Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pārsteigumi politikā

Sallija Benfelde
12:55
15.11.2017
2

Jāteic, šī nedēļa bijusi gan nopietnu, gan uzjautrinošu pārsteigumu pilna. Proti, izlasījusi ziņu, ka partijas “Vienotība” valde izslēgusi no savām rindām Saeimas deputāti, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju un arī līdzšinējo Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu, pirmajā brīdī neticēju savām acīm un nodomāju, ka nav taču 1. aprīlis. Vēlāk izrādījās, ka līdzīgi reaģējuši diezgan daudzi, jo izskatījās, ka partija pamazām pārtapusi par monarhiju, kurā vara pieder tikai vienam cilvēkam. Protams, laikam ejot, aizvien biežāk bija jājautā, kāpēc tikai daži partijas biedri iebilst tādai “monarhijai”. “Vienotība” ir zaudējusi savus vēlētājus, un šobrīd jautājums ir, vai tā vispār spēs pastāvēt un nopietni piedalīties nākamā gadā Saeimas vēlēšanās.

Protams, partijas vadītājam ir gan jāspēj ar stingru roku to vadīt, gan nepārkāpt demokrātijas un veselā saprāta robežas. Stingras rokas Solvitai Āboltiņai nav trūcis. Viņa vadīja “Vienotību” kopš 2011.gada līdz pagājušajam gadam, kad par partijas priekšsēdētāju kļuva Andris Piebalgs. Jāpie­bilst, ka Āboltiņa pagājušajā gadā uz partijas vadītāju kongresā nekandidēja. Tiesa gan, no malas raugoties, izskatījās, ka partiju un visas lietas joprojām nosaka Āboltiņa, bet šogad ievēlētais “Vienotības” priekšsēdētājs Ar­vils Ašerādens jau pēc Āboltiņas izslēgšanas atzina, ka patiesībā viņa joprojām rīkojusies kā partijas vadītāja. Vēl var piebilst, ka agrāk, kad “Vienotība” bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam – partijas “Jaunais laiks” valdes priekšsēdētāja. Tāpat arī nevar noliegt, ka, lielā mērā pateicoties Āboltiņai, “Jaunais laiks” neizšķīda, kad tā iedvesmotājs un vadītājs Einars Repše pamazām zaudēja atbalstītājus un beigu beigās pagāja malā.

Lai kā, Āboltiņas vadībā “Vie­notība” ir guvusi labus panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas – Laimdotai Straujumai.
Tagad partija nonākusi uz tās robežas, aiz kuras atpakaļceļa vairs var nebūt un atliek vienīgi aiziet nebūtībā. Jautājums, uz kuru grūti rast atbildi, ir manis jau pieminētais – kāpēc partijas biedri to pieļāva? Bailes iebilst “augstāk stāvošajiem”? Vēlme redzēt vienu vadoni un pilnībā viņam uzticēties? Nespēja orientēties situācijā un neprasme to novērtēt? Vienas atbildes noteikti nav, būtu vajadzīgs plašs un daudzpusīgs sociālpsiholoģisks pētījums par mūsu domāšanu un izpratni, par mūsu bailēm, ilūzijām un aizspriedumiem. Bet šobrīd jāteic vien tas, ka valdes sasparošanās (vismaz vienas valdes daļas) dod iespēju partijai izķepuroties, jo Solvita Āboltiņa, par spīti nopelniem partijas labā, bija kļuvusi par “Vienotības” kapraci, pašai to nesaprotot.

Otrs šīs nedēļas pārsteigums – tiesa, gan uzjautrinošs – bija finanšu ministres Danas Reiz­nieces-Ozolas paziņojums, ka viņa apcer iespēju kandidēt uz Ei­rogrupas prezidenta vietu. Pir­mais, kas nāca prātā, bija Ingrīda Ūdre, kura savulaik, tās pašas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balstīta, vēlējās kļūt par eirokomisāri, kaut viņa tika brīdināta, kas tas “neies cauri”. Ingrī­dai Ūdrei neizdevās kļūt par eirokomisāri, un šī viņas “izgāšanās” patiesībā pielika punktu viņas karjerai politikā.

Kā zināms, Eirogrupa ir neoficiāla struktūra, kurā ministri no eirozonas dalībvalstīm apspriež jautājumus saistībā ar viņu pārstāvēto valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz eiro. Par spīti tam, ka tā ir “neoficiāla struktūra” un teorētiski gribēt to vadīt var katrs Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, prasības prezidenta amata kandidātam ir augstas, turklāt četri šī amata kandidāti nupat arī publiski jau tikuši minēti. Kāpēc finanšu ministrei vajadzēja runāt par tik nereālām un nenopietnām iecerēm, atliek vien minēt. Parādīt savas ambīcijas, no kaut kā cita novērst uzmanību? Lai kā, tas nudien vairāk izskatījās pēc 1. aprīļa joka. Turklāt Eirogrupa nedala Eiropas fondu naudu, nevienam to nepiešķir, tādēļ ministres intereses šajā amatā nevarētu tikt apmierinātas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi