Sestdiena, 22. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Piena ražotājiem zūd pamats. Ko darīs valdība?

Druva
00:00
23.01.2009
5

Lauksaimnieki, īpaši piena lopkopībā strādājošie, neslēpj izmisumu. Vēl nesen lauksaimnieki no visas Latvijas piedalījās 13. janvāra protesta akcijā, bet nu Valmierā, kā arī citviet Latvijā sākušās lauksaimnieku reģionālās protesta akcijas.

Vaicājām mūsu rajona lauksaimniekiem un piena pārstrādātājam, vai situācija nozarē patiešām ir kritiska un kas jādara, lai to stabilizētu.

Vecpiebalgas pagasta zemnieku saimniecības “Veckurmji” īpašnieks Jānis Freimanis atbalsta protesta akcijas, ko organizē lauksaimnieki: “Domāju, ka tās ko mainīs. Atkāpties nav kur. Ieguldīti līdzekļi, lai attīstītu saimniecības un varētu strādāt, bet tagad pēkšņi nevienam neko nevajag un neviens neuzņemas atbildību par situāciju.

Protams, tāpat kā lielākā daļa lauksaimnieku, arī es turpinu strādāt. Citu iespēju jau nav. Liela daļa ir uzņēmusies saistības ar banku, tas ir arī galvenais iemesls, lai darbu nepārtrauktu. Par attīstību, protams, pašlaik nav ne runas, lai gan vajadzības būtu. Kas notiks, redzēsim. Jācer, ka valdība beidzot sāks domāt. Manuprāt, pirmais, kam jāpievērš uzmanība un kas jāsakārto, ir tirgus. Jāmeklē un jārod iespējas, kur mūsu saražoto pienu likt. Tirgus ir nesakārtots. Latvijā ienāk lēti produkti no citām valstīm. No Lietuvas. Piena iepirkuma cena ir zema, bet veikalā piens un piena produkti ir dārgi, un to cena gandrīz nemainās. Ja mainās, tad pieaug, ne samazinās. Mēs ražojam pienu, bet saņemam vismazāk. Veidojas piena un piena produktu pārprodukcija. Pārstrādātājiem nav iespējams saražoto pārdot, to sāpīgi izjūtam mēs – piena ražotāji. Kā šos jautājumus sakārtos, situācija stabilizēsies.

Nebūtu kredītsaistību, būtu vieglāk. Taču attīstība un modernizācija bija nepieciešama – kūts bija vajadzīga, lauksaimniecības tehnika, remonti vajadzīgi. Uz attīstību, uz 50 govju fermām mudināja arī ministrija. Bija iespēja izmantot fondu atbalstu, subsīdijas, varēja attīstīties. Pirms vairākiem gadiem rakstījām biznesa plānus, rēķinājāmies ar piena iepirkuma cenu apmēram 19 santīmu par kilogramu. Nevarēja taču ienākt prātā, ka iepirkuma cenu samazinās uz deviņiem, desmit, 12 santīmiem. Iespējams, bija lauksaimnieki, kas paredzamos ienākumus pārspīlēja, bet bija ticība, ka situācija uzlabosies, ne pasliktināsies. Neko jau uz dullo nedarīja. Piemēram, manā saimniecībā nekas lieks netika nopirkts.

Ja nozare netiks atbalstīta, nezinu, kas notiks. Un ko laukos cilvēki gan citu var darīt? Ja nebūs ražošanas, nebūs arī pārstrādes. Ievedīsim preces no ārzemēm. Nu, jā, iespējams, ievedīs arī pienu pārstrādei… Viss ir saistīts. Ietekmi izjutīs arī graudkopība, lopbarības tirgotāji.”

Raunas pagasta SIA “Pasāža” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga: “Tas, vai piena lauksaimniecībā kļūs labāk vai sliktāk, būs atkarīgs no valdības. Lauksaimniekiem jārīkojas, lai kaut kas mainītos, lai nauda nozarei tiktu novirzīta, lai saimniecības saņemtu nesamaksātās piena naudas. Jādod iespēja pārstrādes uzņēmumiem, kooperatīviem un ražotājiem tikt pie kredītlīnijām.

Būtiski, lai daļa starptautiskā aizdevuma tiktu novirzīta lauksaimniecībai. Ja jau šie līdzekļi ir paredzēti ekonomikas stabilizācijai, vai tad lauksaimniecība nav viena no ekonomikas sadaļām? Trešdaļa ieņēmumu nodokļos valstij ir no lauksaimnieciskās ražošanas. Tas ir pietiekami daudz, lai šai nozarei būtu pievērsta uzmanība.

Ja nekas nemainīsies, tad lauksaimniekiem vienkārši nebūs naudas, ar ko norēķināties un samaksāt kredītmaksājumus. Jau kopš maija piena iepirkuma cenas krītas, bet veikalā cenas nav mainījušās. Turklāt daudziem lauksaimniekiem piena naudas nav maksātas jau vairākus mēnešus.

Tās ir muļķības, kas izskan, ka lauksaimnieki, rakstot projektus, aprēķināja pārāk augstus ienākumus un tādēļ tagad viņiem rodas problēmas ar kredītu atmaksu. Es, piemēram, savus kredītus paņēmu 2002. gadā. Vai tolaik varēja paredzēt, kādas cenas būs 2009. gadā? Vai varēja paredzēt, ka netiks samaksātas piena naudas? Es nebūt neieliku augstu prognozējamo piena cenu – ierakstīju tādu pašu, kāda tā ir tagad. Un, ja es saņemtu visu naudu, kas man pienākas, problēmu nebūtu.”

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodisatbalsta lauksaimnieku prasības un piekrīt, ka piena nozares sakārtošanai un stabilizēšanai nepieciešama aktīvāka valdības rīcība un ka lauksaimniecība būtu jāatbalsta no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem: “Nepieciešama valsts palīdzība. Latvija saražo vairāk piena produktu nekā spēj patērēt, turklāt patēriņš aizvien krītas. Protams, tirgu ietekmē arī tas, ka Latvijā tiek ievesti Lietuvā, kā arī citās valstīs, piemēram, Vācijā un Polijā ražotie lētie piena produkti. Ir ļoti liela konkurence, un sākas cenu “spiešana” uz leju. Nepieciešama valdības rīcība. Jāmeklē iespējas, kā pārdot uzkrāto produkciju ārpus Latvijas.

Arī “Straupei”, tāpat kā citiem pārstrādātājiem, problēma ir tā pati – noliktavās izveidojušies produkcijas krājumi. Nezinām, kur un kad tos varēsim pārdot. Tie ir sviesta un sausā piena pulvera krājumi.

Mums šī problēma bijusi vienmēr – iepērkam vairāk piena, nekā spējam pārstrādāt un pārdot. Tomēr iepriekš krājumi, kas izveidojās vasarā, ziemā tika pārdoti. Šoziem situācija ir citāda, un nezinām, kad varēsim pārdot uzkrājumus. Tas rada bažas.

Patiešām, cilvēki pērk mazāk, tomēr tirdzniecības apjomi mūsu produkcijai nav samazinājušies. Iepriekš daļu savāktā piena varējām pārdot citiem pārstrādātājiem, bet pašreiz to nevienam nevajag. Vienīgais risinājums ir izmantot citu uzņēmumu pakalpojumus, lai savākto pienu pārstrādātu produkcijā – piena pulverī un sierā.

Šodien Zemkopības ministrijā piedalīšos sarunā par eksporta subsīdijām. Eiropas Savienība ir pieņēmusi lēmumu atjaunot eksporta kompensācijas piena produktiem, lai kompensētu cenu starpību starp ES un citu valstu tirgus cenu. Tas ir būtiski, jo ārējā tirgū produktiem, kam izveidojušies uzkrājumi, ir ļoti zemas cenas. Tik zemas cenas nav bijušas vismaz piecus, sešus gadus, un to ietekmēja strauja pieprasījuma samazināšanās. Redzēsim, kādas iespējas mums piedāvās.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
32

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
15

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
48

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
29

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
418

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
69

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
39
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi