Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par reitingiem un pašapmānu

Sallija Benfelde
12:27
20.08.2017
15

Nopietnas bažas vieš socioloģisko pētījumu centra SKDS pētījums, kurā jūlijā iedzīvotājiem tika vaicāts, par ko viņi balsotu, ja Saeimas vēlēšanas būtu jau rīt. Aptaujas rezultāti liecina, ka 21,2% atbildēja, ka balsotu par partiju “Saskaņa”, nākamie populārākie bija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 13,8%. Izrādās, ka skandāls ap “oligarhu sarunām”, kurās viens no galvenajiem “varoņiem” žurnāla “Ir” publikācijās bija Aivars Lembergs, ZZS vēlētājus maz ietekmējis, un reitinga kritums ir vien par dažiem procentpunktiem. Prognozējot nā­kamo vēlēšanu rezultātus, datus mēdz apstrādāt, šos pašus datus pārrēķinot un pieņemot, ka visu pagaidām neizlēmušo balsis sadalītos proporcionāli tāpat kā izlēmušo. Rezultāts izskatās šāds: “Saskaņai” atbalsts tuvu 36%, ZZS – virs 23%. Tātad zaļzemnieki un “Saskaņa” varētu veidot valdību pat bez jebkuras citas partijas atbalsta. Protams, šie aprēķini ir aptuveni, gada laikā daudz kas var mainīties.

Kāpēc tāda iespējamā Latvijas valdība (un arī vairākums Saei­mā) mani biedē? Uztrauc ne jau tikai tas, ka “Saskaņai” ir sadarbības līgums ar Putina partiju. Daudz bīstamāk ir tas, ka izpratne par lietu kārtību un veidu, kā jebkas tiek kārtots, neatšķiras ne zaļzemniekiem, ne saskaņiešiem. Izskatās, ka valsts ir tikai tāds biznesa veids, kā ātrāk un ērtāk tikt pie varas un dažādiem labumiem. Runas par valsti, tautu un demokrātiju ir vien kā obligātā nodeva – gluži kā apģērbs, kuru velkam pat viskarstākajā dienā, izejot uz ielas.
Vai vēlētāji neredz un nesaprot, kas notiek? Daļai vēlētāju jēdziens “mēs esam zemnieku tauta” ir nācis mantojumā no Ul­maņ­laikiem un saistās ar labu dzīvi. Tādēļ arī ZZS šiem vēlētājiem ir kā lūgšanu grāmata, ko nedrīkst izlaist no rokām. Savukārt “Sa­ska­ņai” ir stabils vēlētāju loks, kas arī joprojām dzīvo pagātnē un kuru uzskatus nekas šajā pasaulē nemainīs. Tādēļ vieni gluži vienkārši negrib ne redzēt, ne zināt, kas notiek, bet otri visu uzskata par apmelojumiem un izdomājumiem. Turklāt Krievijas īstenotais informatīvais karš, kas ar melīgu un tendenciozu informāciju piepludina ne tikai Latviju, mūsu zemē krīt visai auglīgā augsnē, jo okupācijas laika priekšstati par valsti un demokrātiju ir dzīvi, valsts bieži vien joprojām tiek uzskatīta par ienaidnieku, kuru jāmāna un jāmuļķo.

Krievijas tanki Latvijā tiešām ir mazticams scenārijs, bet vēlētāji, kuri balso par “Saskaņu” un ZZS, gan ir realitāte. Tādēļ scenārijs, par kuru kādu laiku jau tiek runāts – proti, Latvija var nonākt to rokās, kuri labāk saprot Kremļa, ne Briseles nostājas, nav fantāzija un aizspriedumi. Nemānīsim sevi – neviena valstu savienība nav bijusi un nav ideāla, bet nokļūt Krievijas “draugu sarakstā” nozīmē, ka mūsu valsts patiesībā kļūtu par Krievijas paklājiņu, kurā noslaucīt savas asiņainajos karos sabristos zābakus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi