Dārzu saimnieki vāc ābolus, liek kompostā, kam ir mājlopi, izbaro tiem, pilsētnieki izmanto atkritumu apsaimniekotāju doto iespēju un ved uz speciāli ierīkotiem laukumiem. Lapkritis gan vēl īsti nav sācies, rudens greznums vien palēnām iezogas kokos. Taču astronomiskais rudens ir sācies. Vakar pēc pulksten vienpadsmitiem Saules diska centrs šķērsoja debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. “To sauc par rudens ekvinokciju,” skaidro gudri vīri.
Taču dienas vēl pietiekami siltas, lai ap pusdienlaiku pastaigātos vieglā jaciņā un vasaras kurpēs. Arī dārza darbiem laiks vēl labs, nelīst, var padarīt vēl nepaveikto. Laimīgie, kam dārzā vēlās avenes, tie vasaru var paildzināt, lasot skaistās, sarkanās ogas. Kad silda saule, reizēm var pat īspiedurkņu kreklā padarboties pie aveņkrūma. Jauki!
Tomēr, lai cik jaukas dienas vēl sola meteorologi, no domām par rudeni neizbēgt. Siltuma piegādātāji jau atgādina – drīz sāksies apkures sezona. Jauki, protams, mājā saņemt centralizēto siltumu, kura gādāšanā pašam nav jāiegulda nekāds darbs – ne malka jāgādā, ne jāskalda, ne jākurina. Tikai… Jā, te nu ir tas tikai. Daudzdzīvokļu māju iemītnieku (un tā nav iedzīvotāju turīgākā daļa) ienākumi nereti nav samērojami ar to summu, kas jāmaksā par siltumu. Un katru rudeni apburtais loks sākas no gala – patērētāji savelk jostas un tomēr paliek parādā, bet siltuma ražotāji domā, kā tikt galā situācijā, kad nesaņem visu, kas viņiem pienākas par piegādāto komfortu dzīvokļos.
Vai pienāks tāds rudens, kad daudzdzīvokļu namu iemītnieki bez bažām varēs gaidīt jauno apkures sezonu, zinot, ka summas, kas jāmaksā par siltumu, ir samērojamas ar viņu ienākumiem, ka paliks pietiekami daudz naudas medikamentiem, pārtikai, kādai nepretenciozai izklaidei? Labklājības ministrija gan devusi cerīgu vēsti – valstī samazinās reģistrēto trūcīgo skaits. Latvijā pusgada laikā tas sarucis teju par 10 000 personu. Janvārī valstī bija reģistrēts 65 461 trūcīgais, bet augustā – 52 440. Taču diemžēl ne tikai trūcīgajām personām maksa par dzīvei noteikti nepieciešamo – siltumu gada aukstajos mēnešos – rada sastrēgumu ģimenes budžetā. Arī tie, kuriem, pēc valsts domām, ir pietiekami ienākumi, spiesti knapināties. Kā sabalansēt iedzīvotāju ienākumu līmeni ar siltuma ražošanas izmaksām?
Komentāri