Ar sarunu biedru no Rīgas, kurš tikko pabijis arī Valmierā, runājamies Cēsīs. Kafejnīcā Rīgas ielā viņš nāk klajā ar novērojumu: “Valmiera aiziet priekšā Cēsīm.”
Noprotu, ka runa ir par pašvaldības spēju virzīt procesus tā, lai pilsētā iegūtu vairāk investoru, vairāk darbavietu. Kā to var ieraudzīt paši pilsētnieki un pilsētas viesi? To parāda jaunas būves vienalga, vai par pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības piešķirto naudu. Galvenais, lai ēkas top! Vēl labāk, ja jaunas, skaistas būves rada uzņēmumi un arī privātpersonas. Tas atbraucējam rāda, ka pilsētā ir darbs, ir ienākumi un arī idejas, ko un kā paši var celt.
Pašvaldības uzdevums ir radīt apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai, tajā skaitā nodrošinot pilsētā infrastruktūru darbam. Arī sakārtot ielas, komunikācijas, lai pilsētā uzņēmējdarbība varētu attīstīties ar mazākiem šķēršļiem. Iespējas, iebraucot Valmierā no jebkuras puses – Rīgas, Cēsu ielu vai pa Matīšu šoseju, arī no Raunas puses, – būtu grūti nepamanīt. Nesen pilnīgu atdzimšanu guva Brīvības iela, kas ir dzīvojamo namu rajons. Kas ir šīs ielas galā, pašā Gaujas krastā, lai arī pilsētas nomalē? Tas ir 30. gadu slavenākā Valmieras varoņa, soļotāja Jāņa Daliņa vārdā nosauktais stadions, viss no jauna būvēts tā, lai atbilstu starptautisku sacensību mērogam. Skaidrs, ka šāds pašvaldības “gājiens” Valmierai piesaistīs uzņēmīgu jaunatni. Kāpēc jābrauc prom, ja citi tajā pašā laikā brauks uz Valmieru?
Pie kafijas galda man, cēsniecei, gribas aizsvilties, ka Valmieru liela. Un kur tad mēs sēžam – Cēsīs! Vienā no tikko pilnībā rekonstruētām ielām vecpilsētā, kura tagad kā nosēta ar kafejnīcām. Pašvaldība savu padarījusi, investīcijas ielikusi ielā, zem ielas, un uzņēmēji ap ielu riņķo kā bites, atveras kafejnīcas un veikaliņi viens pēc otra. Pat Rīgas ielas lielais “caurums” – vēsturiskais Vanadziņa nams – pilnībā atdzimis.
Taču arī “Druva” pamanījusi un pastāstījusi lasītājiem, ka Valmierā uzcelta jauna pamatskola, modernizēti bērnudārzi un pašvaldība uzcēlusi trīs vairāku dzīvokļu namus. Šoziem noslēgts līgums par pēdējo, vēl brīvu palikušu, dzīvokli, Valmieras dome jau rušina augsni, ka jāceļ vēl. Strādniekiem, skolotājiem, māksliniekiem vajadzēs, bet uzņēmēji pratīs uzcelt sev paši. Tur manam sarunu biedram kafejnīcā ir taisnība. Cēsu pašvaldība ārstiem un skolotājiem vienu daudzdzīvokļu māju vēl tikai ceļ, bet visiem citiem, kas arī grib tikt pie laba dzīvokļa, sola, ka ataicinātais investors trīs daudzdzīvokļu namus uzcels labi ja pēc trim gadiem.
Tikmēr Valmieras domei ir jauna ideja – tā aicina skolēnus savā pilsētā apzināties, kas pilsētā labi paveikts. Pašvaldība aicinājusi piedalīties zīmējumu konkursā “Mana novada dārgakmens – jaunā būve”, kas izsludināts Latvijā. Šo konkursu izdomājusi Latvijas Būvinženieru savienība kopā ar citām būvnieku organizācijām. Tās ir arī konkursu “Gada labākā būve Latvijā”, “Gada labākā ēkas renovācija” konkursu organizētājas. Valmierai tajā gadu no gada izdodas paspīdēt ar kvalitatīvi paveiktu darbu jaunās un arī renovētās ēkās.
Bērni pilsētās un lauku centros zīmēšanai var izvēlēties arī gājēju celiņu, tiltiņu, ceļu, nosiltinātu un nokrāsotu skolas namu, dzīvojamo vai ražošanas ēku. Nozīmīgi, lai būve kalpo iedzīvotājiem un padara apkārtni skaistāku.
Iespējams, Valmieras bērni zīmēs arī kādu no veikaliem. Tādu pilsētā netrūkst. Taču visus pārspēj tirdzniecības centrs “Valleta”, bez kura pilsēta daudziem vairs nav iedomājama, ne pašiem valmieriešiem, ne citiem vidzemniekiem. Taču ne vienmēr tā bijis. Ja kāds grib bērniem parādīt, kā veikalus būvēja desmit gadus pēc kara, tad mazie valmierieši jāved ekskursijā uz Cēsīm. Kādreizējā universālveikala būves Valmierā sen kā nav, toties Cēsīs stāv, kā iekonservējies, un pilsētas centrā lēnām apsūno. Cēsu bērni varētu piedalīties zīmējumu konkursā “1957. gada labākā būve”.
Komentāri