2020..gads pasaules vēsturē neapšaubāmi paliks kā īpašs, diemžēl vairāk negatīvā nozīmē. Tas būs arī kā robežšķirtne, pēc kuras noteiksim – tas notika pirms vai pēc 2020. gada. Gribētos gan cerēt, kā šī gada sagādātie pārsteigumi (protams, te domāju pandēmiju) nav uz palikšanu, dzīve jaunajā gadā iegrozīsies vecajās sliedēs un mums, stāstot par pagātni, nebūs jāsaka: “Tas notika toreiz, kad cilvēki Latvijā nenēsāja maskas, drīkstēja organizēt un apmeklēt pasākumus, skolēniem mācību stundas notika skolās…”
Tautas gudrība un viedi ļaudis saka, ka katram mākonim zelta maliņa, katrai rungai divi gali, no katras situācijas, arī sliktas, kaut ko iegūstam. Pasauli pārņēmusī sērga, protams, piespiedusi apgūt daudz jauna, kļūt radošākiem, pacietīgākiem, uzmanīgākiem, likusi pārdomāt vērtības, skaidrāk saskatīt arī valdības lomu un mūsu pašu dažādību utt. Vien ļoti žēl, ka tik daudziem tā nesusi neatgriezeniskus zaudējumus, daudziem tā bijusi kā pēdējais pārbaudījums. Saprotams, ka tādās situācijās to zelta maliņu nesaskatīt.
Lai nu kā, cerības cilvēkus nekad nepamet. 2020. gads aiziet, jaunais nāk ne tikai ar gaišākām dienām, bet arī ar vēsti – ļauno vīrusu apturēsim ar vakcīnu. Cilvēkam parastajam gan nākšoties paciesties, jo ir izlemts un jāpiekrīt – pareizi -, kuriem vakcinēšana pienākas pirmajiem. Vai kādreiz varējām iedomāties, ka tiksim tā šķiroti? Tāpat pagaidām nezinām, ko par vakcīnu “teiks” vīruss, un ziņas, ka tam jau ir novērota jauna mutācija, diemžēl neko ļoti labu nevēsta.
Kur tā mākoņa zelta maliņa, kur rungas maigais gals, kur tā labā vēsts? Varbūt katra paša spēkā, izturībā, pacietībā, gudrībā un paļāvībā, ka tie, kas šobrīd cīnās ar pasauli pārņēmušo tumsu, zina, ko dara, zina, kur meklēt izeju, gaismu. Neredzu citu izeju, kā vien sekot viņu norādītajam ceļam.
Domājot par jauno gadu, sev un citiem vēlu – saglabāt veselo saprātu, uzticēties drošiem ziņu un viedokļu avotiem, ticēt pārbaudītām vērtībām, savai pozitīvajai pieredzei, sargāt savu un citu veselību!
Komentāri