Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Pesimists nevar uzvarēt karu

Anna Kola
15:37
28.02.2024
27

Pagājuši divi gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pa šiem diviem gadiem teju katrs ir aizdomājies, kā būtu, ja šāda situācija, kādu piedzīvo cilvēki Ukrainā, skartu mūs pašus, mūsu tuvākos un mīļos, mūsu mājas, mūsu valsti.

“Cilvēkiem, kas man šo­brīd stāsta, cik viņi ir noguruši no kara, no visa tā, ko lasām un dzirdam ziņās, saku tā: “Pa­mēģiniet sajusties tā, kā jutāties pirmajās trīs dienās, kad uzzinājāt, ka Ukrainā sācies karš! Tad varēsim runāt tālāk.” Cilvēki ir aizmirsuši šīs baisās izjūtas, un tā tam nevajadzētu būt,” domās par karadarbību Ukrainā dalās Rai­monds Bergmanis, 14.Sa­ei­mas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs un savulaik arī aizsardzības ministrs. “Ja jāsaka par personīgajām emocijām šajā laikā, tad sajūtas, protams, bija briesmīgas. Bija gana daudz signālu, ziņu, ka iebrukums var notikt, tomēr līdz pat pēdējam brīdim negribējās tam ticēt. Līdzīgas sajūtas piedzīvoju laikā, kad pats dienēju armijā – 2008.gada iebrukuma Gruzijā laikā. Tai brīdī biju armijas uniformā, un tā brīža izjūtas par karu bija ļoti skarbas. Šobrīd, atrodoties Briselē, kur runājam par visām šīm lietām, nākas atkal aizdomāties, ka ir svarīgi saprast – mēs varam rīkoties vienā vai citā veidā, tomēr Ukrainā cilvēki arvien iet bojā militāra iebrukuma dēļ. Ja vēl pēc tam, kad ir publiski izskanējis kritušo skaits gan no vienas puses, gan otras, sasniedzot teju pusmiljonu, nevaram tā īsti pamosties un saprast, kas notiek, tomēr vajadzētu aizdomāties par to, cik tas ir nopietni mums visiem,” teic R.Bergmanis. “Šodien Briselē pirmoreiz dzirdēju domu, ka pirmais iebrukums notika 2008.gadā Gruzijā, pēc tam – 2014.gadā Krimā, un tagad 2022.gadā. Visi iebrukumi ar identisku intervālu – seši gadi. Nekad iepriekš par tādu faktu nebiju aizdomājies. Ko tas nozīmē, gan, protams, nevaru pateikt,” turpina politiķis. Jautāts, vai te būtu jāsāk bažīties par Baltijas valstu drošību, viņš šādu domu virzienu kategoriski izslēdz. “Te svarīgi saprast – ja uzbrukums notiktu, tad tas nenotiktu pret Baltijas valstīm, bet gan pret NATO. Mēs esam daļa no NATO, un to cilvēki nemitīgi aizmirst, uzsverot, ka Baltijas valstis ir nākamais apdraudētais reģions. Tā nav, mēs paši esam NATO. To patiešām ir svarīgi apzināties. Bieži arī mājās, ģimenes sarunās tiek runāts par to, ka “pie mums atbrauc NATO karaspēks”. Mēs taču paši esam NATO. Šī domāšana ir jāmaina! Visprecīzāk par to izteicies Valsts prezidents, teikdams, ka mums vajag turpināt strādāt un domāt par savu drošību.

Ir skaidrs, ka nevar riskus novērtēt arī par zemu, tos vajag ņemt vērā, bet turpināt virzīties uz priekšu, soli pa solim, lai stiprinātu mūsu valsti. Tas ir mūsu galvenais mērķis. Mums ir jāpanāk tāda situācija, lai neviens neiedomājas izmēģināt šādu scenāriju mūsu valstī. Tas ir visām NATO valstīm kopīgs uzdevums, protams, neaizmirstot arī uzticamību 5.pantam,” turpina R.Bergmanis. “Nav šau­bu, ka cilvēkiem ir grūti, karadarbība ir ietekmējusi visas sfēras: ekonomiku, labklājību. Jāsaprot, ja pieļausim šos scenārijus, ir jārēķinās ar visiem iespējamiem soļiem no Krievijas puses.” Jautāts par to, kādi varētu būt nākotnes scenāriji, ar ko mums vajadzētu rēķināties, R.Bergmanis teic, ka uz to, kad beigsies Ukrainas karš, neviens nevar dot atbildi. “Viss ir atkarīgs no tā, cik ātri un cik lielā mērā turpināsim sniegt palīdzību Ukrainai. Ne­viens nevar atbildēt, cik ilgi vēl karš notiks. Jādara viss, ko varam izdarīt, kas ir mūsu spēkos. Daudz nozīmīga Baltijas reģiona drošības kontekstā jau ir noticis, tostarp Somijas pievienošanās NATO, un tuvākajā laikā, jācer, būs arī Zviedrija. Mūsu reģionam tas ir ļoti, ļoti svarīgi, tas ir viens no elementiem, kas stiprina drošību. Skaidrs, ka arī NATO notiek daudz dažādu transformācijas procesu, viens no tādiem ir militārā industrija. Ja iepriekš gandrīz 30 gadus esam vairāk centrējušies uz krīzes menedžmentu, tad šobrīd ir jāsaprot, ka militārā industrija ir jāsakārto tik spējīga, lai spētu nodrošināt gan sevi, gan palīdzēt arī Ukrainai.”

Viņš pastāsta, ka šo divu gadu laikā ir bijusi iespēja vairākas reizes būt Ukrainā, kas licis saprast, ka Latvija joprojām sūta palīdzību. “Palīdz tik, cik nu katrs var. Viena ir praktiskā veida palīdzība – militāra, tehniskā, humanitārā. Bet ļoti svarīgi ukraiņiem ir arī tas, ka viņi sajūt mūsu atbalstu – arī tajos brīžos, kad Latvijas pārstāvji aizbrauc uz Ukrainu. Viņi to ļoti augstu novērtē. Cilvēkiem ir svarīgs šis daudzu valstu atbalsts,” saka R.Bergmanis un pastāsta, ka bijis Ukrainā pirms gada un nupat, pavisam nesen. “Viņu aicinājums pēc palīdzības, piemēram, palīdzēt ar munīciju, izskanēja pirms gada un atkal arī tagad. Tad pārņem neērtības sajūta, jo apzinos, ka esmu Eiropas valsts un NATO pārstāvis. So­lījām palīdzību, bet neizdevās realizēt to tā, kā bija iecerēts. Tad rodas pārdomas, ko vēl varētu darīt, lai palīdzētu. Šobrīd Saeimā apspriežam Militārās industrijas likumu, kurš jau otrajā lasījumā ir pieņemts. Tas palīdzēs gan mūsu valstij, gan visām citām kopumā. Tāpēc uzsveru, ka Ukrainai var palīdzēt daudz dažādos veidos. Mūsu komisijā arī izskatījām likumu par palīdzību Ukrainas civil­iedzīvotājiem. Kad karavīrs atrodas frontē, apziņa, ka viņa ģimenei viss ir kārtībā, tā ir drošībā, arī dod sparu cīnīties tālāk. Kā mums Briselē teica – pesimists jau nevar uzvarēt karu! Tāpēc ir jābūt optimistiem, ir jātic. Tas var palīdzēt grūtā brīdī, par spīti tam, ka arvien ir karš, ir kritušie, ir sāpes un bailes. Ir jāturpina cīnīties!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
20

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
16
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi