Līdz Eiroparlamenta vēlēšanām laika vēl ir pietiekami, lai izvēlētos, par ko balsot, tomēr ir dažas lietas, kuras jāzina, lai izvēle nebūtu mānīga.
Pirmkārt, Eiroparlamenta vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, kaut arī katram vēlētājam ir „piesiets” viens konkrēts vēlēšanu iecirknis. Tādēļ pārreģistrēties, lai varētu balsot par sev mīļu deputāta kandidātu, nav vajadzības – kandidātu saraksti visos vēlēšanu iecirkņos būs vienādi. Otrkārt, jāzina, ka ir jautājumi, par kuriem Eiroparlaments lemj, un ir jautājumi, par kuriem tas nelemj. Tikai dalībvalstu ziņā ir, cik liela būs minimālā alga vai pensijas apjoms, kā tiks risināti veselības aprūpes jautājumi. Eiropas Savienība (ES) un Eiroparlaments nevar noteikt, ka Latvijā vidējai (vai minimālai) algai jābūt tikpat lielai, cik liela tā ir citās ES valstīs. Dzīves līmeņa celšanos ES var veicināt, piemēram, ar Eiropas struktūrfondu finansējuma palīdzību, bet nevar to izdarīt ar regulu vai direktīvu palīdzību. Tāpat arī valodas, izglītības un kultūras jautājumi ir katras valsts ziņā, tai ir jāievēro starptautiskie līgumi un konvencijas, kuras valsts ir parakstījusi un ratificējusi, bet Eiroparlaments nekādi nevar lemt un nelems par to, vai Latvijā ir viena vai divas
valsts valodas. Treškārt, Eiroparlamenta deputātam ir vajadzīgas vismaz angļu valodas zināšanas, jo strādāt ar tulka palīdzību nav nopietni. Protams, visi vajadzīgie dokumenti tiek tulkoti arī latviešu valodā, bet saziņa ar pārējo valstu deputātiem ikdienā ir ļoti svarīga, to nevar novērtēt par zemu. Vēl jāpiebilst, ka partijas, protams, var ierakstīt (un to ir darījušas) savos kandidātu sarakstos bezdarbniekus, strādniekus, arī pašvaldību deputātus, bet tas finanšu un ekonomisko jautājumu mērogs, ar kuru jāsaskaras Eiroparlamenta deputātam, nav salīdzināms ar ciematā vai pilsētiņā risināmo jautājumu loku. Ar patriotismu darbam Eiroparlamentā vien nepietiek, ir jābūt zināmai pieredzei ārpus savas „sētiņas”, vismaz pamatzināšanām finanšu un ekonomikas jautājumos un, protams, izpratnei par to, kā darbojas Eiropas Savienība un Eiroparlaments. Turklāt jāsaprot, ka nevienas valsts Eiroparlamenta deputāts nevar tā vienkārši, „pa tiešo”, īstenot savas partijas programmu, jo Eiroparlamentā tiek lemti jautājumi par visām ES valstīm un nevis vienas valsts prioritātes. Tajā pašā laikā nereti veco dalībvalstu intereses atšķiras no jauno dalībvalstu interesēm, un tad nākas meklēt domubiedrus un skaidrot, ka tas, kas noderēs vieniem, otriem var nākt par sliktu. Jebkurā gadījumā Eiroparlamenta deputāts nekādi nevar solīt Eiropas naudu pagasta baznīciņas jumtam vai saieta centra būvēšanai. Ja septiņiem gadiem piešķirtajā Eiropas fondu finansējumā ir pamatnostādnes, kas ļauj ar tādu projektu pretendēt uz Eiropas naudu, tad to var darīt, bet nākamā sasaukuma Eiroparlamenta deputāts to nekādi nevar ietekmēt. Eiropas fondu sadalījums pa nozarēm, prioritātēm un to finansējums uz septiņiem gadiem, no 2014. līdz 2020. gadam, jau ir noticis. Savukārt Eiroparlamenta deputāti tiek ievēlēti uz pieciem gadiem – līdz 2019. gada maijam. Tādēļ ir vērts izlasīt programmas, ko piedāvā Eiroparlamenta deputātu kandidātu partijas. Jāteic, ka vismaz daļā programmu tiek solītas lietas, kuras Eiroparlamenta deputāts nu nekādi nevar izdarīt. Piemēram, var solīt celt pensijas, maternitātes pabalstus vai ierakstīt programmā, ka jāpanāk, lai valdība saprastu un apzinātos, ka katra slēgtā slimnīca, poliklīnika noved pie Latvijas iedzīvotāju izzušanas, bet šos jautājumus risina Latvijas valdība un Saeima, tas nav Eiroparlamenta kompetences jautājums. Protams, ir patīkami lasīt: “Visiem pieejama veselības aprūpe neatkarīgi no materiālā stāvokļa. Jaunu poliklīniku un slimnīcu izveide Latvijā. Ārstu, medmāsu algas ES attīstīto valstu līmenī,” bet tas nudien nav Eiropas, bet Latvijas jautājums. Tajā pašā laikā katra Eiroparlamenta deputāta darbs ir svarīgs: visbiežāk izmantotā ES lēmumu pieņemšanas metode ir tā sauktā koplēmuma procedūra. Tā izpaužas tādējādi, ka tieši ievēlētais Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi (tā pārstāv 28 ES dalībvalstu valdības) pieņem ES tiesību aktus. Savukārt gan Padome, gan Parlaments var tiesību aktu bloķēt, tātad, kā jau minēju, ir jautājumi, kuros jāprot atrast domubiedri citu valstu deputātu vidū. Starp citu, ES maksājumi zemniekiem būtu daudz mazāki, ja Latvijas Eiroparlamenta deputāti nebūtu meklējuši domubiedrus un nebūtu izmantojuši visas iespējas, lai paskaidrotu sitāciju un pārliecinātu citu valstu kolēģus, ka maksājumu apjoms jāmaina. Tādēļ ir svarīgi, ko ievēlēsim Eiroparlamentā! Sallija Benfelde
Komentāri