Pirmdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Jānis

Pēršana neattaisnojas nekad

Druva
00:00
31.01.2009
5

Jaunizveidotais portāls www.noliecsiksnu.lv vēsta, ka 37 procenti iedzīvotāju uzskata – dažos gadījumos bērna fiziska sodīšana ir attaisnojama. Tāpēc jautāju psiholoģei Ivetai Berķei, kāpēc veidojas šāds uzskats, un vai fizisks sods kā audzināšanas metode ir attaisnojams.

I. Berķe: “Gribētu nodalīt divas lietas. Viena, kad vecāki pēršanu izmanto tīri apzināti kā audzināšanas metodi, kas mantota no paaudzes paaudzē un tiek pieņemta. Siksna vai žagars kaut kur stāv, ja problēma – seko pēriens. Esmu dzirdējusi pat par profilaktiskiem pērieniem reizi nedēļā, ja arī nav iemesla. Otra,

kad tas tiek darīts aiz pieaugušo bezspēcības, uz augsta stresa līmeņa fona kādās konflikta situācijās. Kad emocijas sakāpinātas tiktāl, ka vienīgais veids, kā ar to tikt galā – sist. Vienalga kam – bērnam, sunim, kaķim. Tā ir nespēja kontrolēt sevi, tikt galā ar savu stresu.

Jo lielāki riska faktori sociāli ekonomiskajā situācijā – nedrošība, neskaidrība par nākotni, elementāru vajadzību trūkums, kad jādomā, ko ģimenei dot ēst, jo augstāks stresa līmenis pieaugušajiem. Ja tādā brīdī bērns prasa vecāku uzmanību, pieaugušais nevis atbild, bet uzkliedz viņam vai pat sit. Protams, jāņem vērā katra cilvēka individuāli psiholoģiskās īpatnības, ir pieaugušie, kuri spēj labāk kontrolēt savas emocijas un uzvedību, un tie, kuriem paškontroles spējas vājākas. Jo paškontroles spējas pieaugušajam zemākas, paaugstinātas spriedzes apstākļos pastāv risks, ka viņš var kļūt vardarbīgs.

Jāatceras, ka pēriens var dot tikai īslaicīgu rezultātu. Drīzāk turpmāk bērnam tās būs bailes no sekām vai sapratne – ja tā darīšu, dabūšu pērienu. Vai tas attaisnojas, ja bērnā paliek bailes, nedrošība un rodas neuzticēšanās pieaugušajiem? Jo attiecības starp pieaugušo un bērnu pēc pēršanas mainās, vecāki var izjust gan kaunu, gan vainas izjūtu, bērni izjūt bailes, pazemojumu, arī kaunu. Un šīs ir jūtas, kas attiecībās starp bērnu un vecākiem rada plaisu. Kur ir vardarbība, tur rodas grūtības uzticēties, būt patiesā kontaktā ar pieaugušajiem.

Domāju, ka procentuāli ir ļoti daudz ģimeņu, kurās šādu audzināšanas metodi neizmanto. Speciālistu uzmanības lokā jau nonāk tikai tās, kurās šīs grūtības pastāv. Bet tā ir visas pasaules problēma, mantota jau no seniem laikiem. Lai situācija mainītos, vajadzīgs laiks. Par sišanu kā audzināšanas metodi, kas izraisa ārkārtīgi smagas psiholoģiskās sekas bērnam, pasaulē runā relatīvi nesen. Pirmie pētījumi ir tikai pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā. Tātad tikai dažās pēdējās desmitgadēs pievērš uzmanību tam, ka bērnu sist ir slikti.

Modelis, ka pēriens ir normālas audzināšanas veids, darbojas līdz brīdim, kad pieaugušie saprot, ko ar to nodara bērnam. Tas, ka vecāki šobrīd sāk jautāt, atzīt, ka viņi sit bērnus, bet labprāt gribētu darīt kaut kā citādāk, ir pirmais solis uz pārmaiņām. Varam kaunināt un nosodīt vecākus, nosaukt viņus par vardarbīgiem, bet pareizāk būtu sniegt idejas un pieredzi, kā vēl tikt galā ar dažādiem audzināšanas jautājumiem, kā risināt attiecības ar bērniem. Kādreiz pietiek iedot vecākiem ierosmes, kā tikt galā ar savu stresu, kā strukturēt ikdienu, lai atrisinātu savas problēmas, veicinātu veselīgāku kontaktu ar bērnu. Ja vecāki saņem atbalstu no bērnudārza audzinātājas, skolotāja vai atrod starp citiem vecākiem domubiedrus, ar kuriem parunāties, kādi vēl ir veidi, kā reaģēt, audzināt un sadarboties, tā ir iespēja mainīties. Tāpēc svarīgi neklusēt, bet vaicāt. Vecākiem ir svarīgi sniegt informāciju par to, ka tas, kā viņi reaģē uz bērnu, atsauksies turpmākajā dzīvē. Bet to var izdarīt tikai caur personisko pieredzi. Speciālisti var informēt, lasīt lekcijas, tā aktualizējot šo problēmu, bet svarīgi, lai visi vecāki saprot, ka nepareizas audzināšanas metodes traucē attiecībās ar bērnu. Būtiski ir tas, ja vecāki izvēlas nesist savus bērnus. Var viņiem likties, ka bērns rīkojas nepareizi, dara blēņas, bet jāatceras, ka no vecāku rīcības būs atkarīgs, kā šī problēma risināsies turpmāk. Ja mēģinās slikto uzvedību „izsist”, ilgtermiņā tas ietekmēs vecāku un bērnu attiecības, tajās ienāks bailes un nedrošību. Tas ved uz neuzticēšanos, un bērns nepaļausies uz saviem vecākiem. Bērni ne jau ar sišanu atriebsies saviem vecākiem, bet ar norobežošanos, ar nespēju būt kopā. Bērni, kļūstot pieauguši, var saprast vecākus, var teikt, ka pēriens palīdzēja izaugt par kārtīgu cilvēku, bet mani nepārliecina, ka viņi ar to tikuši galā.

Svarīgi, lai vecāki saprot, ka var par šīm problēmām runāt un viņus nenosodīs. Diemžēl ir gadījumi, kad vecāki nonāk līdz kriminālatbildībai par bērnu sodīšanu.

Ja no paaudzes paaudzē tiek nodots viens audzināšanas modelis, ja nekur citur nesmeļamies pieredzi, nerunājam par to, nejautājam, kā varētu citādāk, nav iespējams iemācīties citus audzināšanas veidus. Bet, ja ir apziņa, ka gribas ko citādi, var iemācīties, ka problēmas atrisināmas arī sarunu ceļā. Mana pārliecība, ka ļoti daudzās ģimenēs audzināšana tā arī notiek – caur sarunām un kontaktu.

Cilvēkiem, kuri bērnībā cietuši no fiziskās vardarbības, pastāv risks, ka viņi būs emocionāli, fiziski vai seksuāli vardarbīgi. Taču noteikti nav sakarība, ka visi bērni, kuri cietuši no fiziskas vardarbības, pieauguši būs vardarbīgi pret saviem bērniem. Tikpat labi var būt pretējā reakcija, bērni, kuri piedzīvojuši fizisku vardarbību, caur šīm sāpēm, kaunu, pazemojumu un atsvešinātību nākotnē izvēlēsies kaut ko tādu saviem bērniem nedarīt. Un viņi nākamajām paaudzēm nodos pavisam citu audzināšanas modeli, atšķirīgu no tā, ar ko saskārās bērnībā.

Tā ir mana pārliecība, ka pēršana neattaisnojas nekad. Lai arī liekas, ka tajā brīdī daudz atrisinās, sāpes un aizvainojums bērna dvēselē paliek dziļi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
40

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
19

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
51

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
37

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
420

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
71

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
41
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi