Mierīgi iepirkties ikdienai šajās dienās vairs nav iespējams. Tirdzniecības vietas jau uzkarsētas līdz iepirkšanās drudzim. Arī Cēsīs dažādi veikaliņi, tostarp pārtikas, apģērbu, saimniecības preču, pat humpalbodītes aizvadītajās brīvdienās bija cilvēku pārpilnas. Kur vien skaties – visur idejas un piedāvājumi svētku dāvanām. Un cilvēki apmātībā ar joni tās kāri tver.
Ir jau saprotams – līdz Ziemassvētkiem atlikušas vien divas nedēļas, bet mīļo cilvēku, kuriem jāsarūpē dāvanas, vēl daudz. Turklāt vēl taču jāgādā eglīte, jādomā par to, kas svētkos tiks celts galdā, jāatrod svētku tērps un vēl, un vēl…
Tikai pirms gada arī pati biju šo cilvēku vidū, kuru prātus pārņēmis Ziemassvētku nemiers. Šogad ģimenē nolemts visiem kopā pašiem sev sarūpēt vienu dāvanu, kas tīkama un noderīga būs ikvienam. Atlika vien samest naudiņu, kāroto nolūkot interneta veikalā un gaidīt, kad kurjers to piegādās.
Un tieši tik vienkārši bijis nepieciešams rīkoties, lai varētu sajust patieso Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Tik mierpilnu to pat vairs neatminos. Līdztekus izraudzītajai dāvanai sevi aplaimojām ar vēl lielāku dāvanu – mums ir laiks, ko veltīt viens otram un kam lietderīgākam par dirnēšanu veikalos, cits citam gādājot dāvanas. Nu prāts ir atvērts patiesām vērtībām, nu laiks ir lietām un nodarbēm, kas ielīksmo, nevis nospiež sirdi. Laikā, kad vairums klimst pa veikaliem, meklēdami dāvanas, es nesteidzīgi dzeru kafiju ar putukrējuma cepurīti un pārlapoju svētku dzejolīšus, ko ar roku rakstīt apsveikumu kartītēs, adu vesti, ko sen jau draudzenei tiku apsolījusi, aizbraucu apciemot vecomammu, lai pārliecinātos, ka viņai viss kārtībā, dodos nesteidzīgā pastaigā ar suņiem, atļaujos nolikt darbus pie malas un palasīt grāmatu…Ir tik daudz vērtīgāka, ko var darīt, ja nav jāsiro pa veikaliem.
Tagad, no malas paraugoties uz steidzīgajiem cilvēkiem, uz pārpilnajiem iepirkumu ratiņiem, gribas kliegt: “Attopieties! Ne jau veikalā meklējami Ziemassvētki, bet mājās, ar mīļajiem.” Pārņem sajūta, ka iepirkšanās drudzis ir nozadzis īstos Ziemassvētkus. Kā gan tik tālu nonācām?
Komentāri