Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Piedošana – tilts uz harmoniju

Iveta Rozentāle
15:00
04.04.2021
56

Piedošana – tieši ar tik dziļi simbolisku nosaukumu šajā Lieldienu laikā iznākusi mūziķu Dona, Renāra Kaupera un Intara Busuļa kopdziesma. Dziesma par to, ka mēs esam viens otram, par atbalstu, mīlestību. Un piedošanu. Paši mākslinieki to nodēvējuši par himnu mīlestībai. Tā ir rāma un reizē dinamiska, harmonizējoša.

Televīzijas sižetā, stāstot par dziesmas rašanos, Renārs Kaupers atzīst, ka “vārdi “piedod man” vai “es tev piedodu” ir lieli vārdi, izšķiroši. Un, lai gan katram ir sava sajūta par piedošanu, piedošana starp diviem cilvēkiem, sapratne, akceptēšana, ka viens var kļūdīties, pateikšana – es tevi saprotu – tā ir liela lieta”. Ne velti dziesmā ir vārdi “būs mezgli, ko neatsiet. Viens otram piedodiet”. Tāpat – “reiz izklīdīs migla un skaidrosies laiks”.

Klausoties dziesmu un piedzīvojot šo laiku, nāk prātā, ka nekas nav tikai balts vai melns, ir daudz pelēkās nokrāsas, nav tikai labi vai slikti, pareizi vai nepareizi. Un līdzīgi, kā Dons saka par piedošanu, ka to mēs mācāmies visu mūžu, arī noteiktu krāsu piešķiršanu dzīvei mēs mācāmies visu mūžu. Labi zināms, ka īpaši pusaudžiem viss rādās tikai baltās un melnās krāsās, pustoņu nav, ir tikai viena patiesība un viens pareizais variants. Tad, ejot cauri dzīves skolai, saskaroties ar tik dažādām situācijām, redzējums mainās. Nav iespējams noturēties tikai balts un melns robežās. Ja esam patiesi paši pret sevi, arī katrā no mums ir visplašākais krāsu spektrs.

Intars Busulis norāda, ka palūgt piedošanu, tas tomēr ir mazliet grūtāk, nekā pateikt paldies, lūdzu, labdien. Nenoliedzami, tā tas ir, ja šo vārdu saka ar dziļu piepildījumu. Man ļoti spēcīgi palikusi atmiņā saruna ar psihoterapeitu Aivi Dombrovski, kad gatavoju materiālu par piedošanu. Viņš uzsvēra, ka šī vārda lietošana nevietā ir kā plākstera uzlikšana brūcei, to nosedzot, bet nedziedējot. Atvainoties pieklājības pēc būtībā ir neizdarīt neko vai savu atbildību pārlikt uz citu cilvēku.

Tāpat arī tam, kurš vārdos apliecina, ka ir piedevis, ne vienmēr izdodas atlaist situāciju, lai tā neietekmētu tālākās attiecības. Bet savukārt tas, kurš nepārprotami gaida piedošanu, var sevi parādīt kā pārāks, kā tas, kurš zina pareizo risinājumu. Turklāt ne vienmēr vārdos nepateikts “Piedod!” nozīmē, ka cilvēks neatzīst kļūdu, nenožēlo to. Kā skaidroja A.Dombrovskis – nožēlot nozīmē izprast savu rīcību un apzināties sekas un atbildību. Un kādreiz ir svarīgi piedot pašam sev.

Skatoties uz cilvēku attiecībām un lomām plašākā kontekstā, man šķiet, ka ne mums tiesāt otra rīcību. Mēs ejam dzīves skolu, katram mums ir savi klupšanas akmeņi, aiz kuriem aizķeramies, mācības, ko apgūstam. Un šodienas notikumi un rīcība ir mazs fragments no lielās, kopējās bildes.

Katrās attiecībās, katrā ģimenē tiek izveidota sava vērtību sistēma, arī tas, kā cits pret citu izturas, kā nonāk pie risinājuma. Un arī te nav viens pareizi vai nepareizi. Būtiskākais, lai visām pusēm tas ir saprotami un pieņemami. Mūziķu vārdiem sakot: “Reiz izklīdīs migla. Un skaidrosies laiks. Par mīlestību kļūs katrs gadalaiks.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi