Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Prāts un jūtīgums

Līga Salnite
08:06
01.05.2020
29

Džeinas Ostinas 19.gadsimta sākumā izdotā romāna nosaukumā izmantotā vārdu spēle (“Sense [saprāts, labs spriedums] and Sensibility [emocionalitāte, arī līdzjūtība]”) jau vairāk nekā divsimts gadu mudina lasītājus atkal un atkal pārcilāt it kā nepārvaramo konfliktu starp saprāta argumentiem un jūtu stihijām. Lai gan šis, sākotnēji anonīmi izdotais, bet milzu popularitāti guvušais darbs koncentrējas uz romantiskajiem pārdzīvojumiem, man šie vārdi jau vairākkārt atausuši atmiņā ārkārtējās situācijas laikā. Taču krietni pragmatiskākā kontekstā.

Interesējoties par pašvaldību organizēto pārtikas atbalstu skolēniem mūsu novados, negaidīti sastapos ar stāstiem par izglītības iestāžu audzēkņu aizspriedumiem pret “pārtikas paku” jēdzienu, saistot to ar nelabvēlīgu sociālo statusu. Nevēloties piekarināt savam pusaudža jūtīgajam paštēlam šādu birku, pus-pieaugušais bērns pierunā vecākus atteikties no jebkura ģimenei kaut teorētiski visnotaļ vērtīga praktiskā atbalsta. Un tas ir laikā, kad visā pasaulē palīdzības došana un sniegšana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Labi, globāli ekonomiskie apstākļi, dažādu pārtikas paku saturiskais izvērtējums un arī jauniešu vidē joprojām valdošie aprūsējušie stereotipi lai paliek citām debatēm. Šoreiz visvairāk mani pārsteidza cilvēciskās mij­iedarbības rezultāts. Nevis ar bērnu attīstīt sarunu par vērtībām (pat ja šī saruna ir stipri nokavēta) un izgaismot ģimenes budžeta nepieciešamības, bet atteikties no vietvaras piedāvājuma palīdzēt. Tā taču ir vieglāk. Savukārt speciālisti, bažījoties par pusaudžu attieksmi, iegulda savu darba laiku un spēkus, lai panāktu, ka turpmāk publiski “pārtikas pakas” tiktu sauktas par “pārtikas komplektiem”. Man nav iebildumu ne pret jaunu nosaukumu, ne pret demokrātijas izpausmēm, bet, nenoliegšu, palika jocīgi ap dūšu, kad pilnībā aptvēru vēl nenobriedušas personības kaprīžu netiešo ietekmi uz darbu pašvaldībā un vārda brīvību. Kuru vietu uz pjedestāla ieņem prāts un kuru – jūtīgums?

Aizvadītajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijas organizētā tiešsaistes diskusijā tikās dažādu profesiju pārstāves, lai kopīgi vērtētu, kā attālinātās mācības un mācībspēku darba attiecības ietekmē visu iesaistīto personu emocionālo labsajūtu. Saruna ne vienu reizi vien atgriezās pie daudzu pedagogu krīzes sākumā piedzīvotā apjukuma un izmisuma, kā arī patlaban nomācošā spēku izsīkuma. Gan mutvārdos, gan tīmekļa komentāros laiku pa laikam kāds skolotājs iemet frāzi par iespējamo aiziešanu no darba. Arī psihoterapeite Solvita Vektere atklāja, ka šajā laikā jau saņēmusi izmisuma atziņas no klientiem, ka viss – vairs nevar izturēt, jāšķiras un kopdzīve jāpārtrauc. Daļa cilvēku jau instinktīvi spēj šīs impulsīvās jūtas, emociju uzbangojumus paši sevī atpazīt un nolikt malā vēlākai izvētīšanai, saprotot, ka konkrētajā mirklī uz tik riskantiem lēmumiem virza spiedīgie apstākļi vai uzkrātā spriedze. Tomēr, ja tik skaidra apziņa niknuma brīdī nekādi nav iespējama, tad vissaprotamāk skan ieteikums nogaidīt. Vismaz dienu, vēlams vairākas, taču vislabāk – brīdi, kad uz apziņu vairs nespiež ārkārtējie apstākļi. Diskusijā izkristalizējās vēl viens līdz smieklīgumam vienkāršs padoms – visu sevi nomācošo problēmu kopumu iztēlojies kā milzu kūku ar vairākām kārtām. Veselu kūku jau arī neēdīsiet viens pats un visu uzreiz? Arī to smaguma nastu, kas nomāc sirdi un prātu var noņemt pa gabaliņam vien – sākt ar kaut ko vienu, kas tieši šodien uztrauc visvairāk.

Dzīvē tāpat kā mīlā un otrādi – mīlā tāpat dzīvē. Nav tā cilvēciskā piepildījuma, ja dzīvo bez kādas iracionālas aizrautības vai kaislības. Taču nebūs arī, ar ko savu dzīvesprieku barot, ja ikdienas lēmumos, rūpēs un savstarpējā saskarsmē aizmirsīsim par veselā saprāta tik vēlamo klātbūtni. Kā sirds grāmatvedībā, tā finansiālās ķibelēs un pat bērnu audzināšanā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi