Dzirdot dažādus viedokļus par Latvijas ceļu stāvokli, attīstības vīzijām, jaunpiebaldzēns Guntars Dolmanis vērtē, ka ceļu uzturēšanā, atjaunošanā netiek domāts ilgtermiņā. Arī tāpēc daudz kas nenotiek, kā vajadzētu.
“Tiek skaitīts, pa kuriem ceļiem brauc vairāk autobraucēju. Ja vairāk, ceļš svarīgāks un vajadzīgāks. Bet ne jau vienmēr cilvēki izvēlas braukt pa taisnāko ceļu. Parasti izvēlas labāko. Tad nu skaitītāji var secināt, ka tas ceļš, kas labāks, arī vairāk tiek izmantots, to vērts remontēt. Sliktais kļūst aizvien sliktāks, līdz var pateikt, ka nav jau vērts ieguldīt lielu naudu, tāpat tur braucēju nav,” saka G.Dolmanis.
Pēdējos gados reti tiek pieminēts autoceļš Alauksts – Garkalne. “Agrāk caur Piebalgu brauca no Alūksnes, Gulbenes, tad pa Alauksts – Garkalne uz Rīgu. Ceļš bija iecienīts. Ja šis ceļš būtu labs, tad iegūtu Skujenes apkaime. Arī madonieši tur brauktu, un Vidzemes šoseja atslogotos. Tagad visiem jāmet līkums uz Vidzemes šoseju,” uzskata jaunpiebaldzēns.
Gadiem uzmanību izpelnās Drustu ceļš. “Agrāk pa to autobuss brauca uz Cesvaini. Tas patiesībā ir taisnākais ceļš starp Rēzekni un Valmieru,diviem reģionālajiem centriem. Tas ir stratēģiski svarīgs. Tas skar Raunu, Jaunpiebalgu, Cesvaini, Lubānas apkaimi. Sakārtojot šo ceļu, veidotos kārtīgs reģionālais ceļš,” skaidro G.Dolmanis. Viņš vērtē, lai arī tie ir valsts nozīmes ceļi, savs vārds būtu jāsaka pašvaldību vadītājiem. “Diemžēl katrs domā par savu novadu, nevis plašāku teritoriju. Pašvaldību vadītāji vislabāk zina savu novadu cilvēku vajadzības. Ir jāapsēžas pie viena galda un jāapskata ceļu karte, tad kopā jādomā. Ne tikai par savu novadu, bet valsti kopumā,” saka G.Dolmanis. Viņš atgādina, ka cilvēki arī nākotnē nedzīvos tikai lielos centros, bet uz tiem noteikti brauks.
Komentāri