Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Prezidenta moments

Jānis Buholcs
09:49
26.07.2017
7

Pagājušajā nedēļā notikušajā sapulcē par tiesiskumu un pret oligarhu sarunām uzstājās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Gatavība uzrunāt protestējošos ir apsveicama, taču prezidents beigās tika izsvilpts – sanākušie no viņa nesagaidīja gana stingru valodu.

Oligarhu sarunas, kas savulaik notikušas viesnīcā “Rī­dzene”, to starpā rādīja arī, kā Latvijā ir izvēlētas valsts augstākās amatpersonas. Tekstos lasāms, kā Aivars Lembergs kopā ar Andri Šķēli organizējuši prezidenta Gunta Ulmaņa ievēlēšanu. Arī prezidents Valdis Zatlers, kā zināms, savulaik tika ievēlēts tāpēc, ka par to savā starpā bija vienojušies ietekmīgi kungi, taču viņš pēcāk tomēr nostājās opozīcijā šiem grupējumiem. Noklau­sītajās sarunās dzirdami nievājoši vārdi par prezidentu, kurš nedarīja tā, kā ietekmīgajiem vajag. Savukārt to, cik pārskatāms bija nākamā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izvirzīšanas process un cik (ne)spējīgs un (ne)darbīgs viņš bija savā amatā, Latvijas sabiedrība droši vien atminas pati.

Tagadējais prezidents R. Vējonis arī nevar izvairīties no saistības ar tumšajiem politiskajiem darījumiem. Pirms stāšanās amatā viņš pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošo Latvijas Zaļo partiju. Prezidentam ir jābūt politiski neitrālam, tomēr pati ZZS joprojām uzskata R. Vējoni arī par savu kapitālu – par to liecināja kaut vai tas, ka politiskais spēks nesen notikušajās pašvaldību vēlēšanās reklamējoties izmantoja arī prezidenta vārdu. R. Vējonis gan pret to pamatoti iebilda.

Tomēr “Rīdzenes” sarunu uzjundītie jautājumi par to, kādā veidā notiek procesi valstī, prasa daudz krasāku prezidenta rīcību. Viņam jāpauž nostāja, kā viņš redz ar “Rīdzenes” sarunām saistītos jautājumus un to, kas ir darāms, lai šādu kārtību izskaustu.

R. Vējonis ir aicinājis šajās sarunās iesaistītās personas izvērtēt pašām savu rīcību, skaidrot to sabiedrībai un uzņemties atbildību. Sarunu saturu viņš ir nodēvējis par “nepieņemamu”. Pagaidām prezidents, šķiet, gaida, ka jautājums nokārtosies pats no sevis – iesaistītās personas atzīs savas rīcības neētiskumu un neviens vairs neko tādu turpmāk negribēs darīt. Taču reālajā dzīvē tā nenotiks. Sarunu dalībnieki, kas arī vēl šodien darbojas politikā, stāsta, ka neko tādu “neatceras”, vai arī noliedz sarunu atstāstu autentiskumu un apgalvo, ka tās ir safabricētas.

Šajā situācijā ir nepieciešama aktīvāka rīcība. Ja Valsts prezidents pats piekrīt, ka sarunas tomēr ir īstas un ka Latvijā nav pieļaujams šādi veidot politiku, viņam pašam ir jārīkojas, lai virzītu pārmaiņas. Maināmā ir nudien daudz. Te redzam, piemēram, problēmu ar to, ka dažādos amatos turpina strādāt politiķi ar sabojātu reputāciju – viņu galvenais arguments palikšanai savā vietā ir tas, ka juridiski taču nekas nav pierādīts. Tāpat ir jāuzlabo izmeklētāju darbs, kā dēļ tā dēvētā “oligarhu lieta” līdz tiesai nenonāca. Netika savākti pietiekami pierādījumi, ka “Rī­dzenes” sarunās dzirdamais atbilst arī reāliem nelikumīgiem darījumiem. Ar to, ka viens vai otrs politbiznesmenis ir kaut ko pateicis, vēl nepietiek, lai kādu varētu arī notiesāt.

Oligarhu sarunas R. Vējonim ir pavērušas iespēju notvert “Zatle­ra momentu”. V. Zatlers vienā brīdī izlēma vairs nerīkoties tā, kā vēlas tie, kas parūpējās par viņa iebīdīšanu amatā. R. Vējonis pagaidām mēģina izlaipot – izteikties tā, lai būtu skaidrs, ka šādi oligarhu darījumi ir nepieņemami, bet vienlaikus arī tieši neiesaistīties procesos, kas viņam radītu bīstamus politiskos pretiniekus.
Šādu izšķiršanos, vai un ko darīt, iespējams, var atvieglot sa­bied­rības reakcija. Kad uz pagājušās nedēļas protesta pasākumu pie Rīgas pils ieradās arī R. Vējonis, viņš sākotnēji tika sveikts ar ovācijām. Taču viņa sacītais, ka “mēs esam vienā laivā” un “mēs visi raudzīsimies, lai sarunu izvērtēšanas process notiktu stingri, pēc tiesiskiem principiem” nebija gluži tas, ko sanākušie cilvēku simti gaidīja. Tāpēc arī atskanēja svilpieni.

Nevar noliegt, ka daļa no sanākušajiem gaidīja vienkārši kādu “šovu” vai paraugprāvu; varbūt viņiem pietiktu ar kāda treknāka grēkāža upurēšanu. Tas pašos pamatos problēmas nerisinātu. Nepieciešams ir kaut kas pamatīgāks – lai tiktu radīta pārliecība, ka notikušais netiks paslaucīts zem paklāja; ka augstāka politiskā kultūra Latvijā ir iespējama; ka kontroles mehānismus Lat­vijas politikā ir iespējams attīstīt un ka arī ētika un atbildība nav tikai tukši vārdi.

Politika nekad nebūs pavisam tīra. Politiķi diezin vai kļūs par pašiem ētiskākajiem sabiedrības pārstāvjiem. Kārdinājumi viņiem, tāpat kā daudziem citiem cilvēkiem, nekad nebūs sveši. Arī attīstītajās rietumvalstīs netrūkst gadījumu, kur notiek tiesas pret augstākajām esošajām vai bijušajām valsts amatpersonām. Par politiķu morāli tas neko labu nestāsta, tomēr tiesiskā valstī par nodarījumiem tiek saņemts sods. Pro­tams, arī tur šādas tiesvedības tiklab var būt gan taisnīguma atjaunošanas mehānisms, gan piemērs tam, kā vieni politiskie spēki apspēlē citus.

Tomēr līdztekus visām cilvēcisko vājību problēmām politikā ir vieta arī izlēmībai, principiem, ētikai. Ir nepieciešams, lai kāds vismaz paretam atgādinātu, ka tas ir iespējams. Starp šādiem atgādinātājiem pienāktos būt valsts augstākajām amatpersonām. Rī­koties ir nepieciešams tieši ta­gad.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
543
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
27

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
43

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
31

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
40

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
45

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
13
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi