Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Prezidents un balsojums

Jānis Buholcs
15:36
11.06.2015
15

Latvijai nu ir jauns prezidents. Raimonda Vējoņa ievēlēšana nebija viegla, un tai bija nepieciešami vairāki balsojumi – taču iznākums nebija pārsteigums. Pašlaik gan turpinās minējumi, kurš tad īsti viņu palīdzēja augstajā amatā ievirzīt.

R.Vējoņa pēdējā brīža atbalstītāji neatzīstas. Citiem vārdiem – atbalsts valsts augstākās amatpersonas kandidatūrai daļai Saeimas deputātu ir kaut kas tāds, ko viņi vēlas darīt, taču ne par to runāt. Tas ļauj minēt, ka “koalīcija” prezidenta ievēlēšanai varētu būt salasījusies visnotaļ raiba un netipiska, un var tikai minēt, tieši kā beigu atbalsts R. Vējoņa atbalstam tika nozvejots.

Ir skaidrs, ka par R. Vējoni balsoja Zaļo un zemnieku savienība un lielākā daļa “Vienotības”. Iespējams, kāda balss tika arī no Nacionālās apvienības. Taču arī ar to nav pieticis. Jau labu laiku pirms vēlēšanām “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, sūrojoties, ka koalīcijai nav vienota kandidāta, prognozēja, ka prezidents tiks ievēlēts ar opozīcijas balsīm.

Savukārt opozīcija ir uzvedusies, kā jau opozīcija pie mums to dara – proti, apzinoties savas ierobežotās iespējas ietekmēt situāciju atbilstoši saviem plāniem, tā vismaz publiski norobežojas arī no valdošās koalīcijas centieniem. Vislabāk to nodemonstrēja Ingunas Sudrabas partija “No sirds Latvijai”, kura dažas dienas pirms vēlēšanām paziņoja, ka neatbalstīs nevienu kandidātu, kaut arī pašai sava kandidāta nemaz nebija. Taču daudz neatpalika arī opozīcijas partijas, kuras savus prezidenta amata pretendentus virzīja. Tās paziņoja, ka to kandidātu izkrišanas gadījumā nebalsos par nevienu citu kandidātu. Tādējādi šīs partijas paziņo: neatkarīgi no savu kandidātu reālajām izredzēm uzvarēt tās neuzskata, ka jebkurš cits pretendents būtu cienīgs turpmāk vadīt valsti. Latvijas Reģionu apvienība pat lepni atrādīja savus balsošanas protokolus, kuri apliecināja, ka deputāti čakli ir noraidījuši visus kandidātus, izņemot savējo.

Protams, valdošās koalīcijas partijas jau šajā ziņā būtiski neatšķiras: ja iepriekš nolemts virzīt vienu kandidātu, ir maza iespēja, ka partija atklāti mainīs savu viedokli. Atbalsts savam kandidātam un sava kandidāta iedabūšana augstajā amatā ir politiska pašapliecināšanās, bet piekrišana konkurentu izvirzītajai kandidatūrai ir teju vai patstāvības trūkuma atzīšana. Taču atšķirībā no opozīcijas valdošo partiju izvirzītajiem kandidātiem tomēr ir krietni lielākas iespējas uzvarēt, līdz ar to ir lielāks attaisnojums dzelžainai pozīcijai par labu savam kandidātam. Galu galā, arī Nacionālās apvienības virzītais Egils Levits, kuram esošajā situācijā pārliecinošu izredžu gan nebija jau no paša sākuma, tomēr no sacīkstēm izstājās kā pēdējais, pirms R. Vējonis palika viens pats.

Lai arī cik nepārredzams bija ceļš, kādā R.Vējonis beigās tomēr ieguva nepieciešamo balsu skaitu, šīs vēlēšanas tomēr ir ievērojams progress pret citām iepriekšējām balsošanām. Pārāk bieži pēdējā laikā ir bijis tā, ka “īstais” kandidāts arēnā parādās tikai pēdējā brīdī, bet laikus izvirzītie ir izrādījušies tikai kā māņu figūras, kam jānovērš uzmanība. Šoreiz starp prezidenta amata kandidātiem bija pat nopietnas publiskas debates – lai arī tautai bija maz teikšanas pār to, kurš no viņiem tika ievēlēts, šādas debates tomēr pietiekami skaidri parādīja katru no kandidātiem un sniedza informāciju, ko no viņa turpmāk var sagaidīt – kādi ir viņu uzskati un prioritātes.

Vienlaikus zīlēšana par to, kurš tad īsti par R. Vējoni ir balsojis, kārtējo reizi ir parādījusi, ka nāktu par labu, ja prezidenta vēlēšanas būtu atklātas. Aizklātības sniegtā anonimitāte gan nodrošina katram deputātam lielāku personiskā lēmuma realizēšanas brīvību, tomēr vienlaikus paver ceļu rosīgākam politiskajam tirdziņam. Proti, deputāti var sacīt vienu, bet rīkoties pavisam citādi. Savukārt vēlētājiem svarīgāk par to, ka atsevišķi deputāti var balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, ir tas, kāds ir viņu ievēlēto partiju oficiālais viedoklis, kurš mēdz būt saistošs katras partijas deputātiem. Ja partija nolemj atbalstīt vai neatbalstīt kādu kandidātu, tai ir jārēķinās, ka par izvēli būs jāatbild vēlētāju priekšā. Un, ja kāds deputāts nepiekrīt partijas nostājai un vēlas atbalstīt ko citu, viņam sava principialitāte ir atklāti jānodemonstrē, nevis jāslēpjas ēnā.

Taču pat tagadējā situācija, šķiet, nav būtiski palielinājusi atklātu prezidenta vēlēšanu atbalstītāju loku. Tā vietā no jauna ir izskanējuši aicinājumi ļaut prezidentu ievēlēt tautai – itin kā vienīgais reālistiskais risinājums būtu tikai radikāla sistēmas maiņa. Ir skaidrs, ka esošā sistēma daudziem politiķiem ir ērtāka, taču tā neprasa partijām un deputātiem demonstrēt atbildību par savu rīcību.

Taču, kas attiecas uz pašu R. Vējoni, – viņa paustās prioritātes par valsts drošību un labklājību ir daudzsološas. Atliek cerēt, ka viņš savu popularitāti kaldinās, pieturoties pie tām, nevis nevajadzīgi uzsvērs savu pieticību, piemēram, atsakoties no Jūrmalas rezidences vai citiem labumiem, kas reālu ietaupījumu valstij nemaz nedod.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
10

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
9

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
18

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
33

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
66
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
37

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
30
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi