. Labprāt ēd tās arī tagad un jūtas labi. Bet cik bieži pilsētniekam mamma iedod naudu – lai jau bērns aizskrien uz veikalu un nopērk to savu bulciņu. Vecākiem tā vieglāk, bet tā viņi paši bendē bērnu veselību.

Un tādēļ pilsētnieki

saviebjas, padzirdot vien par piena zupu. Tā mēs izaudzinām bērnus! Bet būtu labi, ja viņi pēcpusdienā skolā varētu paēst kaut vai piena zupu un tad iet mājās. Tas taču nemaksā dārgi! Kādreiz visi

ēdām to piena zupu!”

E.Vainovskis: ”Reiz bijām Brīvdabas muzejā, tur rindā stāvēja cilvēki – viņu starpā vecāki ar septiņgadīgu bērnu. Mazais saka – aizbrauksim uz makdonaldu, tēti! Tu man apsolīji uz makdonaldu!”

V.Bērziņa: ”Vecāki, protams, jūsmo par kartupeļu pankūkām, kartupeļiem, kāpostiem, zupām – par veselīgu ēdienu. Bet bērns laimīgs makdonaldā, kur frī, saldētā gaļa…”

E.Vainovskis: ” Mums, latviešiem, ir fantastiskas virtuves tradīcijas! Tagad akli metamies uz Rietumiem. Piedodiet, apskatieties, kādi kaut vai Amerikā cilvēki staigā! Vai tas ir mūsu galamērķis? Nenosakāma figūra, nenosakāms dzimums…”

V.Bērziņa: ”Nav vairs normāla vidukļa, meitenes arvien retāk nēsā skaistas kleitas vai svārkus kā agrāk. Tikai zemās bikses – meitenes tik ātri grib būt pieaugušas sievietes. Arī vecāki nepiedomā, ko bērni velk – ir kleitas, svārki, bet velk, piemēram, vasarā džinsus. Tas viss ir pakārtots – sākot ar ēdienu, bei-dzot ar pārējo – kultūru, uzvešanos. Uz balli, kapu svētkiem un skolu ikdienā bērni bieži iet ar tām pašām drēbēm, ar kurām arī spēlē futbolu. Tas ir šokējoši! Bērni tagad aug – viņi zina savas tiesības, bet ne pienākumus.

Mēs par to pārāk maz runājam.

Maz par to raksta un runā, jo vai nu neuzdrošinās, vai vienkārši esam tādā dzīves ritmā, pārņemti ar citām lietām, ka mums neatliek laika padomāt, cik tas aktuāli.”

E.Vainovskis: ”Ierobežojumi skolās tirgot neveselīgos ēdienus un dzērienus, protams, dotu labumu. Jānodrošina, lai vismaz 200 metru rādiusā no skolas bērniem nebūtu pieejamas cigaretes un nekvalitatīvie, kaitīgie produkti.”

V.Bērziņa: ” Kādreiz bija daudz kas, ko nevarēja dabūt, un bija,

pēc kā tiekties. Ja ko dabūjām, bijām ļoti laimīgi.”

E.Vainovskis: ”Tagad bērniem un jauniešiem (arī manai meitai) galvenais ir … ziniet, krieviem padomju laikā bija bruņošanās drudzis, kad ASV un Padomju savienība sacentās. Tagad tas ir katrā klasē, skoliņā. Izlekšanas drudzis. Ka tik varētu paspīdēt ar kādu ārišķību.”

V.Bērziņa: ”Tā ir arī ar veselību – tagad viņi tās problēmas nejūt. Bet kas notiks pēc pāris gadiem?”

E.Vainovskis: ”Ja mēs skatāmies mikrolīmenī – arī skolai jāuzņemas atbildība par to mazo bērniņu, vai viņš ir paēdis.

Šaubos, vai kāds no vecākiem pateiks nē, ja zinās, ka bērni ēd veselīgu pārtiku. Viņi būs priecīgi – samaksājot tos 10 vai 15 santīmus par brokastīm. Kas gan tā šodien par naudu? Vai vecāki to neatbalstītu?”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
27

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi