Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Paši pūta, paši dega

Druva
00:00
17.02.2009
6

Latvijas ekonomikai pašlaik ir grūti. Prognozējams, ka šogad tā saruks par desmit procentiem, inflācija tikai nesen ir atgriezusies viencipara skaitļa robežās, pieaug bezdarbs, cilvēki, kas cerīgākos laikos paņēmuši kredītus, sāk bažīties, ka nespēs tos atdot. Taču izskatās, ka nav neviena, kas ar šīm likstām cīnītos, jo jācīnās ir savā starpā.

Starptautiskais Valūtas fonds sadarbībā ar vairākām Eiropas valstīm Latvijai ir piešķīris 7,5 miljardus eiro lielu kredītu, kam būtu jābūt kā glābšanas riņķim. Lai mēs nedomātu, ka drīz ar naudām kļūs labāk, uzzinām, ka februāra pirmajā nedēļā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir bijuši par 66 procentiem mazāki nekā plānots. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir iekasēts pat vairāk nekā plānots, turpretim uzņēmumu ienākuma nodoklis ir vēl bēdīgāks nekā PVN – 62,8 procenti no plānotā. No visām Eiropas Savienības valstīm pagājušā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laikposmu pirms gada, Latvijai bija visstraujākais iekšzemes kopprodukta kritums – par 10,5 procentiem. Nākamie sliktākie rādītāji ir Itālijai (mīnus 2,6 procenti) un Portugālei (mīnus 2,1 procents).

Lai arī, ņemtas atsevišķi, nedienas, kas Latviju ir piemeklējušas, nebūtu nekas mirstams – galu galā, 90. gados daudz kas ir pārdzīvots -, tomēr lielāko šoku rada tas, ka visas likstas sākušās reizē. Vācijas ziņu aģentūra DPA Latviju ir nodēvējusi par Eiropas „dramatiskāko ekonomiku”. Kopumā mēs izskatāmies ļoti slikti arī uz pasaules finanšu krīzes fona, jo neba nu pasaules finanšu krīze ir mums nodarījusi vislielāko postu. Postu ir nodarījusi līdzšinējā saimniekošana, taču arī tā nebūtu mirstamā kaite, ja vien pašreizējos apstākļos kāds gribētu vai spētu strādāt, lai situāciju uzlabotu. Bet, kamēr politiķi vienosies, kā tagad strādāt un kādās kombinācijās, būs pagājis ilgs neizlēmības laiks, kas izmaksās dārgi.

Visi straujie pavērsieni, kas Latvijā notikuši kopš gada sākuma, ir politiska rakstura un pašu radīti. Bija mītiņš Doma laukumā un pēc tam jaunieši demolēja Vecrīgu. Un tā vietā, lai mēģinātu nogludināt situāciju, politiskajās aprindās sākās sacensība, kurš kuru apspēlēs ar lielākām galējībām. Sākās runas par Saeimas atlaišanu, valdošās koalīcijas paplašināšanu, jaunas valdības veidošanu, Ivara Godmaņa atlaišanu. Un kāpēc?

Noteiktos apstākļos par saprātīgu var uzskatīt argumentu, ka tautai nepatīk Saeima un valdība, tāpēc no likumdevējvaras un izpildvaras jātiek vaļā, lai iegūtu jaunu, kas tai patiktu vairāk. Paraugoties pasaulē, ārkārtas vēlēšanas notiek šur un tur. Pēdējais piemērs bija Izraēla, kur, pēc premjerministra Ehuda Olmerta demisijas partijām nespējot izveidot valdību, tika rīkotas pirmstermiņa vēlēšanas. Tā kā lielākie konkurenti ieguva līdzīgu balsu skaitu, rezultāts nebija pārliecinošs, jauno koalīciju izveidot nebūs daudz vieglāk.

Neuzskatu, ka pašreizējā situācijā ārkārtas vēlēšanas kaut ko būtiski mainītu valsts spējā risināt ekonomikas problēmas, taču pēdējo nedēļu notikumu rāda, ka pie varas esošie politiķi nevis nespēj problēmas risināt, bet negrib. Publisko telpu pašlaik ir pārņēmis jautājums par prezidenta ultimātu Saeimai, Tautas partijas un opozīcijas partiju kvēlo vēlmi pēc Saeimas atlaišanas, izmaiņām valdībā un jauna valdības vadītāja meklējumiem. Saprotams, ka tas viss aizņem ļoti daudz enerģijas, un, pat ja mēs tagad jau kaut ko darām ar Starptautiskā Valūtas fonda naudu, tad uzmanība tam ir pievērsta krietni mazāk.

Būtībā visas problēmas, kas politiskajā dzīvē pašlaik notiek, ir radījuši paši politiķi, kas, šķiet, ir atklājuši veidu, kā izjaukt līdzsvaru un „stabilitāti”, kāda ir vadījusi līdz šim. Vienalga, vai ir bijušas kādas tā dēvētās „lietussargu revolūcijas”, vai bijusi kāda opozīcijas neapmierinātības izpausme, politiķi parasti ir parādījuši vien Lagzdiņa žestu un darījuši, kas jādara. Cik labi vai slikti – tas, protams, ir cits jautājums.

Bet tagad ir citādi. Līdz ar Valsts prezidenta iesaistīšanos politiskajās spēlēs spēku samērs ir mainījies. Rezultāts ir viena vienīga plēšanās, vai pastāvošā valdība ir gana laba, varbūt tā ir jānomaina, bet varbūt ir jānomaina arī Saeima. Citkārt līdzsvara izjaukšana arī būtu veselīga, lai mazinātu dažu politisko spēku pārsvaru, taču pašreizējā situācijā tam ir drīzāk graujošs, ne uzlabojošs efekts. Un tie, kas to dara, nepārstāv to cilvēku intereses, kas viņus ievēlēja. Vēlētāji nebalsoja par politiķiem, kas nevis strādā, bet nevar sadalīt varu, pat ja pieder pie vienas un tās pašas koalīcijas. Vēlētāju sauklis „Atlaist Saeimu!”, nonācis politiķu mutē, kļūst par viņu pašu, nevis vēlētāju interešu paudēju. Vēlētājiem jau sen neviens neko neprasa, lai gan politiķiem joprojām uz vēlētāju iedomāto gribu patīk atsaukties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
18

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
25

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
22

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
28
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi