Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par noteikumiem un brīvību

Sallija Benfelde
09:37
27.10.2020
15

“Mūsu attieksme pret noteikumiem ir pretrunīga, pat ja zinām, ka tie ir labi. Ja mēs esam drosmīgas dvēseles, ja mums ir raksturs, noteikumi mums liekas ierobežojoši, aizskar mūsu lepnumu un apvaino mūs tajā, ka mēs paši veidojam savu dzīvi. Kāpēc mūs jāvērtē pēc svešiem likumiem? Bet vērtē taču! Dievs Mozum iedeva nevis desmit priekšlikumus, bet baušļus. Ja esmu brīvs cilvēks, mana pirmā reakcija uz baušļiem taču var būt, ka neviens, pat ne pats Dievs, nevar man likt kaut ko darīt arī tad, ja tas man nāk par labu. Tomēr stāsts par Zelta Teļu mums atgādina arī, ka bez noteikumiem mēs ātri kļūstam par savu kaislību vergiem, bet tajā nav nekā atbrīvojoša. Vēsture liecina vēl arī par to, ka, atstāti bez pieskatīšanas, tikai paši savam vērtējumam, mēs drīz vien sev izvirzām zemus mērķus un godājam īpašības, kuras nav mūsu cienīgas. Un tad pirmatnējie elki atraisa mūsos dzīvnieciskus instinktus, kas vairs nepakļaujas kontrolei,” raksta medicīnas zinātņu doktors Normans Doidžs priekš­­vārdā kanādiešu klīniskā psihologa Džordana B. Pīter­sona grāmatai “12 dzīves likumi: pretinde haosam”. Jāpie­bilst, ka Džordans Bernts Pī­tersons ir kanādiešu izcelsmes klīniskais psihologs un Toronto Universitātes psiholoģijas profesors. Viņa galvenās izpētes jomas ir patoloģijas, sociālās un personības psiholoģija, liekot īpašu uzsvaru reliģijas psiholoģijai un ideoloģiskās pārliecības psiholoģijai.

Jau esmu rakstījusi, ka daļas sabiedrības noliedzošā, ļoti negatīvā attieksme pret jebkādiem ierobežojumiem “Covid-19” dēļ vairāk saistīta ar psiholoģiska rakstura problēmām, bet sociāla rakstura jautājumi, neatrisinātās problēmas situāciju tikai saasina. Līdzīgi ar ideoloģiskajiem uzskatiem un pārliecībām, kas brīžiem grūti izskaidrojamas, bet kuru veidošanās ir līdzīga visur pasaulē.

Piemēram, pēdējā Levadas Centra aptauja Krievijā liecina, ka, par spīti Navaļnija indēšanai un augošajām ekonomiskajām problēmām, Putins pēdējās aptaujās atkal gandrīz pilnībā atguvis iepriekšējo reitingu. Pirms koronovīrusa viņa reitings bija 35%, tad noslīdēja līdz 23%, bet tagad jau pāris mēnešu atkal ir gandrīz iepriekšējā līmenī – 33%. Pirmo reizi vairāku gadu laikā otrais populārākais un atbalstītākais politiķis Krievijā ir Domes opozicionārs Vladimirs Žirinovskis ar reitingu 14%, kurš neapšaubāmi ir lojāls Kremlim, tomēr atļaujas arī kritiskas piezīmes. Sociologi to skaidro ar nestabilitāti un aizkaitinājumu, kas valda sabiedrībā, un viņa atbalstītāju lielāko tiesu ar ne īpaši kvalitatīvu izglītību.

Acīmredzot nav pārsteigums, ka daļā Latvijas sabiedrības lielu atsaucību iegūst daža odioza politiķa aicinājumi nenēsāt maskas un neievērot ierobežojumus saistībā ar koronovīrusu, tāpat kā sajūsmu un kvēlas ilgas pēc tūlītējas aizstāvības izraisīja Saeimas deputātes paziņojums, ka noliks mandātu, jo Saeimā nav iespējams cīnīties par taisnību un tautu. Atliek cerēt, ka pārprastā brīvības izpratne neatraisīs profesora Doidža pieminētos dzīvnieciskos instinktus, kuri drīz var kļūt nekontrolējami, un veselais saprāts uzvarēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi