Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Partiju stiprinātāji

Druva
10:38
11.03.2015
15

Saeimā pašlaik tiek virzīti likumprojekti, kas paredz augstāku minimālo biedru skaitu partijām, kuras piedalās Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Likumprojekti veidoti ar mērķi stiprināt partijas, taču grūti iedomāties, kā šādu prasību pastiprināšana palīdzētu risināt Latvijas partiju sistēmas hroniskās kaites.

Pašlaik politisko partiju dibināšanai ir nepieciešami 200 biedri. Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma grozījumi partiju veidošanu un to startu vēlēšanās padara ievērojami sarežģītāku. Saskaņā ar grozījumu projektu minimālais biedru skaits ir palielināms līdz 500, turklāt partijām, kas startē vēlēšanās, ir jābūt nodibinātām vismaz gadu pirms vēlēšanām.

Likumprojekti ir daļa no prezidenta Andra Bērziņa rosinātajiem partiju sistēmas stiprināšanas pasākumiem. Partijas Latvijā ir vājas un atrautas no pārējās sabiedrības – par to nekādu šaubu nav. Partiju pastāvēšanai nepieciešamo resursu avoti ir ierobežoti – mazas partijas ar biedra naudām necik daudz līdzekļu nevar ievākt. Taču nauda ir vajadzīga gan personāla algošanai, gan vēlēšanu kampaņām un citiem tēriņiem. Šāda trūcība ir viens no iemesliem, kāpēc to tipisks pašfinansēšanas modelis ir bīdīt savus cilvēkus dažādos amatos, lai caur tiem arī pašas piekļūtu pie dažādiem labumiem. Un, ja šāda rīcība ir neatņemama partiju darbības sastāvdaļa, nav jābrīnās arī, kas dažā labā partijā ir pamanījies iegūt visnotaļ augstus amatus un lielu ietekmi. Nevar nepiekrist prezidenta A. Bērziņa sacītajam, ka partijas Latvijā nereti tiek uztvertas kā interešu grupas, nevis pilsoņu pārstāvniecības organizācijas.

Taču – ko šādā situācijā darīt? Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti domā, ka viens no darbības virzieniem ir faktiski partiju konkurences samazināšana. Diezin vai tas ko risina.

Jau pašlaik Latvijā kandidēšana vēlēšanās tiek regulēta visai stingri. Vēlēšanās startēt var tikai partijas, nevis arī vēlētāju apvienības. Arī pašreiz prasītie 200 biedri, lai arī relatīvi neliels skaitlis, jaunveidotām partijām ne vienmēr ir viegli izpildāma prasība. Tiesa – par ko tas liecina – jau ir cits stāsts. Protams, varētu jau cerēt, ka biedru skaita palielināšana mudinās partijas augt un piesaistīt vairāk cilvēku un tādējādi labāk pildīt tās funkcijas, kādas partijām demokrātiskās valstīs ir. Tāpat var norādīt, ka organizācijai, kas pretendē uz valsts pārvaldīšanu, būtu jāspēj piesaistīt vismaz šos pašus 500 cilvēku. Taču partijas vai to apvienības, kurās nav tik daudz biedru, jau arī tagad nav nopietnas pretendentes uz varu.

Turklāt – tas, ka vēlēšanās startē daudz partiju, pat ja tās ir sīkas, – nav liela problēma. Piecu procentu barjera, kas jāpārvar, lai iekļūtu Saeimā, jau tagad nodrošina, ka pie deputāta vietām tiek tikai populārākās. Tāpat diezin vai var teikt, ka jaunu partiju veidošanās samērā neilgu laiku pirms vēlēšanām būtu minama starp nozīmīgākajām Latvijas politiskās sistēmas kaitēm. Valda Zatlera Reformu partija ar šādiem noteikumiem 11. Saeimas vēlēšanās nebūtu varējusi startēt. Tas pats attiecas arī uz “Jauno laiku”, kas savulaik tika dibināts desmit mēnešus pirms 8. Saeimas vēlēšanām, un vēl virkni citu. Nu, un? Nav jau slikti, ka tiek ierobežota jaunu glābējpartiju veidošanās īsi pirms vēlēšanām, taču arī šis labojums drīzāk ir virspusējs, nevis nodrošinās uzlabojumus jomās, kurās tie nudien ir nepieciešami.

Turpretim īstās problēmas, kas negatīvi ietekmē valsts pārvaldes kvalitāti, vismaz pašlaik likumdevēji ir atstājuši novārtā. Viena no tādām ir spējīgu kadru trūkums partijās. To labi var redzēt brīžos, kad izrādās, ka dažai labai varas partijai trūkst labu kandidātu, ko virzīt dažādos augstos amatos. Tāpat to var redzēt arī Saeimas sastāvā. Deputāti izstrādā likumus, tādējādi no deputātu profesionālās kvalifikācijas dažādās jomās ir atkarīga arī likumu kvalitāte – taču vai ļaudis, kuri caur partijām nokļūst Saeimā, vienmēr ir labi dažādāko jomu pārstāvji? Diez vai – bieži vien viņiem krietni saistošāks ir darbs citās sfērās. Partiju mudināšana palielināt savu biedru skaitu diez vai ir efektīvākais biedru kvalitātes palielināšanas veids.

Vēl viena no idejām, kas izskanējusi, ir valsts budžeta palielinājums partiju finansēšanai. Šis ir nepopulārs priekšlikums – partijas nebauda sabiedrības uzticēšanos, lielai daļai sabiedrības nav pieņemams, ka partijas vēl kā īpaši ir jāatbalsta ar nodokļu maksātāju naudu. Ideja gan ir tāda – jāatbalsta tieši tāpēc, lai mazinātu partiju nepieciešamību pašām piesūkties dažādiem valsts resursiem. Tomēr nevajag arī sagaidīt, ka finansējuma palielinājums vienā jomā automātiski samazinās partiju vēlmi iegūt resursus vēl citās jomās. Tāpēc jautājuma izskatīšanai par valsts finansējumu būtu jāiet rokrokā arī ar pasākumu kopumu partiju darbības regulēšanai un virzīšanai labākās sliedēs.

Deputātu tālākvirzītie grozījumi vēlēšanu likumos nav būtiski. Tie nav veids, kā stiprināt partijas, veicināt kvalificētu biedru piesaisti un caur tiem uzlabot valsts pārvaldi. Taču vismaz pašlaik nozīmīgākus labojumus partijas pašas piedāvāt nespēj. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
27

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi