Aitaudzētāju saimniecībās vismaz pāris pēdējās nedēļās rit jēru laiks. Lai arī jēru atnešanās saimniecībās ir darbīgs un tikpat skaists laiks, turklāt priecē saimniekus ar ganāmpulka paplašināšanos, nereti nākas skumt par kāda jaundzimušā sprogainīša nespēju izdzīvot.
Vienu šādu stāstu, ko šomēnes piedzīvojis, “Druvai” atklāja kāds mūspuses aitaudzētājs. Tiesa, stāsts ir tikpat komisks, cik traģisks. Proti, saimnieks pastāstīja, ka atsevišķiem jēriem ik gadu tiek doti vārdi, kādam parastāks, citam kāds zīmīgāks, vēl kādam jautrāks. Šoziem politisko norišu kontekstā janvāra pirmdzimto jēru saimnieks lēmis nodēvēt par Premjēru. Sak, valstī meklē jaunu premjeru, viņam kūtī būs savējais.
Taču rīts saimniekam nesis bēdas un pārdomas par valstī notiekošo. Verot kūts durvis, saimnieks redzējis, ka vakarā dzimušais sprogainītis, kaut arī pēc skata ņiprs, garām, resnām kājām, gana liela auguma, rītu nav sagaidījis. Gurdeni nokārtu galvu, sarāvies čokuriņā, tas, kaktiņā ierāvies, gulēja gluži sastindzis. Saimnieka vārdiem sakot, Premjērs nosprāga. Kā vēlāk saprasts – aitai, kas jēru laidusi pasaulē, nebija mātišķo instinktu un savu bērnu tā naktī nav barojusi. Mazais nepaēdis nespēja izdzīvot līdz saules gaismai.
Lai arī priecīgs par notikušo saimnieks nav, savelkot kopsakarības ar politiskajām norisēm, “Druvai” viņš ironiski nosmej: “Jēram devu zīmīgu vārdu, bet, redz, kas no tā iznāca. Vairs nevienai avij tādu nedošu, citādi palikšu bez ganāmpulka.”
Nedēļām ilgi cenšamies atrast jaunu premjerministru. Dzirdētā stāsta iespaidotai, nākas bažīgi jautāt – vai viņam lemts jēra liktenis? Māte barotāja, kas politiskajā kontekstā ir Saeima, nespēcināja jaundzimušo, un tas aizgāja viņsaules ceļos. Premjērs, izaudzis liels, būtu vadījis aitu baru, tāpat kā jaunais premjers vadīs valdību. Vai viņam lemta cerīgāka nākotne – to rādīs tikai laiks…
Komentāri