Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pēdējās dienas pārdomas

Sarmīte Feldmane
10:50
30.06.2021
4

Šodien pēdējo dienu strādā līdzšinējo novadu domes. Jau rīt teritoriālo vienību – Amatas, Jaunpiebalgas, Pārgaujas, Līgatnes, Raunas, Priekuļu, Vecpiebalgas novada – nebūs. Paliks pagasti, kas kļūs par lielāku novadu– Cēsu un Smiltenes – daļu.

Pie ēkām, kas bija novadu domes, vairs neplīvos novadu karogi – simboli, kas divpadsmit gadus apliecināja pagastu kopā būšanu. Novadu karogi, logo kļūs par vēstures liecību. Tāpat norādes ceļmalās, iebraucot kādas pašvaldības teritorijā. Apvienoto novadu pašvaldībās gan deputāti, gan darbinieki “Druvai” atzina, ka nezina, kā tiks noņemti tagadējie simboli. Vai būs kāds rīkojums, kad un kā to darīt, vai varbūt, kad būs gatavas jaunās zīmes, tās vienkārši apmainīs. Kādi karogi plīvos pie pagastu pārvaldēm? Protams, šiem jautājumiem ir tikai un vienīgi emocionāla nozīme. Bet tāpēc ne mazsvarīga.

Visskumjākā situācija ir pārgaujniekiem. Pārgaujas vārds kā teritorijas nosaukums mūspusē pazudīs, jo tas vienoja trīs pagastus, ne nozīmēja kādu vietu. Cik ilgi novadnieki sevi jaunajā Cēsu novadā pārstāvēs kā pārgaujniekus, nu atkarīgs no pašiem. Pārgauja gan saglabāsies Valmierā, kur tā bijusi jau senāk, un florbola komandas nosaukumā, tā kā vārds nekur nepazudīs.

Dzīvē kā attīstībā uz augšu pārmaiņas ir neizbēgamas. Un visas cilvēki ir gan noraidījuši, gan pieņēmuši. Ar laiku jau pierod pie visa. Tāpat bija pirms 12 gadiem, kad novadus izveidoja vienā naktī. Pagāja laiks, bija vien jādzīvo tālāk. Kopā. Cik katrs pagasts palika pats, cik bija paklausīgs vai prasībās uzstājīgs – to var redzēt, cik no kopējās naudas kur ieguldīts. Tādu bārenīšu, nabadziņu, kam nekas nav ļauts un dots, neatrast. Kaut droši vien kādam šķiet, ka viņš ir tieši tāds.

Pārmaiņu priekšvakars ir cerību un šaubu laiks. Visgrūtāk, ja ir tik daudz nezināmā. Reti kurš tic, ka novados nekas nemainīsies, ka tiem, kuri strādā pašvaldībās, darbs būs. Solījumi ir. Tikai jājautā, kāpēc bija vajadzīga reforma? Tikai, lai samazinātu deputātu skaitu? Cerams, ka nebūs ilgi jāgaida, kad izskanēs skaidrā un, iespējams, skaudrā patiesība.

Pēdējā laikā daudz dzirdēts, ka jaunajā Cēsu novadā vēlētāju ievēlētais pārliecinošais vairākums lems, kā uzskatīs par pareizu un vajadzīgu. Saprotams, tā būs. Un pašvaldību vēlēšanu absolūtajam uzvarētājam uz to ir tiesības. Vairākums tikai nedrīkst aizmirst vienu – tam ir arī visa atbildība. Nav neviena, kam novelt vainu, ja kas neizdodas, aizmirstas vai tiek nolikts dziļā plauktā. Lai gan… vēlētāji ar labu atmiņu nekad nav bijuši apveltīti.
Toties ikvienam ir dota spēja atcerēties un salīdzināt. Visiem ir pārliecība, ka jaunībā dzīve bija skaistāka, cilvēki apkārt sirsnīgāki, balles lustīgākas un burkāni garšīgāki. Tāpat ir ar visu citu. Vai tad, dzīvojot tagadējos novados, netika pieminēts, kā bija toreiz, kad bija savs pagastvecis? Savs cilvēks! Novada centrs – tas jau tālu, tur, kaimiņu pagastā. Tagad nāksies braukt cauri ne gluži trejdeviņiem, bet trijiem četriem pagastiem gan, lai nokļūtu novada centrā Cēsīs.

Vēl par tiem novadu karogiem. Tiem vieta muzejā. Ne tikai vietējā. Lai nākamajām paaudzēm ir ko pētīt, cik lepni un paš­pietiekami nelielā teritorijā, dažādos pagastos dzīvojuši viņu senči. Vai nav apbrīnojams drustēniešu paziņojums: “Drusti – Visuma centrs”! Tā jājūtas katram vietā, kurā viņš dzīvo. Tikai tad nebūs svarīgi, cik tuvu vai tālu ir vietējā vara. Man ir sava vieta un savs karogs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi