Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Prezidenta moments

Jānis Buholcs
09:49
26.07.2017
5

Pagājušajā nedēļā notikušajā sapulcē par tiesiskumu un pret oligarhu sarunām uzstājās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Gatavība uzrunāt protestējošos ir apsveicama, taču prezidents beigās tika izsvilpts – sanākušie no viņa nesagaidīja gana stingru valodu.

Oligarhu sarunas, kas savulaik notikušas viesnīcā “Rī­dzene”, to starpā rādīja arī, kā Latvijā ir izvēlētas valsts augstākās amatpersonas. Tekstos lasāms, kā Aivars Lembergs kopā ar Andri Šķēli organizējuši prezidenta Gunta Ulmaņa ievēlēšanu. Arī prezidents Valdis Zatlers, kā zināms, savulaik tika ievēlēts tāpēc, ka par to savā starpā bija vienojušies ietekmīgi kungi, taču viņš pēcāk tomēr nostājās opozīcijā šiem grupējumiem. Noklau­sītajās sarunās dzirdami nievājoši vārdi par prezidentu, kurš nedarīja tā, kā ietekmīgajiem vajag. Savukārt to, cik pārskatāms bija nākamā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izvirzīšanas process un cik (ne)spējīgs un (ne)darbīgs viņš bija savā amatā, Latvijas sabiedrība droši vien atminas pati.

Tagadējais prezidents R. Vējonis arī nevar izvairīties no saistības ar tumšajiem politiskajiem darījumiem. Pirms stāšanās amatā viņš pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošo Latvijas Zaļo partiju. Prezidentam ir jābūt politiski neitrālam, tomēr pati ZZS joprojām uzskata R. Vējoni arī par savu kapitālu – par to liecināja kaut vai tas, ka politiskais spēks nesen notikušajās pašvaldību vēlēšanās reklamējoties izmantoja arī prezidenta vārdu. R. Vējonis gan pret to pamatoti iebilda.

Tomēr “Rīdzenes” sarunu uzjundītie jautājumi par to, kādā veidā notiek procesi valstī, prasa daudz krasāku prezidenta rīcību. Viņam jāpauž nostāja, kā viņš redz ar “Rīdzenes” sarunām saistītos jautājumus un to, kas ir darāms, lai šādu kārtību izskaustu.

R. Vējonis ir aicinājis šajās sarunās iesaistītās personas izvērtēt pašām savu rīcību, skaidrot to sabiedrībai un uzņemties atbildību. Sarunu saturu viņš ir nodēvējis par “nepieņemamu”. Pagaidām prezidents, šķiet, gaida, ka jautājums nokārtosies pats no sevis – iesaistītās personas atzīs savas rīcības neētiskumu un neviens vairs neko tādu turpmāk negribēs darīt. Taču reālajā dzīvē tā nenotiks. Sarunu dalībnieki, kas arī vēl šodien darbojas politikā, stāsta, ka neko tādu “neatceras”, vai arī noliedz sarunu atstāstu autentiskumu un apgalvo, ka tās ir safabricētas.

Šajā situācijā ir nepieciešama aktīvāka rīcība. Ja Valsts prezidents pats piekrīt, ka sarunas tomēr ir īstas un ka Latvijā nav pieļaujams šādi veidot politiku, viņam pašam ir jārīkojas, lai virzītu pārmaiņas. Maināmā ir nudien daudz. Te redzam, piemēram, problēmu ar to, ka dažādos amatos turpina strādāt politiķi ar sabojātu reputāciju – viņu galvenais arguments palikšanai savā vietā ir tas, ka juridiski taču nekas nav pierādīts. Tāpat ir jāuzlabo izmeklētāju darbs, kā dēļ tā dēvētā “oligarhu lieta” līdz tiesai nenonāca. Netika savākti pietiekami pierādījumi, ka “Rī­dzenes” sarunās dzirdamais atbilst arī reāliem nelikumīgiem darījumiem. Ar to, ka viens vai otrs politbiznesmenis ir kaut ko pateicis, vēl nepietiek, lai kādu varētu arī notiesāt.

Oligarhu sarunas R. Vējonim ir pavērušas iespēju notvert “Zatle­ra momentu”. V. Zatlers vienā brīdī izlēma vairs nerīkoties tā, kā vēlas tie, kas parūpējās par viņa iebīdīšanu amatā. R. Vējonis pagaidām mēģina izlaipot – izteikties tā, lai būtu skaidrs, ka šādi oligarhu darījumi ir nepieņemami, bet vienlaikus arī tieši neiesaistīties procesos, kas viņam radītu bīstamus politiskos pretiniekus.
Šādu izšķiršanos, vai un ko darīt, iespējams, var atvieglot sa­bied­rības reakcija. Kad uz pagājušās nedēļas protesta pasākumu pie Rīgas pils ieradās arī R. Vējonis, viņš sākotnēji tika sveikts ar ovācijām. Taču viņa sacītais, ka “mēs esam vienā laivā” un “mēs visi raudzīsimies, lai sarunu izvērtēšanas process notiktu stingri, pēc tiesiskiem principiem” nebija gluži tas, ko sanākušie cilvēku simti gaidīja. Tāpēc arī atskanēja svilpieni.

Nevar noliegt, ka daļa no sanākušajiem gaidīja vienkārši kādu “šovu” vai paraugprāvu; varbūt viņiem pietiktu ar kāda treknāka grēkāža upurēšanu. Tas pašos pamatos problēmas nerisinātu. Nepieciešams ir kaut kas pamatīgāks – lai tiktu radīta pārliecība, ka notikušais netiks paslaucīts zem paklāja; ka augstāka politiskā kultūra Latvijā ir iespējama; ka kontroles mehānismus Lat­vijas politikā ir iespējams attīstīt un ka arī ētika un atbildība nav tikai tukši vārdi.

Politika nekad nebūs pavisam tīra. Politiķi diezin vai kļūs par pašiem ētiskākajiem sabiedrības pārstāvjiem. Kārdinājumi viņiem, tāpat kā daudziem citiem cilvēkiem, nekad nebūs sveši. Arī attīstītajās rietumvalstīs netrūkst gadījumu, kur notiek tiesas pret augstākajām esošajām vai bijušajām valsts amatpersonām. Par politiķu morāli tas neko labu nestāsta, tomēr tiesiskā valstī par nodarījumiem tiek saņemts sods. Pro­tams, arī tur šādas tiesvedības tiklab var būt gan taisnīguma atjaunošanas mehānisms, gan piemērs tam, kā vieni politiskie spēki apspēlē citus.

Tomēr līdztekus visām cilvēcisko vājību problēmām politikā ir vieta arī izlēmībai, principiem, ētikai. Ir nepieciešams, lai kāds vismaz paretam atgādinātu, ka tas ir iespējams. Starp šādiem atgādinātājiem pienāktos būt valsts augstākajām amatpersonām. Rī­koties ir nepieciešams tieši ta­gad.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi