Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Pieaudzis un tagad mācās valodu

Mairita Kaņepe
07:32
01.10.2018
22

Eiropas valodu diena, kuru kopš 2001.gada atzīmē Eiropas valstīs, šogad Latvijā maz dzirdama, to aizēnoja gan Romas katoļu pāvesta vizīte, gan priekšvēlēšanu kampaņa. Šīs dienas mērķis ir akcentēt plašo valodu dažādību Eiropā, veicināt kultūras un valodu daudzveidību un cilvēkus mudināt apgūt svešvalodas. Kā mūspuses cilvēku interesi par svešvalodām vērtē tie,
kas rīko to mācības?

No oktobra Cēsu Pieaugušo izglītības centrs sāks jaunu sezonu mācībām, tās notiks jaunā mājvietā – ēkā, kurā atrodas Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola.

“Mūsu klienti, kuri nolēmuši apgūt kādu no svešvalodām, pārsvarā ir 40 gadus veci un vēl vecāki. Bērni izaudzināti, ir vairāk brīva laika, nereti tas tiek veltīts valodu apguvei,” skaidro Cēsu Pieaugušo izglītības centra vadītājas vietniece Edīte Spožuma. “Garās vasaras dēļ valodu apguve pieaugušajiem sāksies 1. oktobrī – jaunās telpās, bet pie jau iepazītiem pasniedzējiem.”
Cilvēki gados angļu valodā orientējas labāk vai sliktāk. Arī viņu mērķi, kāpēc to apgūt tagad, kā pielietos valodu, ir atšķirīgi, tāpēc E.Spožuma uzsver, ka pieaugušajiem Cēsīs radītas iespējas to mācīties, iesaistoties sev interesējošā līmenī un dažādos mācīšanās intensitātes līmeņos. E. Spožuma novērojusi, ka dažkārt angļu valodas mācīšanās notiek, izvēloties pasniedzēju ar attiecīgu temperamentu. Vieni grib mācīties pie pasniedzēja, kurš ir stingrāks, otri izvēlas tādu, kurš nodarbībās ir draudzīgāks un brīvāk ļauj justies tiem, kas mācās, bet trešajiem patīk, ja grupas priekšā, kas mācās valodu, nāk tieši temperamentīgais. “Mēs gādājam, lai Pieaugušo izglītības centrā strādā labi pasniedzēji, lai viņi ir personības, ar kuriem interesanti būt kopā. Pieaugušie cilvēki skaidri zina, ko grib mācīties, un zina, ka grib mācīties pie cilvēka – personības,” tāds ir Pieaugušo izglītības centra uzskats.

Tuvojoties jaunajai mācību sezonai, Cēsu Pieaugušo izglītības centrā nav vēl izveidojušās grupas, lai varētu mācīties itāļu, vācu, franču, krievu vai zviedru valodu. Pieprasījums ir pēc norvēģu valodas, lai apgūtu tās pamatus. Cēsnieki zina, ka tāda izvēle izdarīta, lai prastu elementāri sazināties, dodoties darbā uz Norvēģiju. Šī motivācija ir stabila, tāpēc Pieaugušo izglītības centrs jau dala grupās valodas apguvējus – ar un bez priekšzināšanām.

“Cēsīs ir cilvēki, kas tā mīl Itāliju, ka ik gadu vēlas uz to aizbraukt. Sevišķi rudenī. Tur viņi labprāt bauda dabu, ēdienus, satiekas ar cilvēkiem, tādēļ vēlas saprasties, runājot itāliski,” par pieredzi no iepriekšējiem gadiem, kad Cēsīs izveidojušās itāļu valodas apguvēju grupas, stāsta E. Spožuma. Līdzīgi savulaik noticis ar tiem, kurus sevišķi interesējusi Francija un franču kultūra. Sapulcējusies valodas apguvēju grupa. Valodu mācījis no Fran­cijas atbraucis marokānis. Viņš kā personība bijis ļoti interesants. Iespējams, tieši tādēļ pieaugušie cilvēki pulcējušies valodas apgūšanai. Pasniedzējs aizbraucis, mācīšanās beigusies. Cēs­niekiem ir zināma skolotāja, kas varētu mācīt franču valodu, bet cilvēkiem pagaidām neesot intereses, tāpēc pasniedzēja vēl nav aicināta. Taču ir iespējams, ka šogad atkal cēsnieki pulcēsies uz itāļu valodas kursiem. “Cilvēkiem pasaule ir vaļā, var doties jebkur, un labāka ir sajūta, ja vari runāt svešvalodā. Tāpēc studenti, kā mēs saucam tos, kuri vēlas mācīties, Cēsu Pieaugušo izglītības centrā ir gaidīti,” saka Edīte Spožuma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
19
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
25

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
33

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
35

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
27

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
22
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi