Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par reālo dzīvi un ticību

Sallija Benfelde
14:51
08.02.2021
21

“Covid-19”, tā izraisītie ierobežojumi un sekas, vakcīnu piegādes kavēšanās ir galvenie diskusiju temati gan medijos, gan sociālajos tīklos ne tikai Latvijā. Un, protams,
pēdējo nedēļu notikumi Krievijā – varas opozicionāra Alekseja Navaļnija atgriešanās Krievijā, viņa aizturēšana un notiesāšana ir kļuvusi par aktuālu tematu.

Tikmēr Baltkrievija it kā ir pazudusi no ikdienas interešu loka, jo tur vairs nenotiek milzīgas demonstrācijas un skaļi notikumi. Katram pašam ir savas ikdienas rūpes, un aiz robežām notiekošais nav svarīgākais jautājums, par kuru domāt un uztraukties. Turklāt mums Latvijā top pašiem savs vadonis, kurš nodibinājis arī partiju. Tas, ka vadoņa teksti tā nepārprotami liecina par sapni ļoti draudzēties ar Putina Krieviju, viņa atbalstītājiem nešķiet svarīgi vai, viņuprāt, ir pareizi, jo Rietumos nav nekā laba.

Pirms dažām dienām runāju ar paziņu, kurš dzīvo un strādā Londonā, ir tur studējis un ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādu veselības aprūpes administrēšanā. Paziņa darbu Apvienotajā Ka­ralistē savulaik sāka kā vienkāršs strādnieks, tādēļ nekas nav nācis ātri un viegli un rozā sapņu nav ne par britiem, ne par Latviju. Te­lefonsarunā uzzināju, ka sociālajos tīklos Lielbritānijā aizvien vairāk parādās kāda jauna tendence – Rietumi ir sapuvuši, vajadzīgs Putins un Krievija, jo tur ir kārtība un viss notiek pareizi. Izrādās, Krievijas atbalstītāji ir latviešu diasporas cilvēki, visticamāk, tie, kuri 13. Saeimas vēlēšanās balsoja par KPV LV. Kā zināms, Lielbritānijā KPV LV bija ļoti liels atbalstītāju skaits, vairākos vēlēšanu iecirkņos par šo partiju nobalsoja pat aptuveni 68 procenti vēlētāju. Acīmredzot tagad atkal vajadzīgs vadonis un nekādas nozīmes nav tam, ka Gobzems līdz šim nav izpildījis nevienu no saviem solījumiem: nekļuva par premjeru; neaizbrauca no Latvijas, kā bija solījis gadījumā, ja šo amatu nedabūs; ar palīdzību Zolitūdes traģēdijā cietušajiem arī viss beidzās tā pavisam dīvaini.

“Viņiem vajag kaut kam ticēt, nedomājot un necenšoties neko saprast. Dievs viņiem neder, vajag kādu, ar kuru kopā var izgāzt savas dusmas un neapmierinātību ar dzīvi. Tad nu vīrusa nav, vakcīnas ir domātas, lai nogalinātu vai tā ļoti kontrolētu cilvēkus. Zinātne ir izdomājums, tukša skaņa, jo viņiem ir vadonis, kuram ticēt,” saka paziņa.

Ir pārsteidzoši, ka Latvijas sabiedrība, kura kopumā ir izglītota, grib ticēt, nevis zināt un saprast, jo līdzīgs noskaņojums manāms arī tepat mūsmājās. Dīvaina reakcija, piemēram, sociālajos tīklos bija ziņai par domstarpībām Eiropas Komisijā, kurš ir atbildīgs un vainojams par to, ka Zie­meļīrija nesaņēma vakcīnas no Eiropas Savienības (ES). Kā zināms, pēc britu izstāšanās no ES uz Ziemeļīriju attiecas dažās klauzulas, kas to uzreiz neievieto trešo valstu sarakstā. EK vadība, precīzāk, ārlietu resors, bija pieņēmis lēmumu par vakcīnu nepiegādāšanu, bet tika teikts, ka Valdis Dombrovskis, kurš atbild arī par tirdzniecību, ir atbildīgs par tādu kļūmi. Manuprāt, tās ir EK problēmas – kurš par ko atbild un kādus lēmumus var pieņemt, tāpat kā tas, vai šajā gadījumā tiek meklēts grēkāzis. Stāsts nav par to un pat ne arī par to, ka sociālajos tīklos Dombrovskis izpelnījās lamas un apvainojumus. Pārsteidza tas, ka daļa strīdnieku visā nopietnībā apgalvoja – tas noticis tādēļ, ka sapratuši – nevar tak tā uzreiz masveidā ar vakcīnu nogalināt cilvēkus, bet otri sacīja, ka Dom­brovskis vienkārši nav gribējis piedalīties tādā cilvēku nogalināšanā, tādēļ kļuvis par vainīgo. Apgalvojumi šķiet absurdi, taču tas nebija melnais humors un visi šādu uzskatu paudēji nebija troļļi, vismaz tādi neizskatījās, ieejot viņu Facebook profilos.

Vai ir vērts par to runāt un rakstīt, jo cilvēki ar savdabīgiem uzskatiem bijuši vienmēr? Domāju, par to jārunā un jādomā aizvien vairāk, jo mēs paši apdraudam savu valsti, dzīvojot ārpus reālās dzīves. Un tad var parādīties brīdis, kad kāds vai kādi vadoņi var mēģināt ieviest kārtību, kad likumu nav, ir tikai viņu griba un skaidrojums, kā jādzīvo. Un tāds “paraugs” nav tālu jāmeklē.

Intervijās ar politiskajām bēglēm baltkrievietēm, kuras tagad gaida uzturēšanās atļaujas Latvijā, dzirdams, ka Baltkrievijā likumu vairs nav, jebkuru var aizturēt jebkur un apsūdzēt par jebko. Ja “no augšas” ir vēlme, lai būtu vairāk ierosinātu krimināllietu, tad tā arī notiek. Lieciniekiem, pierādījumiem nav nekādas nozīmes. Kad vaicāju, vai tiesneši tam piekrīt, viņas atbild, ka vieni atbalsta Lukašenko, otri vienkārši baidās. Pandēmijas laikā saslimuši arī daudzi tiesneši. Tiesas sekretārītei vai pat kādam tehniskajam darbiniekam tiek iedota tiesneša mantija, jau iepriekš uzrakstīts spriedums, un tiesas sēde notiek, spriedums tiek nolasīts. Advokātam, ja tāds ir, arī nav nekādas nozīmes, jo arī advokātus aiztur un pat notiesā tieši tādēļ, ka viņi dara savu darbu.

Acīmredzot ar ticību vadoņiem un “prinčiem baltajā zirgā” ir ļoti jāuzmanās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi