Pensiju sistēmas otrā līmeņa jeb valsts fondētās pensijas kapitālu no 2020. gada būs iespēja atstāt mantojumā vai pievienot konkrēti norādītas personas pensijas kapitālam, ja cilvēks nomirs pirms pensijas vecuma.
Mantošanas iespēja būs tad, ja pensijas otrā līmeņa dalībnieks dzīves laikā būs izvēlējies, ko darīt ar viņa fondētās pensijas naudu. Mantots tiks viss kapitāls, kas uzkrāts, sākot no 2020. gada, kā arī 80% no līdz šī gada beigām uzkrātā. Ja cilvēks neizvēlēsies kādu no pensiju otrā līmeņa mantošanas iespējām, tad, ja nāve iestājusies pirms pensijas vecuma sasniegšanas, šis uzkrājums tiks ieskaitīts speciālajā valsts budžetā tāpat kā līdz šim.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Valmieras reģionālās nodaļas vadītāja Dzintra Pužule skaidro: “No nākamā gada pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš nav vēl pieprasījis vecuma pensiju, būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nomirs līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Šobrīd interese ir neliela, jo Ministra kabineta noteikumi stāsies spēkā tikai nākamgad.”
Noteikumi nosaka kārtību, kādā pensiju 2.līmeņa dalībnieks izdara izvēli attiecībā uz kapitāla izmantošanu un ar to saistītās procedūras.
Dzintra Pužule vērš uzmanību, ka pensiju otrā līmeņa dalībniekiem būs vairākas izvēles iespējas. Pirmā iespēja ir tāpat kā līdz šim uzkrāto pensijas kapitālu ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā, uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem.
Otra iespēja ir uzkrājumu pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam, taču šai personai jābūt pensiju 2.līmeņa dalībniekam. Jāņem vērā, ja pensiju 2.līmeņa dalībnieka miršanas fakta reģistrēšanas dienā mirušā norādītā persona nebūs pensiju 2.līmeņa dalībnieks, kapitāls tiks mantots Civillikuma noteiktajā kārtībā.
Trešā iespēja ir atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Mantiniekus Civillikuma noteiktā kārtībā apstiprina zvērināts notārs. Mantinieki pieteikties izmaksāt tiem pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla varēs desmit gadu laikā. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.
Dzintra Pužule norāda uz ierobežojumu: “Ja pensiju 2.līmeņa dalībnieka uzkrātais kapitāls viņa nāves dienā nesasniegs 35 % no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (2020.gadā 35% ir 22,41 eiro), tad pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls netiks pievienots norādītās personas pensiju 2. līmeņa uzkrājumam vai netiks nodots mantošanai.”
Pensiju 2.līmeņa kapitāla statistika atklāj, ka 2019. gada 31. martā 446 tūkstošiem klientu pensiju otrajā līmenī ir uzkrāts mazāk par vienu tūkstoti eiro. Uzkrājums otrajā pensiju līmenī starp 5 un 10 tūkstoši eiro ir 185 tūkstošiem cilvēku, starp 10 un 20 tūkstošiem eiro – 52 tūkstošiem, bet virs 20 tūkstoši eiro uzkrājumā ir tikai nepilniem 10 tūkstošiem klientu.
Iesniegumu no 2020.gada 1.janvāra par savu izvēli būs jāadresē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un to varēs iesniegt elektroniski portālā www.latvija.lv, izvēloties iesniegumu “Par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms vecuma pensijas piešķiršanas”; nosūtot ar drošu elektronisku parakstu uz e-pasta adresi edoc@vsaa.gov.lv; klātienē – jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā vai Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā.
Informāciju, vai persona ir pensiju 2.līmeņa dalībnieks un cik liels ir uzkrātais kapitāls, var noskaidrot, aplūkojot portālā www.latvija.lv “Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izrakstu” vai personīgi vēršoties jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) klientu apkalpošanas centrā.
Uzzināt vairāk par pensiju otro līmeni var www.manapensija.lv, zvanot uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informatīvo tālruni 64507020 vai jautājot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas centros. No 1. novembra informācija būs pieejama arī mājas lapā – kampensija.lv, kā arī būs bukleti, kuros būs apkopota informācija par izmaiņām.
Pašreiz pensiju 2. līmeņa kapitālu, ko veido seši procenti no bruto algas, var izmantot, tikai sasniedzot pensijas vecumu, kad ir izvēles iespējas – pievienot savu 2. līmeņa kapitālu pirmajā līmenī uzkrātajam, saņemot abas pensijas daļas kopā. Otra iespēja ir par uzkrāto otrā līmeņa kapitālu noslēgt mūža pensijas apdrošināšanas līgumu, kurš ar dažādiem nosacījumiem ļauj atstāt mantojumā 2. līmenī uzkrāto kapitālu, kā arī ļauj saņemt katru mēnesi vai ceturksni, gadu pensiju otrajā līmenī uzkrāto.
Cēsniece Inese Majore, kura sešus gadus saņem pensiju, izmantoja apdrošināšanas iespēju, tādējādi izvēloties, kas mantos pensiju, ja tāda situācija radīsies: “Tomēr par šo iespēju uzzināju tikai tāpēc, ka starp draugu draugiem bija cilvēki, kas strādāja apdrošināšanā, zināja par to un pievērsa tam uzmanību. Tagad arī es visiem, kam drīzumā jāsaņem pensija, pastāstu, ka šādu iespēju var izmantot.”
Cilvēkiem, kuriem pensiju aprēķina no 1. pensiju līmeņa, tā ir atkarīga no strādājošo un pensionāru skaita attiecības pensijas saņemšanas brīdī. Daļai “Druvas” uzrunāto cilvēku nav uzkrājumu pensiju otrajā līmenī, daļa neseko līdzi otrajam pensiju līmenim, jo nav ticības, ka tas darbosies.
Savukārt nītauriete Maira Prikule zina, kā var noskaidrot, kāds ir paredzamais pensijas apmērs, tomēr apzinās, ka alga dzīves laikā nav bijusi tāda, lai pensija būtu liela, tāpēc vēlas strādāt, kamēr veselība ļauj: “Tomēr labi, ka turpmāk būs arī iespēja izvēlēties, kas mantos pensiju jau pirms pensijas saņemšanas.”
Komentāri