Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Prezidents un balsojums

Jānis Buholcs
15:36
11.06.2015
4

Latvijai nu ir jauns prezidents. Raimonda Vējoņa ievēlēšana nebija viegla, un tai bija nepieciešami vairāki balsojumi – taču iznākums nebija pārsteigums. Pašlaik gan turpinās minējumi, kurš tad īsti viņu palīdzēja augstajā amatā ievirzīt.

R.Vējoņa pēdējā brīža atbalstītāji neatzīstas. Citiem vārdiem – atbalsts valsts augstākās amatpersonas kandidatūrai daļai Saeimas deputātu ir kaut kas tāds, ko viņi vēlas darīt, taču ne par to runāt. Tas ļauj minēt, ka “koalīcija” prezidenta ievēlēšanai varētu būt salasījusies visnotaļ raiba un netipiska, un var tikai minēt, tieši kā beigu atbalsts R. Vējoņa atbalstam tika nozvejots.

Ir skaidrs, ka par R. Vējoni balsoja Zaļo un zemnieku savienība un lielākā daļa “Vienotības”. Iespējams, kāda balss tika arī no Nacionālās apvienības. Taču arī ar to nav pieticis. Jau labu laiku pirms vēlēšanām “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, sūrojoties, ka koalīcijai nav vienota kandidāta, prognozēja, ka prezidents tiks ievēlēts ar opozīcijas balsīm.

Savukārt opozīcija ir uzvedusies, kā jau opozīcija pie mums to dara – proti, apzinoties savas ierobežotās iespējas ietekmēt situāciju atbilstoši saviem plāniem, tā vismaz publiski norobežojas arī no valdošās koalīcijas centieniem. Vislabāk to nodemonstrēja Ingunas Sudrabas partija “No sirds Latvijai”, kura dažas dienas pirms vēlēšanām paziņoja, ka neatbalstīs nevienu kandidātu, kaut arī pašai sava kandidāta nemaz nebija. Taču daudz neatpalika arī opozīcijas partijas, kuras savus prezidenta amata pretendentus virzīja. Tās paziņoja, ka to kandidātu izkrišanas gadījumā nebalsos par nevienu citu kandidātu. Tādējādi šīs partijas paziņo: neatkarīgi no savu kandidātu reālajām izredzēm uzvarēt tās neuzskata, ka jebkurš cits pretendents būtu cienīgs turpmāk vadīt valsti. Latvijas Reģionu apvienība pat lepni atrādīja savus balsošanas protokolus, kuri apliecināja, ka deputāti čakli ir noraidījuši visus kandidātus, izņemot savējo.

Protams, valdošās koalīcijas partijas jau šajā ziņā būtiski neatšķiras: ja iepriekš nolemts virzīt vienu kandidātu, ir maza iespēja, ka partija atklāti mainīs savu viedokli. Atbalsts savam kandidātam un sava kandidāta iedabūšana augstajā amatā ir politiska pašapliecināšanās, bet piekrišana konkurentu izvirzītajai kandidatūrai ir teju vai patstāvības trūkuma atzīšana. Taču atšķirībā no opozīcijas valdošo partiju izvirzītajiem kandidātiem tomēr ir krietni lielākas iespējas uzvarēt, līdz ar to ir lielāks attaisnojums dzelžainai pozīcijai par labu savam kandidātam. Galu galā, arī Nacionālās apvienības virzītais Egils Levits, kuram esošajā situācijā pārliecinošu izredžu gan nebija jau no paša sākuma, tomēr no sacīkstēm izstājās kā pēdējais, pirms R. Vējonis palika viens pats.

Lai arī cik nepārredzams bija ceļš, kādā R.Vējonis beigās tomēr ieguva nepieciešamo balsu skaitu, šīs vēlēšanas tomēr ir ievērojams progress pret citām iepriekšējām balsošanām. Pārāk bieži pēdējā laikā ir bijis tā, ka “īstais” kandidāts arēnā parādās tikai pēdējā brīdī, bet laikus izvirzītie ir izrādījušies tikai kā māņu figūras, kam jānovērš uzmanība. Šoreiz starp prezidenta amata kandidātiem bija pat nopietnas publiskas debates – lai arī tautai bija maz teikšanas pār to, kurš no viņiem tika ievēlēts, šādas debates tomēr pietiekami skaidri parādīja katru no kandidātiem un sniedza informāciju, ko no viņa turpmāk var sagaidīt – kādi ir viņu uzskati un prioritātes.

Vienlaikus zīlēšana par to, kurš tad īsti par R. Vējoni ir balsojis, kārtējo reizi ir parādījusi, ka nāktu par labu, ja prezidenta vēlēšanas būtu atklātas. Aizklātības sniegtā anonimitāte gan nodrošina katram deputātam lielāku personiskā lēmuma realizēšanas brīvību, tomēr vienlaikus paver ceļu rosīgākam politiskajam tirdziņam. Proti, deputāti var sacīt vienu, bet rīkoties pavisam citādi. Savukārt vēlētājiem svarīgāk par to, ka atsevišķi deputāti var balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, ir tas, kāds ir viņu ievēlēto partiju oficiālais viedoklis, kurš mēdz būt saistošs katras partijas deputātiem. Ja partija nolemj atbalstīt vai neatbalstīt kādu kandidātu, tai ir jārēķinās, ka par izvēli būs jāatbild vēlētāju priekšā. Un, ja kāds deputāts nepiekrīt partijas nostājai un vēlas atbalstīt ko citu, viņam sava principialitāte ir atklāti jānodemonstrē, nevis jāslēpjas ēnā.

Taču pat tagadējā situācija, šķiet, nav būtiski palielinājusi atklātu prezidenta vēlēšanu atbalstītāju loku. Tā vietā no jauna ir izskanējuši aicinājumi ļaut prezidentu ievēlēt tautai – itin kā vienīgais reālistiskais risinājums būtu tikai radikāla sistēmas maiņa. Ir skaidrs, ka esošā sistēma daudziem politiķiem ir ērtāka, taču tā neprasa partijām un deputātiem demonstrēt atbildību par savu rīcību.

Taču, kas attiecas uz pašu R. Vējoni, – viņa paustās prioritātes par valsts drošību un labklājību ir daudzsološas. Atliek cerēt, ka viņš savu popularitāti kaldinās, pieturoties pie tām, nevis nevajadzīgi uzsvērs savu pieticību, piemēram, atsakoties no Jūrmalas rezidences vai citiem labumiem, kas reālu ietaupījumu valstij nemaz nedod.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
14
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
11
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi