Šonedēļ darbu sāka portāls mansprezidents.lv, kur tauta var balstot par pieciem Valsts prezidenta amata kandidātiem, kas iepriekšējā balsošanā ieguvuši vislielāko iedzīvotāju atbalstu. Šajā sarakstā tiks iekļauti arī tie, kurus izvirzīs politiskās partijas.
It kā jauka rīcība – ļaut tautai izvēlēties, taču maz ticams, ka politiķi ņems vērā šī balsojuma rezultātus. Nezinu kāpēc ir sajūta, ka nākamais prezidents atkal pēdējā brīdī tiks izvilkts kā zaķis no burvju mākslinieka cepures un tautai nāksies vien samierināties. Tas, ka parlaments nevarēja sadūšoties nobalsot par atklātu prezidenta ievēlēšanu, ir apliecinājums, ka viņi patur iespēju veikt kādu klusu darījumu, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Ja politiskās partijas atklāti piedāvātu gan kandidātu izvirzīšanu, gan apspriešanu, gan ievēlēšanu, tautas vēlēts prezidents varētu pat nebūt, taču pie mums pagaidām viss ir ačgārni un maz ticams, ka kaut kas mainīsies. Jo parlamentārieši turpina pārsteigt.
Deputāta Daiņa Liepiņa rīcība pagājušās nedēļas Saeimas plenārsēdē ir kārtējais apliecinājums, ka daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Ignorējot prasības pamest sēžu zāli, jo zaudējis tiesības piedalīties sēdēs, deputāts palika savā vietā, kā rezultātā Saeimas sēde beidzās tā arī nesākusies. D. Liepiņš solījis arī šonedēļ ierasties parlamentā, un tā parlamenta darbu var neitralizēt uz ilgu laiku. Iepazīstoties ar minētā deputāta biogrāfiju, kļūst skaidrs, ka no viņa var sagaidīt ne to vien. Politiķi brīnās, ka tauta viņus neciena, jājautā – par ko cienīt? Protams, ne visi deputāti ir šādi, bet zinām par darvas karoti, kas var sabojāt visu.
Interesantākais, ka gan pats deputāts, gan frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars un citi Reģionu apvienības deputāti nobalsoja par D. Liepiņa krimināllietas turpmāku iztiesāšanu, bet tagad viņi saka, ka neesot neviena normatīvā akta, kas viņam liegtu nākt uz sēdēm. Taču Saeimas Kārtības rullis paredz, ka gadījumā, ja deputāti piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas sēdēs. Vai uz atsevišķiem deputātiem tas neattiecas?
Tā soli pa solim tiek grauts parlamenta jau tā ne pārāk spožais tēls. Ja vēl prezidenta vēlēšanās viņi sarīkos kārtējo teātri, var prognozēt, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās pie urnām dosies vēl mazāk vēlētāju. Var jau politiķi cerēt, ka atmiņa ir īsa, bet, ja kauss pilns, tas iet pāri malām. Jānis Gabrāns
Komentāri