Sestdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Netveramais budžeta pārpalikums

Jānis Buholcs
10:18
03.12.2018
23

Pirms desmit gadiem Latvijā sākās lielā finanšu krīze. Bija nepieciešams ilgs laiks, lai valsts ekonomika atgūtos, bet pašlaik situācija tomēr ir daudz labāka, nekā bija krīzes priekšvakarā. Ar uzkrājumu veidošanu citām nebaltajām dienām mums gan nesokas.

No krīzēm un citām nelaimēm var mācīties. Arī Latvija ir mācījusies – gan politiski, gan ekonomiski. Kopš krīzes valdībā pie teikšanas vairs nav bijis politiķu, kuri atklāti sludinātu “gāzi grīdā” pieeju. Mēs aizvien pietiekami labi zinām, ka pēc lielas izaugsmes, ja tā netiek pārdomāti vadīta, var nākt arī liels kritiens. Ir veikti arī dažādi citi pasākumi, lai ierobežotu procesus, kuriem bija ietekme uz toreizējās krīzes veidošanos un norisi. Ir palīdzējusi arī dalība Eiropas Savienībā, kas arī no savas puses ir ieviesusi virkni jaunu normu un mehānismu. To vidū ir gan stingrākas prasības komercbankām, lai tās labāk spētu pārvarēt iespējamus satricinājumus, gan arī dalībvalstu valdībām saistoši noteikumi budžeta veidošanā, lai novērstu nesamērīgi lielu budžeta deficīta iespēju.

Kopš 2014. gada Latvijā darbojas Fiskālās disciplīnas padome. Tā ir institūcija, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt Fiskālās disciplīnas likumu. Fiskālās disciplīnas likums, kas pieņemts 2013. gadā, savukārt ir paredzēts valsts finansiālās stabilitātes nodrošināšanai. Daži no finanšu politikas principiem, kas ierakstīti likumā, ir šādi: taupība (resursi jātērē lietderīgi un efektīvi); uzkrājumi (ja situācija ļauj, valsts budžets jāveido ar pārpalikumu); pretcikliskums (straujas izaugsmes laikā fiskālajai politikai jābūt ierobežojošai, bet lejupslīdes laikā – stimulējošai); stabilitāte (finanšu politikai ir jābūt paredzamai un pēctecīgai).

Pagājušajā nedēļā Fiskālās disciplīnas padome izplatīja ziņojumu, kurā norādīja: par spīti tam, ka pašlaik ir ekonomikas izaugsmes laiks, valsts budžets tā arī nav veidots ar pārpalikumu. Nākamā gada budžeta projektā ir paredzēts deficīts 0,7 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tas nav liels, līdz ar to izbīlim nav pamata. Šajā ziņā mēs ne tuvu neesam sliktākajā situācijā Eiropā – ir valstis, kuru tēriņi pret ienākumiem ir krietni lielāki. Par pieņemamu šo budžetu ir atzinusi arī Eiropas Komisija. Un tomēr – budžeta deficīts jebkurā gadījumā nozīmē dzīvošanu uz parāda. Ja parādus krājam laikā, kad ekonomikas procesi ir kopumā labvēlīgi, tad krietni mazākas rīcības iespējas būs tad, kad situācija kļūs saspringtāka. Turklāt esošā parāda procentu nomaksa jau tagad nozīmē pavisam konkrētus papildu tēriņus.

Brīvā tirgus ekonomiku raksturo cikliskums. Ir periodi, kuros notiek straujāka izaugsme, un ir periodi, kuros izaugsme samazinās vai pat ir negatīva. Sarukuma posmiem vienmēr nav jābūt krasiem. 2008. gada krīze bija ļoti smaga gan Latvijā, gan pasaulē – nav teikts, ka pārskatāmā nākotnē varētu notikt kas šāds. Tomēr cikli paši par sevi ir likumsakarīgi, un ir nepieciešams tos ņemt vērā gan budžeta veidošanā, gan citos finanšu politikas aspektos. Tieši fiskālā politika ir galvenais instruments, kas valstīm ir pieejams šo procesu vadīšanā.

Fiskālās disciplīnas padome norādījusi, ka Lietuva un Igaunija jau šogad bija spējusi veidot budžetu ar pārpalikumu un pārpalikums plānots arī mūsu kaimiņvalstu nākamā gada budžetā. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzsvēris, ka Latvijas ekonomika pašlaik aug pat straujāk nekā Lietuvas un Igaunijas ekonomika. Tas vēl vairāk atgādina to, ka šis pirmām kārtām ir jautājums par politisko gribu.

Jāatzīst gan, ka pašlaik Latvijā situācija nudien nav tāda, kurā būtu viegli ierobežot tēriņus. Ir vesela joma nozaru, kurās ir lielas problēmas ar finansējumu – to vidū ir medicīna, tieslietas, izglītība, zinātne. Ārkārtas situācija, kas izsludināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar nepietiekamajiem resursiem pamata darbības nodrošināšanai, ir tikai viens piemērs. Daudzu ļoti svarīgu profesiju pārstāvju darbs pašlaik netiek pienācīgi atalgots, līdz ar to ir grūti piesaistīt nepieciešamos speciālistus – šādai situācijai ir gan tūlītējas, gan ilgtermiņa sekas uz valsts attīstību.

Nepalīdz arī politiskās norises. Valsts budžeta projektu sagatavojusi aizejošā valdība, taču darbs pie tā būs jāturpina jau nākamajai valdībai, un par to būs jābalso jaunajai Saeimai. Valdības veidošanas process nesokas raiti. Jau tagad politiķiem, kuri piedalās valdības veidošanas sarunās, ir nācies apjaust – viņu priekšvēlēšanu solījumi un sākotnējās tēriņu ieceres neatbilst iespējām. Partijas, kuras vēl nesen solīja lielākas algas, pensijas un citus labumus, pašlaik nebūs tās, kuras vēl vairāk nekā aizejošā valdība meklēs, kur samazināt jau esošos izdevumus.

Šādā situācijā valsts budžets, kurš vismaz nepārkāpj Eiropas Komisijas noteiktās vadlīnijas, ir uzskatāms par pieņemamu risinājumu. Taču ilgtermiņa problēmu tas, protams, nerisina. Pašreizējo finansiālo ugunsgrēku dzēšana turpina laupīt mums lielāku rocību nākotnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
27

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
61
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
32

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
30

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
32

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
15
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
28
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi