Jau sen ir sajūta, ka Latvijas valdība vairumā gadījumu, pieņemot lēmumus, nerīkojas pēc zināmā principa, ka vajag septiņas reizes nomērīt un tad griezt, bet gluži pretēji. Viņi nogriež un tad n-tās reizes mēģina to griezumu pielāpīt, aizlāpīt, notušēt vai vismaz kaut cik ticami paskaidrot, kāpēc vispār grieza. Īpaši ar reformām jeb griešanu aizraujas divas ministrijas – Veselības un Izglītības un zinātnes, bet pagaidām čiks vien iznācis. Brīnos par vienu lietu, proti, veselības jomā problēmu kalni, tur būtu jāstrādā gandrīz dienu un nakti, bet veselības ministrs Guntis Belēvičs joprojām ir arī Saeimas deputāts. Vai nu viņam ar naudiņu tā pašvakāk, ka vajag divas algas, vai arī ministram ir sajūta, ka viņa nozarē viss ir kārtībā un tad var pieķert arī otru darbu. Manuprāt, ar likumu vajadzētu aizliegt iespēju, ka ministrs var kaut kur piestrādāt. Bet var jau būt, ka kādam tas bardaks, kas valda nozarē, ir izdevīgs.
Mūžīgās reformās dzīvo arī Izglītības un zinātnes ministrija, diemžēl neko līdz galam tā arī neizdodas novest, jo katrs nākamais ministrs nāk ar jaunu redzējumu un jaunām grandiozām idejām. Arī Kārlis Šadurskis tā vietā, lai reizi par reizēm sakārtotu skolotāju algu jautājumu, izstrādātu skaidru redzējumu par skolu tīkla pastāvēšanu, nācis klajā ar ideju par divām nedēļām pagarināt mācību gadu. Ja tik vien būtu problēmu šajā nozarē! Ministrs to skaidro ar to, ka skolēniem šobrīd pārāk liela slodze, ka skolās nepieciešams ieviest papildu jaunu obligāto sporta stundu un veselības mācību, taču tās neesot, kur ielikt. Nenoliedzu, ka šāds papildinājums vajadzīgs, bet varbūt vispirms derētu kopumā pārskatīt mācību saturu, programmas, un esmu pārliecināts, ka vieta šīm stundām atrastos ar uzviju.
Joprojām tā arī neesmu sapratis, kāpēc tagad skolēniem jāmācās 12 gadus, bet savulaik pietika ar 11, un es neteiktu, ka cilvēki bija neizglītotāki. Jā, dažam izdodas vidusskolu pabeigt 18 gadu vecumā, bet vairumam izlaiduma laikā ir 19 un pat 20 gadi. Drīkst dzert, pīpēt, precēties, ņemt kredītus, joprojām paliekot vidusskolas solā. Tad vēl četri gadi augstskolā, un savā dzīvē cilvēks aiziet gandrīz 25 gadu vecumā. Manuprāt, mācību process ir pārāk izstiepts, reformas vajadzētu sākt ar tā pārskatīšanu, nevis domāt par mācību gada pagarināšanu.
Komentāri