Pirmā simtgades gada nedēļa aizvadīta. “Druva”, to ievadot, saviem lasītājiem dāvāja kalendāru, tikai šoreiz īpašu – ar atgādinājumu, kādas piemiņas vietas Latvijas brīvības cīnītājiem veidojuši mūsu priekšteči valsts pastāvēšanas pirmajos gadu desmitos. Šie pieminekļi astoņos mūspuses novados tiešām ir uzmanības vērti, tie nav tapuši pēc kādas augstākas amatpersonas norādījuma, par to vajadzību savulaik lēmusi vietējā vara, draudze, pašu ļaudis vākuši līdzekļus. Radīti unikāli pieminekļi gan pēc pazīstamo tēlnieku Zāles, Zemdega un Jansona projektiem, gan, piemēram, Liepā pieminekli no ieceres līdz šūnakmens darbam darinājis tēlnieks – autodidakts, vietējais iedzīvotājs Julla, bet Ieriķos atceres vietu kritušajam karavīram – vietējais mežsargs Kaņeps. Pieminekļu metus izstrādājuši arī paši Brīvības cīņu dalībnieki, piemēram, piemiņas vietai pie bijušā Līvu pagastnama, kur notika Skolnieku rotas kauja, darināja rotas dalībnieks Dzirkalis.
Kad gatavojām kalendāru, informāciju par piemiņas vietām meklējām arī pasaules tīmeklī – internetā, īpaši jau pašvaldību mājaslapās. Bijām pārsteigti, ka sīkāki apraksti par šiem pieminekļiem ir tikai retā vietējās varas vietnē, nereti nav minēti pieminekļu autori, bet dažā vispār labi, ja teikums. Var jau būt, ka tūrisma piedāvājumā patriotiskā nots nav tā dominējošā… Bet vai lepnums par vietējo cilvēku darīto nav pietiekams iemesls, lai skaistie pieminekļi izpelnītos publicitāti arī tur, kur šobrīd saplūst visa informācija – interneta portālā?
Redakcijā jau esam saņēmuši atsauksmes par kalendāru. Pirmās bija tad, kad sākām izdevumu tirgot, jau rudenī. Mums teica paldies, ka esam aktualizējuši šo tematu. Vakar un aizvakar, kad avīzes abonenti saņēma kalendāru kā dāvanu, bez papildu maksas, tālruņa klausuli nācās cilāt biežāk nekā parasti. Lasītāji teica labus vārdus par mūsu ieceri. Paldies viņiem! Viena zvanītāja gan atzina, ka būtu vēlējusies kalendārā ko citu – skaistu puķu attēlus, kas greznos sienu. Var jau piekrist arī viņai. Tomēr šajā gadā gribējās ko īpašu – atgādināt, kā mūspuses cilvēki aizstāvējuši savas brīvības tiesības un kā citi pratuši viņiem par to pateikt paldies.
Komentāri