Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Par identitāti un ienaidniekiem

Sallija Benfelde
11:27
02.04.2019
15

Par to, kas mēs esam, un par ienaidniekiem domāt rosināja nupat aizvadītais 25. marts un gaidāmais 9. maijs, diskusijas, ko īsti darīt vai nedarīt ar tā dēvēto Uzvaras pieminekli Rīgā, un nesenā saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli.

Strīds, vai uz tā saucamo Uz­va­ras pieminekli attiecas savulaik starp Latviju un Krieviju noslēgtais līgums par karavīru kapa vietu un ar tām saistīto memoriālu saglabāšanu un apkopšanu abās valstīs, lai paliek juristu ziņā. Piemineklis Rīgā nav saistīts ar apbedījumiem un nav arī veltīts Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņai, ko Eiropā atzīmē 8. maijā. 9. maijs ir Eiropas diena. Piemineklis ir veltīts padomju armijai un uzvarai Lielajā Tēvijas karā, ko svin Krievijā. Baltijas valstīs, arī Latvijā, padomju armija saistās ar okupāciju. Jā, ne jau karavīri vienā vai otrā frontes pusē sāka karu, PSRS pusē karojošie lielākoties tiešām aizstāvēja savu valsti. Traģēdija ir tā, ka gan Vācija, gan Padomju Savienība armijas rindās iesauca arī okupētās Latvijas iedzīvotājus. Pavisam vienkārši skaidrojot: 9. maijā pie pieminekļa tiek svinēta ne jau sabiedroto spēku uzvara pār nacistisko Vāciju, bet citas valsts, kura bija okupējusi Latviju, uzvara. Un šī uzvara mums atnesa 50 okupācijas gadus.

Lai kādi arī būtu ekspertu atzinumi par minēto līgumu, manuprāt, saprātīgi būtu sakopt gan pieminekli, gan tā apkārtni un izveidot tam pieskaņotu piemiņas vietu citu valstu karavīriem, kuri cīnījās pret nacistisko Vāciju un ar kuru palīdzību nacisms tika uzvarēts. Aizvākt to prom vai nojaukt radītu pārāk krasu Krievijas reakciju, tāpat jau Putina propagandas Latvijā netrūkst.
Tomēr diskusijas par pieminekli parādīja vēl kādu šīs problēmas aspektu: ļoti daudzi Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie un arī Krievijas pilsoņi savu identitāti saista tieši ar uzvaru Lielajā Tēvijas karā, kuru nav iespējams mainīt. Var teikt, ka identitāte pirmām kārtām saistās ar valodu un kultūru, bet neapšaubāmi daudziem tieši Lielais Tēvijas karš ir daļa no viņu identitātes, daļa no esamības un viņu vērtības apliecinājums. Sabiedroto ieguldījumam un Latvijas okupācijai šīs identitātes apziņā vietas nav. Starp citu, līdzīgi ir arī Krievijā, kur šī īpašā izredzētība saistībā ar Lielo Tēvijas karu tiek audzēta un uzkurināta.

Jāpiekrīt Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles sacītajam, ka latviešiem savukārt identitātes daļa ir ne tikai valoda un kultūra, bet arī okupācija. Un runa nav par vēstures aizmiršanu, bet par to, ka daudzos jautājumos mēs vēl šodien netiekam ārā no vēlmes visu skatīt tikai saistībā ar to, bet tas brīžiem traucē iet uz priekšu, būvēt eiropeisku un demokrātiski nākotni. Galu galā latviešu identitāte ir eiropeiska, mēs esam Eiropas daļa un robeža lēmumiem un rīcībai ir šīs mūsu identitātes daļas apdraudējums. Ja vieniem identitāte saistās tikai ar karu, tad mums bieži vien tās ir bailes, kas mūs savažo.
Domāju, bailes automātiski piešķirt pilsonību Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem ir spilgts apliecinājums pašapziņas trūkumam un mūžīgā ienaidnieka meklējumiem. Acīmredzot daudzi domā, ka šie bērni jau piedzimstot ir mūsu ienaidnieki. Ar ko šie uzskati atšķiras no hitleriskās Vācijas vai staļiniskās Krievijas uzskatiem par ienaidniekiem un viņu bērniem? Turklāt par naidu un neuzticību pretī var saņemt tieši tādu pašu attieksmi. Naids nerada mīlestību.

Par spēju atšķirt ienaidniekus, savējos un, piemēram, likuma pārkāpējus un arī to, cik bieži ļaujam vaļu emocijām, sakot „patīk” vai „nepatīk”, pirms dažām dienām pārliecinājos tepat, Cēsīs. Kādā kafejnīcā apsēdos pie blakus galdiņa četrām latviešu kundzēm cienījamos gados, kuras tobrīd runāja par Eiroparlamenta vēlēšanām. Gribot negribot daļu sarunas nācās dzirdēt bez īpašas klausīšanās. Divas kundzes bija sajūsmā par Nilu Ušakovu: „Viņš man tā patīk! Viņš ir tik labs! Es tikai par viņu!” Neviļus atcerējos kādu citu sarunu pirms četriem gadiem pilsētas autobusu pieturā, kad tika apspriesti Valsts prezidenta amata kandidāti. „Mēs jau gan nevaram vēlēt, bet kā es viņu gribētu, viņš ir tik smuks un viņam ir tik glīts uzvalks!” sacīja kāda no spriedēju pulciņa par vienu no amata kandidātiem. Pārējās sarunas biedrenes piekrita. Jau gribēju sacīt, ka runa nav par skaistuma konkursu, bet par Valsts prezidentu, bet nodomāju, ka nebūs pieklājīgi iejaukties svešu cilvēku sarunā. Līdzīgi bija nupat kafejnīcā. Nepajautāju, vai visi likumu pārkāpumi un izšķērdētie nodokļu naudas miljoni „Rīgas satiksmē”, kas kļuvuši zināmi un par kuriem kā kapitāldaļu turētājs neapšaubāmi ir atbildīgs Rīgas mērs, tādas muļķības vien ir, bet klusēju tā paša iemesla dēļ. Protams, brīvā valstī brīvam cilvēkam ir tiesības izvēlēties pēc principa „Man patīk!”. Tikai tad būtu jābūt gatavam pēc tam pieņemt arī lēmuma sekas un nemeklēt mistiskus ienaidniekus, kuri dara sliktu valstij un cilvēkiem. Izskatās, ka mēs bieži vien esam ienaidnieki paši sev.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
19
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
25

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
33

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
35

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
27

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi