Tas, ka latvieši ir kašķīga tauta pie Baltijas jūras, tiek bieži atgādināts. Jautājums tikai – kas to saka. Ja svešinieki, tad, visticamāk, viņiem nepatīk mūsu nepakļāvība un kašķīgums ir pretstats aklai paklausībai.
Ja to sakām par pazīstamu cilvēku, tad droši vien viņš ir piekasīgs, prasa no tevis ko ļoti konkrētu. Un tas nepatīk. Var būt arī savstarpēja kašķēšanās, kad puses cenšas pierādīt savu pārākumu. Ir vēl daudzas un dažādas situācijas, kad novērotāji vien pasmīn un nosaka – atkal kašķis! Dažkārt tiem, kas blakus, divu attiecību skaidrošana varbūt gana uzjautrinoša. Ja vien tā nav nožēlojama.
Vēstures avoti liecina, ka reiz divi domubiedri Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems nodibināja partiju. Abi tika Saeimā un saplēsās. Nav svarīgi, par ko radās kašķis un cik tas liels vai mazs, bet abi palika tautas izraudzītie priekšstāvji, valsts likumu lēmēji. Ik pa laikam vīru starpā nosprēgāja kāda dzirkstele, kāds aizskarošāks vārds atsitās otra ausīs. Tas arī viss. Sabiedrība vien noteica, ka atkal kašķējas, un tajā visā bija kāds pikantums. Televīzijā un “Youtobe” taču var redzēt, kā dažādu zemju politiķi nesmuki izrunājas, arī kaujas, rāda visvisādus žestus un apelē pie otra sirdsapziņas vai arī ieņem pozu kā gudrības un taisnīga kara dieviete, viena no Zeva meitām Atēna. Vai mūsu tautieši sliktāki? Ukraiņiem savā Radā un pat Eiroparlamenta deputātiem gadījies sakauties, nemaz nerunājot par karstasinīgajiem turkiem savā parlamentā. Vai mūsu Saeima kāda miera osta miera mikām, kur dzirdēt tikai lūdzu un paldies, atvainojiet? Ja latvieši ir kašķīgi, tad viņi tādi ir. Un te nav runa par karstām asinīm, acumirklīgām un nesavaldāmām emocijām, dzimtu naidu.
Saeimas kolēģi A.Kaimiņš un A.Gobzems ir gudri, citādi jau nebūtu Saeimā, izglītoti – prot aizstāvēt viedokli un sabiedrības intereses, viņus nevar nepamanīt – zina, kas jādara, lai rādītu TV un par viņiem runātu, prot radīt vētru, kurā otra kuģītis sasveras, tad sagaida, ka vējš iepūš no citas puses un ar pilnām burām šķeļ viļņus. Tā abi deputāti dreifē, viens otra peldlīdzeklim neļaujot izmest enkuru.
Pēdējā abu deputātu sakašķēšanās notika Saeimas sēdē. Tā ir gudru un talantīgu politiķu prasme – īstajā brīdī par otru atgādināt kaut ko viņam nepatīkamu. Kad Saeima debatēja par dažādām atbalsta formām iedzīvotājiem, kurus vissmagāk skārusi “Covid-19” krīze, A. Gobzems atcerējās, ka A.Kaimiņš kādā intervijā teicis, ka dzīvo “no rokas mutē”, un uzsvēra, ka nu ir laiks sākt taupīt. Pēc kārtējā šī apstākļa pieminēšanas A.Kaimiņš no vietas Saeimas sēžu zālē sāka izkliegt piezīmes, ka A.Gobzemam būtu jārunā par apspriežamo priekšlikumu.
Lūk, daži citāti no aģentūras LETA informācijas par to, kā sarunājušies (sakliegušies) deputāti: “”Es saprotu, ka Kaimiņš ir satraukts, ka dzīvo no rokas mutē,” teica Gobzems. “Par priekšlikumu!” no vietas izkliedza Kaimiņš. “Viņš satraucas, ka dzīvo no rokas mutē ar saviem trīs vai četriem tūkstošiem eiro,” turpināja Gobzems. “Par priekšlikumu runā, tu!” izkliedza Kaimiņš, turpinājumā mudinot Gobzemu būt piesardzīgam. “Gobzem, sargi zobus, es tev nopietni, sargi zobus!” brīdināja deputāts, bijušais partijas biedrs. Gobzems, neņemot vērā Kaimiņa aizrādījumus, turpināja teikt, ka Kaimiņš vislabāk zina, kā tas ir dzīvot par trīs līdz četru tūkstošu eiro lielu algu “no rokas mutē”. “Iedomājies, kā būs bez zobiem dzīvot no rokas mutē,” no vietas atcirta Kaimiņš.”( No LETA)
Abi politiķi labu laiku nevarēja rimties, un tikai vairākkārtējs kolēģu aizrādījums apklusināja kašķīgos un nesavaldīgos latviešus. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule “Latvijas Avīzei” atzinusi, ka savstarpējā rēķinu kārtošana un provocēšana tādā līmenī, kādā tā notiek šajā Saeimā, agrāk nav bijusi. “Aldis Gobzems ir jurists, un viņš veikli izmanto Artusa Kaimiņa vājās vietas. Kaimiņš savukārt ir aktieris un tā arī uz to atbild. Taču šis nav teātris un šī nav tiesa,” viedokli paudusi Saeimas deputāte un atgādinājusi, ka Saeima ir tautas spogulis – kas ievēlēti, tie arī jābauda.
Tā, lūk. Laikam būs jāpalasa Garlībs Merķelis. Varbūt jāatvainojas, ka apšaubīju viņa vērtējumu par latviešiem. Nu esam kašķīgi, gatavi otru pazemot… Un diemžēl ne tikai sadzīvē. Arī no augstākās tribīnes Latvijā. Krīze drīz beigšoties, tad visi būsim guvuši mācību un no tās iznāksim labāki, gudrāki utt. Tā runā katrs, kurš tiek pie vārda. Bet deputāti šādi uzvedas krīzes laikā. Vecos laikos kašķis bija slimība, no kuras kaunējās. Tāpat arī pasaulei nestāstīja, ka ar kādu sakašķējies. Vai tikai, kad atsāksies kaut cik normālā dzīve, nebūsim kļuvuši vēl kašķīgāki, nenovīdīgāki, stučīt kārāki? Kaut nu būtu kultūras izslāpuši! Tādas īstas, kvalitatīvas mākslas! Ne tādas, kas izklaidē no Saeimas nama. Un atbildīgāki! Vispirms jau paši pret sevi, savu rīcību!
Komentāri