Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Pavasarī – Liela diena, rudenī – Maza diena. Saulgrieži

Anna Kola
12:17
27.09.2023
21

Mūsu latviski pagānisko pusi tomēr no neviena tā īsti izskaust nevar. Folklora un tautas tradīcijas, to elementi arvien ir godā, silda sirdi un pienes gads­kārtas ritumam tādu mājīguma, piederības sajūtu. Saulgrieži ir vieni no gada atskaites punktiem, kas svarīgi ne vien astrologiem, zemkopjiem, dabas vērotājiem, bet arī cilvēka garīgās dzīves ritējumam, un mūsu senči tos turēja godā. Klāt Rudens saul­grieži jeb Miķeļdiena. Tie šogad iekrīt sestdien, 23.septembra rītā tieši pulksten 9.49. Šogad gan, šķiet, esam diezgan dabas lutināti, aizvadījuši ļoti siltu, saulainu un pat vasarīgu septembri. Jācer, arī oktobris turēs līdzi un vēl neliks no krājumiem izvilkt biezās vilnas zeķes un nest no šķūņa grozu ar malku, ko mest krāsns mutē.

Rudens saulgriežu laiku mēdz saukt arī par vienādību laiku – diena un nakts izlīdzinās, ir vienā garumā. Pavasarī vienādību laiks ir Lielā diena, kad Sau­līte iešūpojas ceļam kalnā un katra dieniņa kļūst garāka un garāka. Bet rudens saulgriežu vienādības laiks iezīmē Mazo dienu, kad Saulītes gaišums ar katru dienu sarūk. Vadības grožus tad pārņem Mēnestiņš ar saviem zirgiem, kam “zvaigžņu deķi mugurā”.

Lielajā dienā iešūpojam Sauli un aktīvu rīcību ārējā pasaulē, bet Mazā diena mudina skatu vērst iekšienē, sevī un savā paš­pasaulē. Laiks, kad gaisma ar tumsu vienādojas, līdzsvara punkts, pagrieziena punkts, kad tumsa ārpusē sāk kļūt vairāk par gaismu ārpusē. “Šai laikā ir dabiski, ka izjūtam nedrošību, neziņu, bailes, uztraukumu, kā būs… Mēs jau zinām, kas sekos, jo ārē­jā Saules gaisma ieiet briedināšanā, atverot vārtus ārējai tumsai, kas turpmāko laiku līdz pat Pavasara saulgriežiem, Lielajai dienai, vairāk noteiks kārtību ārpasaulē, kas nozīmē, ka gaismas enerģijas pieplūdums no ārpuses būs krietni mazāks, un tas dod iespēju daudz vairāk sastapties ar Tumsu, ar sevis paša tumšo pusi,” teic Andris Strapcāns, Siguldas “Zaļās Villas” saimnieks un latviskās dzīvesziņas pazinējs. Viņš vērtē, ka šajā laikā ir vērts caur apceri aplūkot, kā veicies Saules pielietajā laikā. “Vajag padomāt, cik šo laiku esmu izmantojis, lai uzlādētu savas baterijas, kāda raža sanākusi tam, ko esmu sējis, lai varētu mirdzēt arī tumsas laikā. Šajā laikā vērts aplūkot, kā jūtos, sastopoties ar Tumsu, ar sevi bez ārējās gaismas. Šajā laikā daba, stihijas ir tā kā pieklusušas, lai viss pārslēgtos, tas aicina arī mūs pārslēgties no ārējās Saules uz iekšējo Sauli, tas prasa klausīties, ieklausīties, būt pamanošam un sajūtošam. Šai laikā ir vērts ieklausīties un pamazām pārslēgties līdzi, samazinot liekus apgriezienus un koncentrējoties uz svarīgāko, kas mazāk prasa mūsu enerģiju, lai varam vērst fokusu uz Galveno.”

Rudenī, gribot negribot, daudz domājam arī par saviem aizgājušajiem tuviniekiem, dvēselēm, kas ar mums vairs nav ķermeniskā formā, jo rudens drēgnie, tumšie, miglotie vakari liek prātot par mūsu eksistences nemirstīgo pusi. Un uz to vilina ne tikai rudenīgi spocīgie vakari, tas, šķiet, patiesi ir “ieprogrammēts” mūsu kolektīvajā zemapziņā, ko folklora ir ielikusi mūsu prātos jau no pirmsākumiem.
Vakariem kļūstot aizvien tumšākiem, sākas iekšējās pasaules laiks, pārdomu, sapratņu laiks, iekšējās gaismas laiks. Senos laikos (un arī patlaban) šis gada brīdis bija lielo darbu, talku, ražas vākšanas laiks, apcirkņos likšanas un zemes sakopšanas laiks. Un arī pateicības laiks par visu saņemto. Skatot ražu, vedot to klētīs un apcirkņos, liekot kambaros un pagrabos, nākas arī izvētīt, ko tad esam pļāvuši, ko esam saņēmuši, kas atstājams citam gadam sēklai, kas pelavās, kas ēšanai liekams. Šis ir izvērtēšanas laiks, ražas apkopošanas laiks, lai redzētu, kā gads ritējis, ko paturam, ko dodam prom. Vēl kalendārais gads nav beidzies, bet izvērtēšanai tagad dotas īstās enerģijas.

Tātad – sākas pārdomu laiks. Un pārdomu laiku, kas mijas ar dziļu pateicību un prieku par pilnajiem apcirkņiem, caurvij arī pateicība senčiem. Rudens saulgrieži iezīmē arī veļu laika sākumu. Vienmēr svētītas tās mājas un dzimtas, kuras piemin un pateicas priekštečiem. Ar Mazo dienu sākam klāt veļu mielasta galdus, sevī runājam ar priekštečiem, pateicamies par to, kas tagad esam.
Andris Strapcāns uzsver: “Šai laikā viss iegūst niansēti mazliet citu nozīmi un vērtību, ja vien to pamanām. Lai harmoniska, līdzsvarota un klātesoša pāreja! Tiekamies pie ugunskuriem, smaidos, acu skatienos un sirdssiltos apskāvienos! Tiekamies Pateicībā un Veselumā!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi