No 2024.gada 1.septembra Latvijā visās skolās plānots ieviest valsts aizsardzības mācību. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” norādījis, ja kāds liks šķēršļus valsts aizsardzības mācības ieviešanai skolās, jāapzinās, ka vienīgā alternatīva ir obligātais dienests visiem – gan sievietēm, gan vīriešiem.
Ministrs uzsvēra, ka aizsardzības mācība ir ļoti nozīmīga valsts drošībai un attīstībai: “Tā kā esam atteikušies no obligātā iesaukuma, šis ir vienīgais veids, kā modernu izaicinājumu priekšā spējam garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm.”
Otro gadu skolas var brīvprātīgi pieteikties apgūt šo mācību priekšmetu. Aizvadītajā mācību gadā to apguva vairāk nekā 60 skolās. Vispārizglītojošās vidējās mācību iestādēs valsts aizsardzības mācība tiek realizēta 10. un 11. klasē, vidējās profesionālajās izglītības iestādēs 2. un 3. kursā.
Valsts aizsardzības mācības programmas koordinatore Una Gūtmane stāsta, ka interese par šīs mācības ieviešanu skolas programmā arvien palielinās, skolas to novērtē, novērtē arī audzēkņi: “Jau divus gadus veicam izpēti par attieksmi pret šo mācību bērnu atsauksmēs, runājam direktoru semināros, izvērtējot skolu ieinteresētību. Jaunieši anketās raksta, ka vairāk gribētu nodarbības brīvā dabā, ka patīk šo nodarbību formāts, instruktoru individuālā attieksme, katrā ziņā atsauksmes ir pozitīvas.”
Jau saņemti pieteikumi par programmas ieviešanu gaidāmajā mācību gadā, lai gan dažām skolām, kas pieteikušās, vēl neskaidrības, vai tiks saglabāts vidusskolas līmenis. Pagaidām lielāka interese jūtama reģionos.
Svarīgs uzdevums ir pedagogu sagatavošana. No nākamā mācību gada, lai sagatavotu kvalificētus valsts aizsardzības mācības pedagogus, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija sāk īstenot jaunu profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība”. Piedāvājumi arī citās augstskolās.
U. Gūtmane atzīst, ka nepieciešamo instruktoru skaita sagatavošana ir izaicinājums, bet neredzot iemeslu, lai to neīstenotu. Notiek veiksmīga sadarbība ar augstskolām, kas sagatavo šos pasniedzējus. Jāņem vērā, ka arī valsts aizsardzības mācības ieviešana notiek saskaņā ar izglītības sistēmas pāreju uz kompetenču izglītību.
Valsts aizsardzības mācība aptver četras jomas. Pirmā – valstiskā audzināšana, kas ietver patriotisko audzināšanu, valsts vēsturi, lokālo vēsturi. Otrā – dzīves skola, kas ietver valsts aizsardzības pamatprincipus, kā arī līderību un personības veidošanu. Nākamā joma – fiziskā sagatavotība, kurā noteiktas iemaņas, piemēram, orientēšanās apvidū, ierindas mācība vai lauka kaujas iemaņu apguve notiks, veicot fiziskus vingrinājumus. Ceturtā joma – militārā sagatavotība: lauka administrācija un lauka kaujas iemaņas; ierindas mācība, sakari un normatīvie akti; darbības ar ieročiem un stacionārā šaušana; pirmā medicīniskā palīdzība.
Aizvadītajā mācību gadā valsts aizsardzības mācības pilotprojekts aizsākās arī Vecpiebalgas vidusskolā. Direktore Ilona Strelkova stāsta, ka skolā šī mācība reizē uzsākta 10.un 11.klasē: “Pēc oficiālās programmas tā sākas 10.klasē, turpinās 11., bet saņēmām ministrijas atļauju uzsākt vienlaicīgi abās klasēs. Ja sākotnēji pieteicās visi jaunieši, mācību gada laikā daļa tomēr aizgājuši, jo pagaidām dalība ir brīvprātīga. Nedaudz žēl, ka vēlme tomēr nebija tik liela, kā bijām cerējuši. Vienai daļai tas nelikās saistoši, cits pagāja malā veselības problēmu dēļ, jo šajā mācībā gana daudz fizisko aktivitāšu. Tomēr neesam metuši plinti krūmos, piedāvāsim to arī nākamajā mācību gadā, cerot, ka interese ar laiku kļūs lielāka. Kopumā programmu vērtēju pozitīvi, jo tajā ir vēstures jautājumi, patriotiskā tēma, fiziskās aktivitātes, un tas viss jauniešiem var noderēt turpmākajā dzīvē, kaut neizvēlas saistīt nākotni ar militāro jomu. Katram taču ir vajadzīga patriotiskā gara stiprināšana un garīgo vērtību audzināšana.”
Vēl var atgādināt jaunsargu instruktora un valsts aizsardzības mācības pasniedzēja Jura Kokina teikto gada sākumā, kad viņam jautājām, vai valsts aizsardzības mācībai jābūt obligātai. Viņš norādīja, ka šī mācība tomēr varētu būt izvēles priekšmets: “Skaidrojums pavisam vienkāršs. Instruktoram nebūs prieka strādāt ar jauniešiem, kuriem nekas no tā neinteresē. Var taču būt dažādi iemesli, kāpēc kāds jaunietis to nevēlas apgūt.”
Protams, paredzot to kā izvēles priekšmetu, iespējams, daudzi nolems sevi neapgrūtināt. Taču ir arī jautājums, vai obligātā kārtā var iemācīt kļūt par savas valsts patriotu?
Komentāri