Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Pastāvēt un mainīties?

JĀNIS BUHOLCS
16:54
09.12.2015
19

Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā “Vienotība” kongresā nekādu strauju pavērsienu nebija. Tas pats par sevi arī nebūtu nekas ievērības cienīgs, taču partija pašlaik ir zināmā krīzes situācijā, kurā caur iekšējām pārmaiņām tai būtu jāpierāda spēja izlēmīgi reaģēt.

“Vienotība” (vai to sākotnēji veidojušās partijas) pie varas ir jau septiņus gadus no vietas. Latvijā tas ir ievērojams sasniegums. Tomēr nevar arī nepamanīt, kā šo septiņu gadu laikā partija ir mainījusies. Savulaik tā spēja sevi sasaistīt ar konkrētām vērtībām: godīgumu, tiesiskumu, cīņu pret korupciju. Šoreiz nav pat izšķiroši svarīgi, cik daudz no tā bija saukļi bez īpaša seguma un cik daudz reāla spēja piedāvāt sabiedrībai politiku ar ievērojami mazāku shēmošanas un intrigu proporciju. Taču tagad ir zudusi liela daļa arī no šī citādības oreola. It kā jau likumsakarīgi – septiņi gadi valdībā dara savu. Septiņi gadi, kuros Latvijā ir notikušas gan labas lietas, gan arī nav trūcis to pašu intrigu, shēmošanas un sabiedrībai nesaprotamo lēmumu. Pēc tā jau ir gluži vienkārši nepieklājīgi turpināt stāstīt, ka esi balts un pūkains.

Partija arī pati itin labi apzinās, ka tajā ir kaut kas zudis. Pirms kongresa “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars atzina – pašreizējā “Vienotības” vadītā valdība nerada pārliecību, ka tā pati zina savas rīcības mērķi un ka tai trūkstot enerģijas. Viņš arī stāstīja, ka jau vairākus mēnešus partijā notiekot diskusijas ar reģionālajām nodaļām, kuru laikā tiek izvērtēta līdzšinējā darbība un turpmākās darbības virzieni. Šo iekšējās izvērtēšanas procesu loģisks noslēgums būtu rezultātu izklāstīšana partijas kongresā.

Paškritika un spēja sevi aizvien atrast no jauna ir noderīgas, lai gan nemaz ne tik bieži sastopamas īpašības. Tomēr “Vienotības” gadījumā pašreizējā nosacītā panīkuma elements ir ne jau tikai ar partijas programmu un tās īstenošanu saistīti jautājumi. Konkrētajā situācijā, iespējams, vēl svarīgāks jautājums par kadriem, kas spētu virzīt iekšējās diskusijas un arī to rezultātus ieviest dzīvē. Bet kuri ir “Vienotības” spēki, kas varētu nest pozitīvas pārmaiņas? Te nu parādās problēmas.

Redzamu, sabiedrībā atpazīstamu ļaužu “Vienotībai”, protams, netrūkst. Tomēr ar to vien nepietiek. Jau tad, kad Laimdota Straujuma kļuva par premjerministri, bija labi redzams, ka viņa šinī amatā ir nonākusi vienkārši tāpēc, ka tajos apstākļos citu reālu pretendentu nebija. (Tas ir, nebija pretendentu, kurus būtu gatavi akceptēt citi, ieskaitot toreizējo valsts prezidentu Andri Bērziņu.) L. Straujuma bija kompromisa figūra, kuras labo īpašību galvgalī ir gatavība visos ieklausīties un valdonības trūkums. Taču jau tad bija redzams, ka L. Straujumas premjerēšana būs pārejas laiks, kurā “Vienotībai” vajadzētu saprast, ko tā īsti grib un var un kas būtu tie partijas cilvēki, kuri ieceres spētu realizēt. Taču tagad, kad L. Straujuma ir demisionējusi, nevarētu teikt, ka šajos jautājumos būtu nākusi kāda lielāka skaidrība.

Kad vēl tikai sākās runas par L. Straujumas valdības demisiju, likumsakarīgi bija arī minējumi par to, kas varētu būt nākamais premjerministrs. Šinī amatā gribēt jau gribētu tikt “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Tomēr zīmīgi, ka viņa vienlaikus ir gan “Vienotības” problēma, gan arī partijas kopāsaturētāja.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks pagājušajā nedēļā izteicās, ka tieši S. Āboltiņas intrigas un manipulācijas ir bijušas viens no iemesliem, kāpēc viņš aizgājis no politikas. Tāpēc recepte, ko viņš piedāvā “Vienotībai”, ir skarba, bet konkrēta: partijas valdei nolikt pilnvaras un sarīkot ārpuskārtas iekšējās vēlēšanas, lai saprastu, ko īsti vēlas paši partijas pārstāvji. Te gan vietā ir atminēties, ka pērn, kad notika “Vienotības” vēlēšanas, apzinātās problēmas bija līdzīgas, lai gan ne tik akūtas. Un tomēr viņa saņēma partijas atbalstu, lai varētu šo organizāciju vadīt. Ir reāla iespējamība, ka arī tagad rezultāts būtu līdzīgs. Neskatoties uz kritiku, kuru S. Āboltiņa saņem, daudzi “Vienotības” pārstāvji arī saprot: neviena cita, kurš spētu ar stingru roku saturēt kopā šo partiju, vienkārši nav.

Šāda situācija nekādas labas dienas “Vienotībai” nesola arī turpmāk. Bez S. Āboltiņas “Vienotība” iztikt nevar, bet ar S. Āboltiņu partija nespēj pārvarēt stadiju, kurā tā iestrēgusi. Izeja no pašreizējās situācijas tādējādi ir nevis vienkārši jaunu vadītāju meklēšana, bet gan gatavība pārtapt par tādu organizāciju, kurai vadītājus ir vieglāk atrast. Protams, tas ir arī riskants virziens, jo viegli var novest pie partijas šķelšanās, un tas pilnīgi noteikti vismaz īstermiņā mazinās tās ietekmi.

Vai “Vienotība” ir gatava uz riskantu, bet toties principiālu rīcību? Pašlaik gan izskatās, ka reitingu kritumu tā mēģinās apturēt ar krietni pragmatiskākiem instrumentiem – konkrēti, ar valdības maiņu. Ne velti S. Āboltiņa pati pēdējā laikā ir bijusi viena no ietekmīgākajām L. Straujumas valdības pretiniecēm. Jauns ministru kabinets, pa kādai jaunai sejai, mainīts pozīciju samērs koalīcijā varētu būt viens no elementiem, kas palīdz atjaunot partijas tēlu un perspektīvu uz norisēm un darbības virzieniem. Risinājums, kas balstīts uz partijas iekšējo problēmu risināšanu uz visas valsts rēķina, diezin vai ir uzskatāms par ilgtermiņa risinājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi