Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Partiju stiprinātāji

Druva
10:38
11.03.2015
20

Saeimā pašlaik tiek virzīti likumprojekti, kas paredz augstāku minimālo biedru skaitu partijām, kuras piedalās Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Likumprojekti veidoti ar mērķi stiprināt partijas, taču grūti iedomāties, kā šādu prasību pastiprināšana palīdzētu risināt Latvijas partiju sistēmas hroniskās kaites.

Pašlaik politisko partiju dibināšanai ir nepieciešami 200 biedri. Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma grozījumi partiju veidošanu un to startu vēlēšanās padara ievērojami sarežģītāku. Saskaņā ar grozījumu projektu minimālais biedru skaits ir palielināms līdz 500, turklāt partijām, kas startē vēlēšanās, ir jābūt nodibinātām vismaz gadu pirms vēlēšanām.

Likumprojekti ir daļa no prezidenta Andra Bērziņa rosinātajiem partiju sistēmas stiprināšanas pasākumiem. Partijas Latvijā ir vājas un atrautas no pārējās sabiedrības – par to nekādu šaubu nav. Partiju pastāvēšanai nepieciešamo resursu avoti ir ierobežoti – mazas partijas ar biedra naudām necik daudz līdzekļu nevar ievākt. Taču nauda ir vajadzīga gan personāla algošanai, gan vēlēšanu kampaņām un citiem tēriņiem. Šāda trūcība ir viens no iemesliem, kāpēc to tipisks pašfinansēšanas modelis ir bīdīt savus cilvēkus dažādos amatos, lai caur tiem arī pašas piekļūtu pie dažādiem labumiem. Un, ja šāda rīcība ir neatņemama partiju darbības sastāvdaļa, nav jābrīnās arī, kas dažā labā partijā ir pamanījies iegūt visnotaļ augstus amatus un lielu ietekmi. Nevar nepiekrist prezidenta A. Bērziņa sacītajam, ka partijas Latvijā nereti tiek uztvertas kā interešu grupas, nevis pilsoņu pārstāvniecības organizācijas.

Taču – ko šādā situācijā darīt? Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti domā, ka viens no darbības virzieniem ir faktiski partiju konkurences samazināšana. Diezin vai tas ko risina.

Jau pašlaik Latvijā kandidēšana vēlēšanās tiek regulēta visai stingri. Vēlēšanās startēt var tikai partijas, nevis arī vēlētāju apvienības. Arī pašreiz prasītie 200 biedri, lai arī relatīvi neliels skaitlis, jaunveidotām partijām ne vienmēr ir viegli izpildāma prasība. Tiesa – par ko tas liecina – jau ir cits stāsts. Protams, varētu jau cerēt, ka biedru skaita palielināšana mudinās partijas augt un piesaistīt vairāk cilvēku un tādējādi labāk pildīt tās funkcijas, kādas partijām demokrātiskās valstīs ir. Tāpat var norādīt, ka organizācijai, kas pretendē uz valsts pārvaldīšanu, būtu jāspēj piesaistīt vismaz šos pašus 500 cilvēku. Taču partijas vai to apvienības, kurās nav tik daudz biedru, jau arī tagad nav nopietnas pretendentes uz varu.

Turklāt – tas, ka vēlēšanās startē daudz partiju, pat ja tās ir sīkas, – nav liela problēma. Piecu procentu barjera, kas jāpārvar, lai iekļūtu Saeimā, jau tagad nodrošina, ka pie deputāta vietām tiek tikai populārākās. Tāpat diezin vai var teikt, ka jaunu partiju veidošanās samērā neilgu laiku pirms vēlēšanām būtu minama starp nozīmīgākajām Latvijas politiskās sistēmas kaitēm. Valda Zatlera Reformu partija ar šādiem noteikumiem 11. Saeimas vēlēšanās nebūtu varējusi startēt. Tas pats attiecas arī uz “Jauno laiku”, kas savulaik tika dibināts desmit mēnešus pirms 8. Saeimas vēlēšanām, un vēl virkni citu. Nu, un? Nav jau slikti, ka tiek ierobežota jaunu glābējpartiju veidošanās īsi pirms vēlēšanām, taču arī šis labojums drīzāk ir virspusējs, nevis nodrošinās uzlabojumus jomās, kurās tie nudien ir nepieciešami.

Turpretim īstās problēmas, kas negatīvi ietekmē valsts pārvaldes kvalitāti, vismaz pašlaik likumdevēji ir atstājuši novārtā. Viena no tādām ir spējīgu kadru trūkums partijās. To labi var redzēt brīžos, kad izrādās, ka dažai labai varas partijai trūkst labu kandidātu, ko virzīt dažādos augstos amatos. Tāpat to var redzēt arī Saeimas sastāvā. Deputāti izstrādā likumus, tādējādi no deputātu profesionālās kvalifikācijas dažādās jomās ir atkarīga arī likumu kvalitāte – taču vai ļaudis, kuri caur partijām nokļūst Saeimā, vienmēr ir labi dažādāko jomu pārstāvji? Diez vai – bieži vien viņiem krietni saistošāks ir darbs citās sfērās. Partiju mudināšana palielināt savu biedru skaitu diez vai ir efektīvākais biedru kvalitātes palielināšanas veids.

Vēl viena no idejām, kas izskanējusi, ir valsts budžeta palielinājums partiju finansēšanai. Šis ir nepopulārs priekšlikums – partijas nebauda sabiedrības uzticēšanos, lielai daļai sabiedrības nav pieņemams, ka partijas vēl kā īpaši ir jāatbalsta ar nodokļu maksātāju naudu. Ideja gan ir tāda – jāatbalsta tieši tāpēc, lai mazinātu partiju nepieciešamību pašām piesūkties dažādiem valsts resursiem. Tomēr nevajag arī sagaidīt, ka finansējuma palielinājums vienā jomā automātiski samazinās partiju vēlmi iegūt resursus vēl citās jomās. Tāpēc jautājuma izskatīšanai par valsts finansējumu būtu jāiet rokrokā arī ar pasākumu kopumu partiju darbības regulēšanai un virzīšanai labākās sliedēs.

Deputātu tālākvirzītie grozījumi vēlēšanu likumos nav būtiski. Tie nav veids, kā stiprināt partijas, veicināt kvalificētu biedru piesaisti un caur tiem uzlabot valsts pārvaldi. Taču vismaz pašlaik nozīmīgākus labojumus partijas pašas piedāvāt nespēj. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
28

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
29
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
34

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
39

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi