Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pārmaiņu miglainais ceļš

Sallija Benfelde
10:13
11.08.2017
8

Skatoties, klausoties, kas notiek, un lasot, ko raksta plašsaziņas līdzekļi, prātā nāk Ilmāra Dzeņa dziedātais “kā pa miglu mana dzīve iet” un kāds smieklīgs notikums no dēla bērnības. Pro­ti, dēlam bija gadiņi divi, viņš bija pamanījies tā smalki sajaukt cukuru ar sāli un rūpīgi iebērt atpakaļ cukurtraukā. Uzvārīju tēju, pieliku cukuru, bet tā garšoja tik dīvaini, ka nospriedu – laikam noliktavā stāvējusi mūžību, ar kaut ko bijusi nejauši aplieta un nu vairs nav lietojama. Nopirku citu tējas paciņu, taču tēja šā vai tā nebija dzerama. Tad pamanīju dažas sīkas sāls drupatas aiz cukurtrauka, sāku soli pa solim uzmanīt, ko puika dara. Pieķēru brīdī, kad viņš ar savu tuklo roķeli aizrautīgi maisīja cukuru ar sāli.

Brīžiem izskatās, ka šodien amat­personas, politiķi un arī plašsaziņas līdzekļi dara to pašu – jauc kopā visu, kas vien sajaucams, un pēc tam brīnās, kāpēc iedzīvotāji nav sajūsmā par iecerētajām reformām un pārmaiņām.

Veselības ministre Anda Čakša presei paudusi, ka veselības aprūpes “groza” dalīšana divās daļās -tiem, kuri maksā nodokļus, un tiem, kuri nemaksā, – droši vien palielināšot neatliekamās medicīniskās palīdzības izmaksas un palielināšot cilvēku skaitu ar ielaistām slimībām, bet citas izejas neesot, jo Latvijā 300 tūkstoši nodokļus nemaksājot. Sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēšot saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā.  “Pilnais grozs” tikšot nodokļa mak­sātājiem un arī bērniem, pensionāriem, invalīdiem un grūtniecēm, arī pacientiem ar “dažām slimībām”, bet vēl neesot zināms, kā būs ar bezdarbniekiem.

Pirmais jautājums – vai tiešām 300 tūkstoši strādājošo nemaksā sociālo nodokli? Veselības aprūpe gan tiek finansēta no ienākumu nodokļa, bet lai jau būtu… Tātad – vai no visiem strādājošajiem tiešām trešā daļa nemaksā sociālo nodokli? 2016. gada statistikas dati liecina, ka valstī ir 957,1 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vai trešdaļa no viņiem sociālo nodokli neveic? Vai arī ministre nemaksātāju sarakstā iekļāvusi mikrouzņēmumu darbiniekus, individuālās saimnieciskās darbības veicējus, kuri maksā mikrouzņēmuma nodokli? Kā zināms, mikrouzņēmumu darbiniekiem vienkārši nav citas izvēles -vai nu strādā, vai ej projām, jo nodokļa apjomu nosaka likums. Arī citi strādājošie, kuri izvēlējušies mikronodokļa maksājumus, parasti to dara tādēļ, ka nopelnītās summas ir mazas un no tām pilnos nodokļus samaksāt nav iespējams. Vai šos cilvēkus var saukt par nodokļa nemaksātājiem? Viņi taču maksā, turklāt no nākamā gada sociālās iemaksas augs par vienu procentu. Vai šie cilvēki joprojām tiks uzskatīti par nodokļa nemaksātājiem? Varbūt trešdaļā nemaksātāju ministre ieskaitījusi arī bezdarbniekus un invalīdus, kuri ir darbspējīgā vecumā, bet nestrādā? Un kā būs ar “pilno grozu” pensionāriem un invalīdiem, kuri strādā, lai savilktu galus kopā, bet maksā “nelaimīgo” mikronodokli? Pie kuras grupas viņi tiks pieskaitīti? Visbeidzot, vai ir rēķināts, cik valstij izmaksās neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoma pieaugums un ielaisto slimību glābšana? Varbūt tomēr valstij tie “divi grozi” galu galā nemaz nemaksās lētāk? Vai tas ir rēķināts? Vajadzētu tomēr precīzākas definīcijas un skaitļus, jo pašlaik skaidrs ir tikai tas, ka skaidrības maz.

Vēl kāds spilgts piemērs tam, ko nodara neprecīza informācija vai aptuvens tās atspoguļojums, ir skandāls ap sludinājumu portālu “ss.lv”. Tātad ir “sludinājumu dēlis” jeb interneta vietne “ss.lv”, kas ļauj ievietot sludinājumus un par to pieprasa nelielu samaksu. “Sludinājumu dēlis” it kā neatbild par to, kas rakstīts sludinājumos un ko katrs pērk vai pārdod. Tiesa, ievietot sludinājumu, ka, piemēram, tiek meklēts labi atalgots slepkava, tomēr nevarēs, jo arī šim “dēlim” ir jādarbojas valsts likumu rāmjos. Turklāt, lai sludinājumu ievietotu, ir jāiesniedz savi dati un arī apmaksa notiek no bankas konta. Izska­nē­jusī informācija vēsta, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir aizdomas par sava veida autotirgotāju mafiju, kas žonglē ar nodokļiem, tādēļ “sludinājumu dēlim” tiek pieprasīta visa datu bāze. Sašutums, kurā nu jau iesaistījušies ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji, politiķi un amatpersonas, ir milzīgs – valsts visādās deputātu kvotās un projektos savējiem palaiž vējā miljonus, naudas tāpēc trūkst, bet tagad prasa visus sludinājumu ievietotāju datus, lai ķertos pie rīkles katram, kurš kaut ko pārdod, kaut vai vecus krēslus vai valkātas kurpes. Visus datus “sludinājumu dēlis” negrib dot, tāpēc tā darbība tiek apturēta. Šausmīgi, vai ne? Tagad valsts aplaupīs katru, kuram ir kaut eiro kabatā! Papētot patiesībā gan atklājas, ka VID nav prasījis visu datu bāzi, bet tikai autotirgotāju datu bāzi un neviens negrasās atņemt pēdējo eiro par katru pārdoto lietu.

Piemērus par miglu, kuru rada gan valsts, gan plašsaziņas līdzekļi, varētu minēt vēl, bet, manuprāt, bīstamākais ir tas, ka, maldoties šajā miglā, nepatika pret savu valsti aug. Kas notiks nākamā gada vēlēšanās? Vai pilsoņi ies balsot? Par ko dusmīgie un aizvainotie cilvēki balsos? Vai meklēsim savu Putinu ar stingro roku?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi