Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pastāvēt un mainīties?

JĀNIS BUHOLCS
16:54
09.12.2015
10

Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā “Vienotība” kongresā nekādu strauju pavērsienu nebija. Tas pats par sevi arī nebūtu nekas ievērības cienīgs, taču partija pašlaik ir zināmā krīzes situācijā, kurā caur iekšējām pārmaiņām tai būtu jāpierāda spēja izlēmīgi reaģēt.

“Vienotība” (vai to sākotnēji veidojušās partijas) pie varas ir jau septiņus gadus no vietas. Latvijā tas ir ievērojams sasniegums. Tomēr nevar arī nepamanīt, kā šo septiņu gadu laikā partija ir mainījusies. Savulaik tā spēja sevi sasaistīt ar konkrētām vērtībām: godīgumu, tiesiskumu, cīņu pret korupciju. Šoreiz nav pat izšķiroši svarīgi, cik daudz no tā bija saukļi bez īpaša seguma un cik daudz reāla spēja piedāvāt sabiedrībai politiku ar ievērojami mazāku shēmošanas un intrigu proporciju. Taču tagad ir zudusi liela daļa arī no šī citādības oreola. It kā jau likumsakarīgi – septiņi gadi valdībā dara savu. Septiņi gadi, kuros Latvijā ir notikušas gan labas lietas, gan arī nav trūcis to pašu intrigu, shēmošanas un sabiedrībai nesaprotamo lēmumu. Pēc tā jau ir gluži vienkārši nepieklājīgi turpināt stāstīt, ka esi balts un pūkains.

Partija arī pati itin labi apzinās, ka tajā ir kaut kas zudis. Pirms kongresa “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars atzina – pašreizējā “Vienotības” vadītā valdība nerada pārliecību, ka tā pati zina savas rīcības mērķi un ka tai trūkstot enerģijas. Viņš arī stāstīja, ka jau vairākus mēnešus partijā notiekot diskusijas ar reģionālajām nodaļām, kuru laikā tiek izvērtēta līdzšinējā darbība un turpmākās darbības virzieni. Šo iekšējās izvērtēšanas procesu loģisks noslēgums būtu rezultātu izklāstīšana partijas kongresā.

Paškritika un spēja sevi aizvien atrast no jauna ir noderīgas, lai gan nemaz ne tik bieži sastopamas īpašības. Tomēr “Vienotības” gadījumā pašreizējā nosacītā panīkuma elements ir ne jau tikai ar partijas programmu un tās īstenošanu saistīti jautājumi. Konkrētajā situācijā, iespējams, vēl svarīgāks jautājums par kadriem, kas spētu virzīt iekšējās diskusijas un arī to rezultātus ieviest dzīvē. Bet kuri ir “Vienotības” spēki, kas varētu nest pozitīvas pārmaiņas? Te nu parādās problēmas.

Redzamu, sabiedrībā atpazīstamu ļaužu “Vienotībai”, protams, netrūkst. Tomēr ar to vien nepietiek. Jau tad, kad Laimdota Straujuma kļuva par premjerministri, bija labi redzams, ka viņa šinī amatā ir nonākusi vienkārši tāpēc, ka tajos apstākļos citu reālu pretendentu nebija. (Tas ir, nebija pretendentu, kurus būtu gatavi akceptēt citi, ieskaitot toreizējo valsts prezidentu Andri Bērziņu.) L. Straujuma bija kompromisa figūra, kuras labo īpašību galvgalī ir gatavība visos ieklausīties un valdonības trūkums. Taču jau tad bija redzams, ka L. Straujumas premjerēšana būs pārejas laiks, kurā “Vienotībai” vajadzētu saprast, ko tā īsti grib un var un kas būtu tie partijas cilvēki, kuri ieceres spētu realizēt. Taču tagad, kad L. Straujuma ir demisionējusi, nevarētu teikt, ka šajos jautājumos būtu nākusi kāda lielāka skaidrība.

Kad vēl tikai sākās runas par L. Straujumas valdības demisiju, likumsakarīgi bija arī minējumi par to, kas varētu būt nākamais premjerministrs. Šinī amatā gribēt jau gribētu tikt “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Tomēr zīmīgi, ka viņa vienlaikus ir gan “Vienotības” problēma, gan arī partijas kopāsaturētāja.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks pagājušajā nedēļā izteicās, ka tieši S. Āboltiņas intrigas un manipulācijas ir bijušas viens no iemesliem, kāpēc viņš aizgājis no politikas. Tāpēc recepte, ko viņš piedāvā “Vienotībai”, ir skarba, bet konkrēta: partijas valdei nolikt pilnvaras un sarīkot ārpuskārtas iekšējās vēlēšanas, lai saprastu, ko īsti vēlas paši partijas pārstāvji. Te gan vietā ir atminēties, ka pērn, kad notika “Vienotības” vēlēšanas, apzinātās problēmas bija līdzīgas, lai gan ne tik akūtas. Un tomēr viņa saņēma partijas atbalstu, lai varētu šo organizāciju vadīt. Ir reāla iespējamība, ka arī tagad rezultāts būtu līdzīgs. Neskatoties uz kritiku, kuru S. Āboltiņa saņem, daudzi “Vienotības” pārstāvji arī saprot: neviena cita, kurš spētu ar stingru roku saturēt kopā šo partiju, vienkārši nav.

Šāda situācija nekādas labas dienas “Vienotībai” nesola arī turpmāk. Bez S. Āboltiņas “Vienotība” iztikt nevar, bet ar S. Āboltiņu partija nespēj pārvarēt stadiju, kurā tā iestrēgusi. Izeja no pašreizējās situācijas tādējādi ir nevis vienkārši jaunu vadītāju meklēšana, bet gan gatavība pārtapt par tādu organizāciju, kurai vadītājus ir vieglāk atrast. Protams, tas ir arī riskants virziens, jo viegli var novest pie partijas šķelšanās, un tas pilnīgi noteikti vismaz īstermiņā mazinās tās ietekmi.

Vai “Vienotība” ir gatava uz riskantu, bet toties principiālu rīcību? Pašlaik gan izskatās, ka reitingu kritumu tā mēģinās apturēt ar krietni pragmatiskākiem instrumentiem – konkrēti, ar valdības maiņu. Ne velti S. Āboltiņa pati pēdējā laikā ir bijusi viena no ietekmīgākajām L. Straujumas valdības pretiniecēm. Jauns ministru kabinets, pa kādai jaunai sejai, mainīts pozīciju samērs koalīcijā varētu būt viens no elementiem, kas palīdz atjaunot partijas tēlu un perspektīvu uz norisēm un darbības virzieniem. Risinājums, kas balstīts uz partijas iekšējo problēmu risināšanu uz visas valsts rēķina, diezin vai ir uzskatāms par ilgtermiņa risinājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi