Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Patriotisma nedēļa, mēnesis, gads

Jānis Gabrāns
13:02
15.11.2017
14

Novembris ir laiks, kad patriotisms uzvirmo īpaši. Svinama Lāčplēša diena, Valsts proklamēšanas svētki. Cilvēki tiek aicināti nēsāt sarkanbaltsarkanās lentītes, tiek rādītas patriotiskas filmas, dziedātas patriotiskas dziesmas. Bet pēc tam? Uzreiz metamies Ziemassvētku reklāmu un dāvanu pirkšanas drudzī, patriotismu noliekot malā līdz nākamajam gadam. Nu varbūt uz īsu brīdi izvelkot to ārā 4.maijā. Kā vajadzētu runāt par patriotismu?

Cēsnieks Renārs Sproģis, kurš cēsnieku patriotismu vairojis, rīkojot sveču iedegšanu Latvijas kontūrā Pils parkā, atzīst, ka ir jauki, ja ir svētki, kas paceļ patriotisma sajūtu, bet to nevar ielikt mērogā – patriotisma nedēļa: “Tam jābūt nepārtraukti, taču rodas sajūta, ka nav skaidrības, kā par to runāt, ko izcelt, kam likt uzsvarus. Man patika cēsnieces Kristīne Gertneres – Celmas rakstītais komentārs feisbukā: “Es nevaru beigt domāt, kā­pēc ir tā, kamēr nācijas identitātes balstu – brāļu Kaudzīšu, Kārļa Skalbes, Eduarda Veiden­bauma – memoriālie muzeji velk nožēlojamu eksistenci, Latvijas simtgades svinībās piecu gadu laikā plāno iztērēt 60 miljonus eiro?”

Te labs piemērs, ka mums trūkst izpratnes par mūsu vēsturi. Šie cilvēki taču veidoja mūsu nāciju, tās nacionālo apziņu, nācijas identitāti, ja neturēsim cieņā viņus, ja noteiksim citas prioritātes, nekā arī nebūs. Manuprāt, šādu cilvēku piemiņas uzturēšana ir vis­īstākais patriotisms. Un tam jābūt ne tikai šo muzeju darbinieku patriotismam, strādājot par esošo samaksu, jo viņi, manuprāt, to dara, tiešām patriotisma virzīti, bet tam jākļūst par valsts prioritāti.

Taču nereti nākas secināt, ka pie mums notiek tāda kā patriotisma atražošana. Tiek dabūta valsts vai Eiropas nauda, lai uzņemtu dokumentālo vai spēlfilmu, taču saturs paliek otrajā plānā, priekšā izvirzās citas vērtības. Nenolie­dzu, ir vajadzīgas spēlfilmas, dokumentālās filmas, bet tām jābūt ar pienesumu, un arī tas nevar būt tikai patriotisma nedēļas laikā.

Ceļš uz patriotismu jāsāk no abām pusēm, no valsts, kam jādomā par savu tautu, un no katra cilvēka. Te nerunāšu tikai par attieksmi pret valsti, tās simboliem, bet pret katru līdzcilvēku. Ja būsim vienaldzīgi, ja vienkārši paiesim garām cilvēkam nelaimē, par kādu patriotismu varam runāt? Latvija taču esam mēs paši, tas nav kaut kas tāls un nezināms.

Laikam jau nav moderni būt patriotam. Ir jau moderni uztetovēt tautisko rakstu, nopirkt aproci ar Lielvārdes jostu vai kādu latvisku zīmi, bet ar to taču nekas nesākas un nebeidzas. Nav, kas nodrošina turpinājumu.

Latvijas vēsturē un arī mūsdienās ir cilvēki, ar kuriem varam lepoties, taču īsti neceļam godā ne vienus, ne otrus. Par Latvijas brīvību kritušos varoņus atceramies vien tad, kad ir kāds notikums. Mēs esam akciju valsts, un tas ir bēdīgi. Ieguldām līdzekļus, lai atzīmētu Cēsu kauju gadadienu, taču kapu plāksnes šiem karavīriem nav, dažiem nav pat kapu kopiņas, jo padomju laikā tās tika izdemolētas, nolīdzinātas. Bet nauda piemiņas atjaunošanai nav paredzēta. Turki, vācieši savu kritušo piemiņas vietu uzturēšanai naudu atvēl, mēs – ne.

Mums ir patriotisma nedēļa, kad mācām, kā šajā laikā pareizi nēsāt sarkanbaltsarkano lentīti, kas, protams, ir jāstāsta, bet pēc tam tas viss aizmirstas. Taču cilvēkiem vajadzīgs kaut kas vairāk, viņi grib būt kaut kam piederīgi. To liecina kaut vai tie tūkstoši, kas piedalās Cēsu 11. novembra sveču likšanā Pils parkā. Grib būt piederīgi šai valstij, bet valsts to neveicina.

Valstiski būtu jādomā, lai cilvēki justos vajadzīgi Latvijai, lai te būtu labi dzīvot, lai cilvēki jūt, ka par viņiem domā, tad arī gribēs maksāt nodokļus. Patiesībā viss ir vienkārši, taču, kamēr mums patriotisms būs vien nedēļas akcija, uz lielām pārmaiņām nevaram cerēt.”

Nedaudz skarbi, bet patiesi. Var jau valsts vadītāji šajā laikā teikt kvēlas runas, spēlējoties ar patriotiskām frāzēm, bet, ja tauta redzēs, ka paši tautas priekšstāvji sirdī nav patrioti, mums pietrūks lepnuma par savu valsti.

Skaidrs, ka šobrīd mūs varbūt gaida patriotiski ilgāks laika posms, sagaidot valsts simtgadi. Pieļauju, ka šajā laikā vairāk runās par nacionālo, par tautas un valsts vēsturi, valsts veidotājiem, bet ir bažas, vai pēc tam, kad svētki būs garām un miljoni iztērēti, neieiesim vēl klusākā fāzē, kad patriotisms tiks nolikts tālu stūrī. Tāpēc jāizmanto šis laiks, lai sasmeltos patriotismu, un varbūt tad arī turpmāk šī dzirkstelīte cilvēkos nenodzisīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi