Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Prezidents un balsojums

Jānis Buholcs
15:36
11.06.2015
2

Latvijai nu ir jauns prezidents. Raimonda Vējoņa ievēlēšana nebija viegla, un tai bija nepieciešami vairāki balsojumi – taču iznākums nebija pārsteigums. Pašlaik gan turpinās minējumi, kurš tad īsti viņu palīdzēja augstajā amatā ievirzīt.

R.Vējoņa pēdējā brīža atbalstītāji neatzīstas. Citiem vārdiem – atbalsts valsts augstākās amatpersonas kandidatūrai daļai Saeimas deputātu ir kaut kas tāds, ko viņi vēlas darīt, taču ne par to runāt. Tas ļauj minēt, ka “koalīcija” prezidenta ievēlēšanai varētu būt salasījusies visnotaļ raiba un netipiska, un var tikai minēt, tieši kā beigu atbalsts R. Vējoņa atbalstam tika nozvejots.

Ir skaidrs, ka par R. Vējoni balsoja Zaļo un zemnieku savienība un lielākā daļa “Vienotības”. Iespējams, kāda balss tika arī no Nacionālās apvienības. Taču arī ar to nav pieticis. Jau labu laiku pirms vēlēšanām “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, sūrojoties, ka koalīcijai nav vienota kandidāta, prognozēja, ka prezidents tiks ievēlēts ar opozīcijas balsīm.

Savukārt opozīcija ir uzvedusies, kā jau opozīcija pie mums to dara – proti, apzinoties savas ierobežotās iespējas ietekmēt situāciju atbilstoši saviem plāniem, tā vismaz publiski norobežojas arī no valdošās koalīcijas centieniem. Vislabāk to nodemonstrēja Ingunas Sudrabas partija “No sirds Latvijai”, kura dažas dienas pirms vēlēšanām paziņoja, ka neatbalstīs nevienu kandidātu, kaut arī pašai sava kandidāta nemaz nebija. Taču daudz neatpalika arī opozīcijas partijas, kuras savus prezidenta amata pretendentus virzīja. Tās paziņoja, ka to kandidātu izkrišanas gadījumā nebalsos par nevienu citu kandidātu. Tādējādi šīs partijas paziņo: neatkarīgi no savu kandidātu reālajām izredzēm uzvarēt tās neuzskata, ka jebkurš cits pretendents būtu cienīgs turpmāk vadīt valsti. Latvijas Reģionu apvienība pat lepni atrādīja savus balsošanas protokolus, kuri apliecināja, ka deputāti čakli ir noraidījuši visus kandidātus, izņemot savējo.

Protams, valdošās koalīcijas partijas jau šajā ziņā būtiski neatšķiras: ja iepriekš nolemts virzīt vienu kandidātu, ir maza iespēja, ka partija atklāti mainīs savu viedokli. Atbalsts savam kandidātam un sava kandidāta iedabūšana augstajā amatā ir politiska pašapliecināšanās, bet piekrišana konkurentu izvirzītajai kandidatūrai ir teju vai patstāvības trūkuma atzīšana. Taču atšķirībā no opozīcijas valdošo partiju izvirzītajiem kandidātiem tomēr ir krietni lielākas iespējas uzvarēt, līdz ar to ir lielāks attaisnojums dzelžainai pozīcijai par labu savam kandidātam. Galu galā, arī Nacionālās apvienības virzītais Egils Levits, kuram esošajā situācijā pārliecinošu izredžu gan nebija jau no paša sākuma, tomēr no sacīkstēm izstājās kā pēdējais, pirms R. Vējonis palika viens pats.

Lai arī cik nepārredzams bija ceļš, kādā R.Vējonis beigās tomēr ieguva nepieciešamo balsu skaitu, šīs vēlēšanas tomēr ir ievērojams progress pret citām iepriekšējām balsošanām. Pārāk bieži pēdējā laikā ir bijis tā, ka “īstais” kandidāts arēnā parādās tikai pēdējā brīdī, bet laikus izvirzītie ir izrādījušies tikai kā māņu figūras, kam jānovērš uzmanība. Šoreiz starp prezidenta amata kandidātiem bija pat nopietnas publiskas debates – lai arī tautai bija maz teikšanas pār to, kurš no viņiem tika ievēlēts, šādas debates tomēr pietiekami skaidri parādīja katru no kandidātiem un sniedza informāciju, ko no viņa turpmāk var sagaidīt – kādi ir viņu uzskati un prioritātes.

Vienlaikus zīlēšana par to, kurš tad īsti par R. Vējoni ir balsojis, kārtējo reizi ir parādījusi, ka nāktu par labu, ja prezidenta vēlēšanas būtu atklātas. Aizklātības sniegtā anonimitāte gan nodrošina katram deputātam lielāku personiskā lēmuma realizēšanas brīvību, tomēr vienlaikus paver ceļu rosīgākam politiskajam tirdziņam. Proti, deputāti var sacīt vienu, bet rīkoties pavisam citādi. Savukārt vēlētājiem svarīgāk par to, ka atsevišķi deputāti var balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, ir tas, kāds ir viņu ievēlēto partiju oficiālais viedoklis, kurš mēdz būt saistošs katras partijas deputātiem. Ja partija nolemj atbalstīt vai neatbalstīt kādu kandidātu, tai ir jārēķinās, ka par izvēli būs jāatbild vēlētāju priekšā. Un, ja kāds deputāts nepiekrīt partijas nostājai un vēlas atbalstīt ko citu, viņam sava principialitāte ir atklāti jānodemonstrē, nevis jāslēpjas ēnā.

Taču pat tagadējā situācija, šķiet, nav būtiski palielinājusi atklātu prezidenta vēlēšanu atbalstītāju loku. Tā vietā no jauna ir izskanējuši aicinājumi ļaut prezidentu ievēlēt tautai – itin kā vienīgais reālistiskais risinājums būtu tikai radikāla sistēmas maiņa. Ir skaidrs, ka esošā sistēma daudziem politiķiem ir ērtāka, taču tā neprasa partijām un deputātiem demonstrēt atbildību par savu rīcību.

Taču, kas attiecas uz pašu R. Vējoni, – viņa paustās prioritātes par valsts drošību un labklājību ir daudzsološas. Atliek cerēt, ka viņš savu popularitāti kaldinās, pieturoties pie tām, nevis nevajadzīgi uzsvērs savu pieticību, piemēram, atsakoties no Jūrmalas rezidences vai citiem labumiem, kas reālu ietaupījumu valstij nemaz nedod.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
33

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
37

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
33

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
39

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
62
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi