Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Politiskās kombinācijas

Jānis Buholcs
13:24
14.02.2018
6

Vienas no ievērojamākajām pēdējā laika pārmaiņām Latvijas politiskajā vidē ir segmentā, kam ir spēcīgas pozīcijas nelatviešu vidū. “Saskaņa” mēģina sevi parādīt kā mazāk saistītu ar Krieviju, savukārt eiroparlamentāriete Tatjana Ždnoka grasās nolikt mandātu, lai vēlēšanu kampaņā palīdzētu Latvijas Krievu savienībai.

“Saskaņai” jau tagad ir vairāk deputātu vietu Saeimā nekā jebkurai citai partijai, un tā tas bija arī iepriekšējās Saeimas laikā. Tomēr piepildīt katras partijas mērķi – tikt pie varas – viņiem tā arī nav izdevies. Ir skaidrs, ka tā šos centienus turpinās.

Pēdējā laikā “Saskaņas” iekšienē ir jūtama zināma rīvēšanās. Piemēram, pērn partijas vadība sa­ķildojās ar no sava saraksta ievēlēto Rīgas domes deputātu Ruslanu Pankratovu un neiekļāva viņu pašvaldību vēlēšanu sarakstā. For­mālais iemesls – politiķa līdzdalība nelegālas finanšu piramīdas popularizēšanā. Pats R. Pan­kra­tovs gan pamanījās šīs nesaskaņas pavērst pavisam citādi – “Sas­kaņas” līderis Nils Ušakovs viņu esot sodījis par krievvalodīgo interešu aizstāvēšanu. Šāda interpretācija parādījās arī vairākos Krie­vi­jas medijos. Pa gabalu varēja izskatīties, ka “Saskaņa”, kam kriev­valodīgie tradicionāli ir bijuši vieni no svarīgākajām vēlētāju grupām, patiesībā ir pret krieviem.

Pērn “Saskaņa” pavēstīja, ka tās līgums ar Krievijā valdošo partiju “Vienotā Krievija” vairs nav aktuāls. Oficiālais skaidrojums – “Saskaņa” tagad ir daļa no Eiro­pas Sociālistiskās partijas un šī organizācija attiecības ar politiskajām partijām ārpus Eiropas veido centralizēti. Taču nevar ignorēt, ka šāda līguma pastāvēšana līdz šim bija viens no argumentiem, ko nosacīti latviskās partijas mēdza izmantot, lai pamatotu “Saskaņas” neaicināšanu valdībā. Nekādas nožēlas par iepriekšējo sadarbību “Saskaņai” gan nav. N. Ušakovs ir uzsvēris, ka līgums ir bijis efektīvs instruments, kas ļāvis veidot konstruktīvas attiecības gan ar Krieviju kopumā vai ar atsevišķiem tās reģioniem.

Pēc paziņojuma par to, ka līgums vairs nav spēkā, atkal izskanēja šāda tāda iekšējā pretestība. Eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins, kurš pārstāv “Sas­kaņu”, drīz vien paziņoja, ka līguma pārtraukšana ir kļūda un brīdināja, ka “Dialogā un draudzībā balstītā līguma ar “Vienoto Krieviju” pārtraukšana nosūta vēlētājiem nepareizu signālu”.

Kur ies vēlētāji, kam nepatiks šādi signāli? Viņiem būs alternatīva – Latvijas Krievu savienība, ko agrāk sauca “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Šī organizācija, domājams, tagad vēl aktīvāk mēģinās ieņemt tieši uz krievvalodīgajiem orientēta politiskā spēka nišu. T. Ždanoka ir viena no šīs partijas līderēm un no tās ir ievēlēta Eiropas Par­la­men­tā. Tas, ka viņa ir strādājusi jau trīs Eiroparlamenta sasaukumos, daudz ko pastāsta par viņas joprojām spēcīgajām pozīcijām arī Latvijā. Tomēr vismaz patlaban viņai nav iespēju tikt ievēlētai Saeimā. Saskaņā ar vēlēšanu likumu šādu tiesību nav cilvēkiem, kas pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojušies Komunis­tis­kajā partijā.

Organizācijai izdevību par sevi un savām nostādnēm atgādināt ir devusi iecere skolās pāriet uz mācību valodu latviešu valodā. Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, kurš Eiroparlamentā nomainīs Tatjanu Ždanoku, ir solījis plašus protestus. Krievu skolu aizstāvji nelikšoties mierā, iekams valdība un Saeimas deputāti neatteikšoties no ieceres reformēt mazākumtautību izglītību. Iepriekšējās vēlēšanās Latvijas Krievu savienība nepārvarēja piecu procentu barjeru. Tagad tā mēģina no jauna “uzsildīt” izglītības valodas jautājumu, kas savulaik sabiedrībā izraisīja lielu rezonansi.

Ne viens vien politisko procesu vērotājs šajās transformācijās ir centies saskatīt kādu lielo plānu, kā “Saskaņu” beidzot iedabūt valdībā. Viņi aiz partijas samiernieciskajiem signāliem redz izlikšanos, “īstās” iedabas slēpšanu. Paš­laik ir arī citi apstākļi, kas “Sas­kaņas” izredzes palielina. Iepriekš tik spēcīgā partija “Vienotība” tagad drūp, un ievērojams segments tās vēlētāju, visticamāk, izvēlēsies ko citu. Ko tieši? Daļa balsos par kādu citu no varas partijām, daļa par kādu no jaunajām, bet tās vēl joprojām nav pārāk populāras, bet daļa tagad varbūt ar citām acīm paskatīsies uz to pašu “Saskaņu”, ja tā turpinās “pareizi” runāt.

Tomēr, vērojot politiskās spēles, der paturēt prātā arī to, ka – ja reiz kādi mūsu kaimiņi prāto dažādas kombinācijas, kā ietekmēt iekšpolitisko vidi, viņiem nebūt nav jāliek visas kārtis tikai uz partijām, kas uzrunā krievvalodīgos. Paraugoties kaut vai uz Eiropas valstīm, var redzēt ne vienu vien piemēru, kur simpātijas pret Krievijas režīmu izsaka politiķi vai partijas, kam krievvalodīgo tēma vispār nav aktuāla.

Tāpēc viens no potenciālajiem scenārijiem arī Latvijā var būt pavisam citāds. Ne jau tikai krievvalodīgo vidū populāras partijas un ne jau tikai savas saiknes ar Kremli atklāti deklarējušās partijas var izdarīt to, kas kādam nezināmajam ir nepieciešams. Ja pieņemam, ka Kremlim nudien ir nopietnas intereses Latvijā, tā rīcībā ir pietiekami daudz resursu, lai likmes liktu ne jau tikai uz dažiem politiķiem no vienas vai pāris partijām.
Tā, protams, ir tikai hipotēze. Taču, mēģinot skatīties cauri dažādu politisko spēku lielajiem plāniem, uzmanības horizontu der paturēt plašāku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi