Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pastāvēt un mainīties?

JĀNIS BUHOLCS
16:54
09.12.2015
11

Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā “Vienotība” kongresā nekādu strauju pavērsienu nebija. Tas pats par sevi arī nebūtu nekas ievērības cienīgs, taču partija pašlaik ir zināmā krīzes situācijā, kurā caur iekšējām pārmaiņām tai būtu jāpierāda spēja izlēmīgi reaģēt.

“Vienotība” (vai to sākotnēji veidojušās partijas) pie varas ir jau septiņus gadus no vietas. Latvijā tas ir ievērojams sasniegums. Tomēr nevar arī nepamanīt, kā šo septiņu gadu laikā partija ir mainījusies. Savulaik tā spēja sevi sasaistīt ar konkrētām vērtībām: godīgumu, tiesiskumu, cīņu pret korupciju. Šoreiz nav pat izšķiroši svarīgi, cik daudz no tā bija saukļi bez īpaša seguma un cik daudz reāla spēja piedāvāt sabiedrībai politiku ar ievērojami mazāku shēmošanas un intrigu proporciju. Taču tagad ir zudusi liela daļa arī no šī citādības oreola. It kā jau likumsakarīgi – septiņi gadi valdībā dara savu. Septiņi gadi, kuros Latvijā ir notikušas gan labas lietas, gan arī nav trūcis to pašu intrigu, shēmošanas un sabiedrībai nesaprotamo lēmumu. Pēc tā jau ir gluži vienkārši nepieklājīgi turpināt stāstīt, ka esi balts un pūkains.

Partija arī pati itin labi apzinās, ka tajā ir kaut kas zudis. Pirms kongresa “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars atzina – pašreizējā “Vienotības” vadītā valdība nerada pārliecību, ka tā pati zina savas rīcības mērķi un ka tai trūkstot enerģijas. Viņš arī stāstīja, ka jau vairākus mēnešus partijā notiekot diskusijas ar reģionālajām nodaļām, kuru laikā tiek izvērtēta līdzšinējā darbība un turpmākās darbības virzieni. Šo iekšējās izvērtēšanas procesu loģisks noslēgums būtu rezultātu izklāstīšana partijas kongresā.

Paškritika un spēja sevi aizvien atrast no jauna ir noderīgas, lai gan nemaz ne tik bieži sastopamas īpašības. Tomēr “Vienotības” gadījumā pašreizējā nosacītā panīkuma elements ir ne jau tikai ar partijas programmu un tās īstenošanu saistīti jautājumi. Konkrētajā situācijā, iespējams, vēl svarīgāks jautājums par kadriem, kas spētu virzīt iekšējās diskusijas un arī to rezultātus ieviest dzīvē. Bet kuri ir “Vienotības” spēki, kas varētu nest pozitīvas pārmaiņas? Te nu parādās problēmas.

Redzamu, sabiedrībā atpazīstamu ļaužu “Vienotībai”, protams, netrūkst. Tomēr ar to vien nepietiek. Jau tad, kad Laimdota Straujuma kļuva par premjerministri, bija labi redzams, ka viņa šinī amatā ir nonākusi vienkārši tāpēc, ka tajos apstākļos citu reālu pretendentu nebija. (Tas ir, nebija pretendentu, kurus būtu gatavi akceptēt citi, ieskaitot toreizējo valsts prezidentu Andri Bērziņu.) L. Straujuma bija kompromisa figūra, kuras labo īpašību galvgalī ir gatavība visos ieklausīties un valdonības trūkums. Taču jau tad bija redzams, ka L. Straujumas premjerēšana būs pārejas laiks, kurā “Vienotībai” vajadzētu saprast, ko tā īsti grib un var un kas būtu tie partijas cilvēki, kuri ieceres spētu realizēt. Taču tagad, kad L. Straujuma ir demisionējusi, nevarētu teikt, ka šajos jautājumos būtu nākusi kāda lielāka skaidrība.

Kad vēl tikai sākās runas par L. Straujumas valdības demisiju, likumsakarīgi bija arī minējumi par to, kas varētu būt nākamais premjerministrs. Šinī amatā gribēt jau gribētu tikt “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Tomēr zīmīgi, ka viņa vienlaikus ir gan “Vienotības” problēma, gan arī partijas kopāsaturētāja.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks pagājušajā nedēļā izteicās, ka tieši S. Āboltiņas intrigas un manipulācijas ir bijušas viens no iemesliem, kāpēc viņš aizgājis no politikas. Tāpēc recepte, ko viņš piedāvā “Vienotībai”, ir skarba, bet konkrēta: partijas valdei nolikt pilnvaras un sarīkot ārpuskārtas iekšējās vēlēšanas, lai saprastu, ko īsti vēlas paši partijas pārstāvji. Te gan vietā ir atminēties, ka pērn, kad notika “Vienotības” vēlēšanas, apzinātās problēmas bija līdzīgas, lai gan ne tik akūtas. Un tomēr viņa saņēma partijas atbalstu, lai varētu šo organizāciju vadīt. Ir reāla iespējamība, ka arī tagad rezultāts būtu līdzīgs. Neskatoties uz kritiku, kuru S. Āboltiņa saņem, daudzi “Vienotības” pārstāvji arī saprot: neviena cita, kurš spētu ar stingru roku saturēt kopā šo partiju, vienkārši nav.

Šāda situācija nekādas labas dienas “Vienotībai” nesola arī turpmāk. Bez S. Āboltiņas “Vienotība” iztikt nevar, bet ar S. Āboltiņu partija nespēj pārvarēt stadiju, kurā tā iestrēgusi. Izeja no pašreizējās situācijas tādējādi ir nevis vienkārši jaunu vadītāju meklēšana, bet gan gatavība pārtapt par tādu organizāciju, kurai vadītājus ir vieglāk atrast. Protams, tas ir arī riskants virziens, jo viegli var novest pie partijas šķelšanās, un tas pilnīgi noteikti vismaz īstermiņā mazinās tās ietekmi.

Vai “Vienotība” ir gatava uz riskantu, bet toties principiālu rīcību? Pašlaik gan izskatās, ka reitingu kritumu tā mēģinās apturēt ar krietni pragmatiskākiem instrumentiem – konkrēti, ar valdības maiņu. Ne velti S. Āboltiņa pati pēdējā laikā ir bijusi viena no ietekmīgākajām L. Straujumas valdības pretiniecēm. Jauns ministru kabinets, pa kādai jaunai sejai, mainīts pozīciju samērs koalīcijā varētu būt viens no elementiem, kas palīdz atjaunot partijas tēlu un perspektīvu uz norisēm un darbības virzieniem. Risinājums, kas balstīts uz partijas iekšējo problēmu risināšanu uz visas valsts rēķina, diezin vai ir uzskatāms par ilgtermiņa risinājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
17

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi