Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Patriotisma nedēļa, mēnesis, gads

Jānis Gabrāns
13:02
15.11.2017
72

Novembris ir laiks, kad patriotisms uzvirmo īpaši. Svinama Lāčplēša diena, Valsts proklamēšanas svētki. Cilvēki tiek aicināti nēsāt sarkanbaltsarkanās lentītes, tiek rādītas patriotiskas filmas, dziedātas patriotiskas dziesmas. Bet pēc tam? Uzreiz metamies Ziemassvētku reklāmu un dāvanu pirkšanas drudzī, patriotismu noliekot malā līdz nākamajam gadam. Nu varbūt uz īsu brīdi izvelkot to ārā 4.maijā. Kā vajadzētu runāt par patriotismu?

Cēsnieks Renārs Sproģis, kurš cēsnieku patriotismu vairojis, rīkojot sveču iedegšanu Latvijas kontūrā Pils parkā, atzīst, ka ir jauki, ja ir svētki, kas paceļ patriotisma sajūtu, bet to nevar ielikt mērogā – patriotisma nedēļa: “Tam jābūt nepārtraukti, taču rodas sajūta, ka nav skaidrības, kā par to runāt, ko izcelt, kam likt uzsvarus. Man patika cēsnieces Kristīne Gertneres – Celmas rakstītais komentārs feisbukā: “Es nevaru beigt domāt, kā­pēc ir tā, kamēr nācijas identitātes balstu – brāļu Kaudzīšu, Kārļa Skalbes, Eduarda Veiden­bauma – memoriālie muzeji velk nožēlojamu eksistenci, Latvijas simtgades svinībās piecu gadu laikā plāno iztērēt 60 miljonus eiro?”

Te labs piemērs, ka mums trūkst izpratnes par mūsu vēsturi. Šie cilvēki taču veidoja mūsu nāciju, tās nacionālo apziņu, nācijas identitāti, ja neturēsim cieņā viņus, ja noteiksim citas prioritātes, nekā arī nebūs. Manuprāt, šādu cilvēku piemiņas uzturēšana ir vis­īstākais patriotisms. Un tam jābūt ne tikai šo muzeju darbinieku patriotismam, strādājot par esošo samaksu, jo viņi, manuprāt, to dara, tiešām patriotisma virzīti, bet tam jākļūst par valsts prioritāti.

Taču nereti nākas secināt, ka pie mums notiek tāda kā patriotisma atražošana. Tiek dabūta valsts vai Eiropas nauda, lai uzņemtu dokumentālo vai spēlfilmu, taču saturs paliek otrajā plānā, priekšā izvirzās citas vērtības. Nenolie­dzu, ir vajadzīgas spēlfilmas, dokumentālās filmas, bet tām jābūt ar pienesumu, un arī tas nevar būt tikai patriotisma nedēļas laikā.

Ceļš uz patriotismu jāsāk no abām pusēm, no valsts, kam jādomā par savu tautu, un no katra cilvēka. Te nerunāšu tikai par attieksmi pret valsti, tās simboliem, bet pret katru līdzcilvēku. Ja būsim vienaldzīgi, ja vienkārši paiesim garām cilvēkam nelaimē, par kādu patriotismu varam runāt? Latvija taču esam mēs paši, tas nav kaut kas tāls un nezināms.

Laikam jau nav moderni būt patriotam. Ir jau moderni uztetovēt tautisko rakstu, nopirkt aproci ar Lielvārdes jostu vai kādu latvisku zīmi, bet ar to taču nekas nesākas un nebeidzas. Nav, kas nodrošina turpinājumu.

Latvijas vēsturē un arī mūsdienās ir cilvēki, ar kuriem varam lepoties, taču īsti neceļam godā ne vienus, ne otrus. Par Latvijas brīvību kritušos varoņus atceramies vien tad, kad ir kāds notikums. Mēs esam akciju valsts, un tas ir bēdīgi. Ieguldām līdzekļus, lai atzīmētu Cēsu kauju gadadienu, taču kapu plāksnes šiem karavīriem nav, dažiem nav pat kapu kopiņas, jo padomju laikā tās tika izdemolētas, nolīdzinātas. Bet nauda piemiņas atjaunošanai nav paredzēta. Turki, vācieši savu kritušo piemiņas vietu uzturēšanai naudu atvēl, mēs – ne.

Mums ir patriotisma nedēļa, kad mācām, kā šajā laikā pareizi nēsāt sarkanbaltsarkano lentīti, kas, protams, ir jāstāsta, bet pēc tam tas viss aizmirstas. Taču cilvēkiem vajadzīgs kaut kas vairāk, viņi grib būt kaut kam piederīgi. To liecina kaut vai tie tūkstoši, kas piedalās Cēsu 11. novembra sveču likšanā Pils parkā. Grib būt piederīgi šai valstij, bet valsts to neveicina.

Valstiski būtu jādomā, lai cilvēki justos vajadzīgi Latvijai, lai te būtu labi dzīvot, lai cilvēki jūt, ka par viņiem domā, tad arī gribēs maksāt nodokļus. Patiesībā viss ir vienkārši, taču, kamēr mums patriotisms būs vien nedēļas akcija, uz lielām pārmaiņām nevaram cerēt.”

Nedaudz skarbi, bet patiesi. Var jau valsts vadītāji šajā laikā teikt kvēlas runas, spēlējoties ar patriotiskām frāzēm, bet, ja tauta redzēs, ka paši tautas priekšstāvji sirdī nav patrioti, mums pietrūks lepnuma par savu valsti.

Skaidrs, ka šobrīd mūs varbūt gaida patriotiski ilgāks laika posms, sagaidot valsts simtgadi. Pieļauju, ka šajā laikā vairāk runās par nacionālo, par tautas un valsts vēsturi, valsts veidotājiem, bet ir bažas, vai pēc tam, kad svētki būs garām un miljoni iztērēti, neieiesim vēl klusākā fāzē, kad patriotisms tiks nolikts tālu stūrī. Tāpēc jāizmanto šis laiks, lai sasmeltos patriotismu, un varbūt tad arī turpmāk šī dzirkstelīte cilvēkos nenodzisīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi