Svētdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Pieredze vai būtības maiņa

Druva
00:00
02.02.2006
7

Ir cilvēki, kuri brauc, lai atdotu parādus, nopirktu nekustamo īpašumu vai nopelnītu naudu kādas savas ieceres īstenošanai. Otrā daļa ir tie, kuri aizbrauc, lai labi nopelnītu. Ārzemēs sapelnīto naudu viņi ātri notērē un paliek tukšām rokām. Ir arī cilvēki, kuri aizbrauc no Latvijas ar mērķi svešumā iedzīvoties. Viņi grasās tur ilgstoši strādāt.

Esmu divas reizes bijis darbā Īrijā. Pirmajā reizē es tur biju apmēram trīs mēnešus. Sākumā likās interesanti un aizraujoši, bet, sākot darbu, sapratu, ka esmu šajā valstī nelegāli un arī strādāju tur nelegāli. Tas man nebija pa prātam. Ja kāds ir nolēmis doties peļņā uz ārzemēm, es iesaku rūpīgi izpētīt piedāvājumu, jo reizēm zem firmām slēpjas krāpnieki, un tādās situācijās var nonākt konfliktā ar likumu. Otrajā reizē es biju kriet-ni gudrāks. Pirms braukšanas jau zināju, ko

Īrijā darīšu. Es jau zināju, kur dabūt sociālo reģistrācijas numuru. Kā šajā valstī atvērt bankas kontu. Pirmajā braucienā man šo zināšanu nebija, tas varēja draudēt ar nepatikšanām, bet par laimi, tiku sveikā cauri. Braukt turp, neko nezinot, ir ļoti riskanti, jo darba meklētāja neziņu var viegli izmantot.

Es uzskatu, ka darbs Latvijā ir interesantāks. Manā skatījumā darbs un dzīve Īrijā ir krietni vienveidīgāka. Dzīvi un darbu Īrijā var salīdzināt ar ēdienu bez garšas. Naudu par padarīto tur saņem, bet gandarījuma nav. To pateiks jebkurš, kas

tur strādājis. Pietiekami labi apmaksātu darbu var atrast arī Latvijā.

Ir ļoti izdevīgi aizbraukt kaut vai uz to pašu Īriju un kādu laiku tur pastrādāt. Es, piemēram, iepazinos ar ļoti daudziem un dažādiem cilvēkiem. Ir ļoti interesanti uzzināt viņu domas, viņu vērtības dzīvē. Var uzzināt daudz par daudzām valstīm. Tas nav tūrisma ceļveža stāsts.

Darbu var atrast arī Latvijā, tikai nereti darba devēja attieksme ir tā, kas veicina darba spēka aizplūšanu. Aizbraucot uz Īriju, var labi redzēt, kādām ir jābūt darba devēja un ņēmēja attiecībām.

Strādājot ārzemēs, esmu redzējis, kā būtu jāstrādā darba likumam. Šeit nereti cilvēkam ir jāstrādā garas darba stundas ar ļoti augstām prasībām, par to nesaņemot adekvātu samaksu. Kaut vai tajā pašā Īrijā tas tā nenotiek, ja vien darba ņēmējs strādā oficiālā uzņēmumā. Tur, kur uzņēmējs nav nokārtojis savas attiecības ar valsti, viņš nerēķinās arī ar strādnieku.

Daudzi ir sākuši braukt darbā uz Īriju un, tiklīdz beidzas viens darba līgums, viņi jau kārto nākamo. Mani no šādas dzīves attur tas, ka šī ir mana zeme, šeit

esmu piedzimis. Te man ir lielākas iespējas attīstīties. Te ir mana ģimene un draugi. Un šīs sajūtas un iespējas

negribu mainīt pret, iespējams, labāk apmaksātu darbu. Svešumā es esmu tikai strādnieks.

Ne vienmēr ir tā, ka viņi visus iebraucējus gaida ar atplestām rokām. Daudzviet apkārtējie prasa, cik ilgi cilvēks ir nolēmis uzturēties šajā valstī. Ja strādājošais ārzemnieks ieradies strādāt neilgu laiku, kaut vai pasauli apceļojot, tad viņš tiek uzņemts krietni labāk, nekā tas, kura plānos ir palikšana uz visiem laikiem. Daudz savstarpējās attiecībās var panākt, izrādot interesi par svešo zemi, izsakot komplimentus par tur redzēto, jo zināma deva nacionālisma ir jebkurai tautai, atšķirība ir tajā, cik stipri tas izlaužas mums redzamā veidā.

Kas notiks, ja visi aizbrauks strādāt uz Īriju? Šeit bērni aug un izglītojas tad ar visām zināšanām aizbrauc prom, lai lasītu sēnes. Tā augs nākamā paaudze un atkal aizbrauks prom. Kur ir loģika? Kāda jēga dzīvei, ja mēs paši to neveidojam?

Pierakstījis Māris Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
38

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
18

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
51

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
35

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
419

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
70

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
40
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi