Pašvaldību vēlēšanām Latvijā pavisam iesniegti 324 saraksti. Vecākajam kandidātam ir 91 gads, bet jaunākajam tikai 18.
Sarakstos vīriešu ir vairāk – 61,4 procenti, vairāk ir arī kandidātu ar augstāko izglītību – 68,8 procenti, bet sarakstos atrodami trīs kandidāti, kuri ir arī ASV pilsoņi, un vēl astoņi kandidāti, kuriem ir dubultpilsonība ar kādu citu valsti; pa vienam kandidātam ir arī Bulgārijas, Īrijas, Krievijas, Libānas, Somijas un Spānijas pilsoņi, bet divi ir arī Lietuvas pilsoņi.
Cēsu novadā par deputātu mandātu cīnīsies 10 saraksti, un statistikas rādītāji būtiski neatšķiras.
Protams, visā Latvijā, arī Cēsīs, kandidē daudzi pašreizējie pašvaldību deputāti. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā ar pirmo numuru Jūrmalā joprojām ir arī tās pašreizējais mērs Gatis Truksnis, tāpat kā Ventspilī joprojām partijas “Latvijai un Ventspilij” saraksta pirmais numurs ir it kā formālais un apcietinājumā esošais pašreizējais pilsētas mērs Aivars Lembergs. Papētot sarakstus, tajos droši vien varētu atrast vēl ne vienu vien kandidātu, par kura reputāciju un ietekmi vēlētāju uzskati krasi atšķiras. Protams, to, kādas īpašības un prasmes Latvijas vēlētāji vērtē visaugstāk, rādīs vēlēšanu rezultāti. Bet, domājot par partiju izvēli, kārtējo reizi neviļus nāk prātā kārtējā Levadas centra aptauja Krievijā.
Eksperti un sociologi ne pirmo gadu atzīst, ka vara Krievijā balstās uz “trīs ziloņiem”, kuriem iedzīvotāji uzticas visvairāk: armiju, prezidenta institūciju un federālo drošības dienestu (FDD). Par to liecina aptaujas. Uzticamības sarakstā tālāk seko labdarības organizācijas un baznīca, bet parlaments, tieslietu sistēma, arodbiedrības, bizness un partijas turpina zaudēt reitingus. Citiem vārdiem sakot, Krievijā turpinās totalitāras valsts veidošanās process, kuru faktiski, apzinoties vai neapzinoties, veicina iedzīvotāji. No vienas puses, iedzīvotāji pret šogad gaidāmajām Valsts Domes jeb parlamenta vēlēšanām un politiķiem izturas ļoti negatīvi, taču tajā pašā laikā deputāti ir viņu pašu ievēlēti. Levadas centra direktors, Augstākās Ekonomikas skolas Sociālo zinātņu fakultātes profesors Ļevs Gudkovs intervijā situāciju mūsu kaimiņzemē raksturo tā: “Šodien mums ir autoritārs režīms ar dominējošu specdienestu un armiju, tā ir ļoti centralizēta, represīva valsts, un te pat nevar būt ne runas par demokrātiju. FDD Krievijā pēc būtības ir politiskā policija, kas darbojas ārpus tiesiskuma rāmjiem. Kopš deviņdesmito gadu beigām FDD reitings ir izaudzis no 40 līdz pašreizējiem 65 procentiem.(..) Šo struktūru reitinga kāpums nes sev līdzi visus padomju laika priekšstatus, ieskaitot Staļina kultu. Tās nav tikai militāra rakstura vērtības – varoņu slava, militārisms, pašuzupurēšanās -, tās ir arī impērijas un dižās lielvalsts vērtības un valsts kā galvenā vērtība pret cilvēku.” Profesors arī skaidro, ka visaugstākie Putina reitingi bija 2008. un 2014. gadā, kad notika karš ar Gruziju un Krimas pussalas anektēšana.
Varētu sacīt, ka profesora sacītais uz Latviju attiecināms vien tik daudz, cik tas var mūs iespaidot saistībā ar kaimiņattiecībām. Jā, Putina autoritāte Krievijā mēdz svārstīties, lai gan zemāk par 60 reitinga procentiem nenokrīt. Aptaujas liecina, ka, palielinoties ar ekonomiku saistītām problēmām, palielinās arī cilvēku neapmierinātība. Tomēr vairākums iedzīvotāju to nesaista ar savu prezidentu, kurš faktiski nosaka visu, kas valstī notiek. No vienas puses, ir neapmierinātība, no otras – prasība pēc stingrās rokas, kura ievedīs kārtību, tiks galā ar visiem ienaidniekiem, un tad beidzot iestāsies pilnīga laime.
Protams, Latvija jau ir bezgala tālu no tādas lietu kārtības un izpratnes. Tomēr izvēles kritēriji joprojām ir svarīgi. Arī pašvaldību vēlēšanās, jo starp veiklu saimniekotāju un saimnieku ir starpība.
Komentāri