Patiesībā jau nav pareizi teikt – cilvēks un daba. Cilvēks ir daļa dabas, sevi izdalot, jau tiek pateikts, ka tas ir ārpusē, tas ir kas cits. Miljoniem gadu radība, dabas daļa – cilvēks – centies izdzīvot cīņā ar dabu: zvēriem, salu un karstumu, plūdiem un zemestrīcēm. Un izdzīvojis. Ar prātu un pieredzi to, kas kaitē, izmantojot savā labā.
Daba nodrošina, ka arī cilvēks dzīvo. Tiesa, viņa vēlmes, pāraugot prasībās, kļūst aizvien vairāk kaitnieciskākas pārējai dabas daļai. Bet katram savs – zvēriem meži, cilvēkiem pilsētas, mājas ar ērtībām. Bet ērtības paši sev nodrošināt nespēj, tās sagādā daba, izaudzējot mežus, nodrošinot ūdeni, elektrību, siltumu. Bez tiem šodienas dzīve nav iedomājama. Kāds tracis saceļas, kad nodziest elektrība vai dzīvoklī ir par grādu vēsāks, nekā pierasts? Tiek piesauktas pat cilvēktiesības, jo katram taču ir tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi. Tāda nu ir dabas radības – cilvēka - evolūcija. No ugunskura līdz elektriskai spuldzītei un saziņai pa viļņiem, no alas līdz debesskrāpjiem. Un soli pa solim iets, lai būtu mazāk jāiegulda darba, būtu ērtāk un ātrāk.
Šodien zinām, ka viss maksā tik, cik tas maksā. Par dzīvi ir jāmaksā, par ērtu dzīvi dārgi. Nav pierasts? Viss taču tiek ņemts no dabas, tikai pārveidots, uzlabots. Kurš to māk un dara, pelna, pārējie maksā. Maksā tik, cik prasa.
Pēdējā laikā nenogurstoši tiek runāts par energoneatkarību, vides piesārņošanu, mežu izciršanu utt. Bet tas viss cilvēku labā, lai dzīvotu ierastajās ērtībās.
Vēja ģeneratori – tas ir slikti visam: dabai, videi, cilvēkam. Iespējams. Izmantojot minerālmēslus, indējam visu dzīvo, arī sevi. Tā var būt. Piesārņojot gaisu ar izplūdes gāzēm, radām globālo sasilšanu, tāpat kā turot liellopus. Var jau būt.
Bet tas, ka konstatē faktus, jau neko nemaina. Ir jārīkojas. Nepieļausim vēja ģeneratorus, dzīvosim bez elektrības, maksāsim, cik nevaram atļauties. Ēdīsim tik pārtikas, cik daba bez mūsu palīdzības var izaudzēt. Nelidosim, visur iesim kājām, brauksim ar velosipēdiem. Nepieļausim, ka ražo sintētisku, videi kaitīgu apģērbu, tāpat kā panācām, ka nedrīkst audzēt zvērus kažokādām, jo tie ir pelnījuši citu dzīvi. Darām tā! Bet visi. Vispirms tie, kuri aizstāv dabu un vidi. Bez elektrības, jo elektrostacijas degradē vidi, atomelektrostacijas ir bīstamas, bet vēja ģeneratori nesmuki un skaļi…
No kā mēs katrs esam gatavi atteikties? Vai pareizāka atbilde nebūtu – rīkosimies saprātīgi. Mums taču ikdienā vajag visu to, kas gadsimtos izgudrots, lai cilvēka dzīve būtu vieglāka.
Komentāri