Starptautiskajā dienā cilvēkiem ar invaliditāti, 3. decembrī, Latvijā jau sesto reizi apbalvoja organizācijas un personas, kas sniegušas vērtīgu atbalstu cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Taču, protams, nekad nebūs iespējams pagodināt visus, kas darbojas šajā jomā. Jau gadiem zinām, ka Cēsu Neredzīgo organizācija vienmēr pratusi rūpēties par savējiem. Kādu atbalstu tagad vājredzīgajiem un neredzīgajiem var sniegt un kāds ir biedru noskaņojums, vērtē Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja Irēna Lāce:
– Šī brīža ierobežojumu dēļ nevaram sanākt kopā, kas mūsu cilvēkiem ļoti aktuāli, tomēr varam tikties viens pret vienu. Tā kā plašākā pulkā kopā nedrīkstam sanākt, nenotiek mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu tikšanās, kas emocionāli ir ļoti smagi, jo cilvēkiem ir vajadzīga tieši šī kopā būšana un darbošanās. Šogad nenotika Baltā spieķa diena, nebija Invalīdu dienas pasākuma, tāpat arī nenotiks Ziemassvētku pasākums. Tomēr mūsu cilvēki ir pacietīgi, nesūdzas, ar nepieciešamo tiek galā – gan ar sevis aprūpēšanu, gan pārtikas iegādi un ierobežojumu ievērošanu, lieto sejas maskas un nemaz neizsaka par tām pretenzijas, jo saprot, ka tas ir nepieciešams.
Mūsu rehabilitācijas centrā arī pašlaik iespējams saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas tiek sniegti viens pret vienu. Centrā ir sporta zālīte, kopā darboties nedrīkst, bet individuāli pa vienam uz kāda trenažiera pavingrot var. Ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus, darbojas mūsu bibliotēka, kurā pati strādāju, cilvēki var paņemt grāmatas, veikt maksājumus, nokopēt nepieciešamo, vienīgi nevar ilgāku laiku pavadīt pie datora.
Papildu atbalstu neesam prasījuši, pašlaik nav tādas vajadzības, iztiekam ar saviem resursiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un bibliotēkas pakalpojumus apmaksā valsts. Ikdienā saņemam atbalstu no pašvaldības, Cēsu sociālā dienesta. Tāpat vasarā, kamēr bija atelpas brīdis, paguvām realizēt divus lielus projektus, kā arī līdzdarboties Latvijas Neredzīgo biedrības vairāku organizāciju kopprojektā. Mums ir labs kolektīvs, savs velkošais spēks – Aija Rīvīte, kura nekad neatsaka padomu, ir zinoša likumos, ar labu sociālā darbinieka izglītību. Mums ir arī brīnišķīga sadarbība ar jauniešiem. Markuss Žamoidiks kopā ar citiem jauniešiem īstenoja iedvesmojošu kopprojektu, bija burvīgas meistarklases, kurās piedalījās jaunieši un vājredzīgie, neredzīgie cilvēki. Tā kā viņa vecmāmiņa ir mūsu organizācijas biedre, viņam vājredzīgi cilvēki ir pazīstami, viņš brīnišķīgi darbojās, iepriecinot ikvienu. Arī viņa mamma Vineta Žamoidika bieži sarūpējusi kulinārijas nodarbības mūsu biedriem. Šobrīd iekštelpās sporta nodarbības nevar notikt, bet iepriekš mūsu trenere Inga Bogdanova divreiz nedēļā par vienkāršu paldies vadīja nodarbības organizācijas dalībniekiem, iesaistīja lielākās grupās tos, kuri bija fiziski spēcīgāki. Esam ļoti pateicīgi visiem mūsu atbalstītājiem, visiem, kas kaut ko labu dara, kuri nekad neatsaka: gan mūsu pašu aktīvajiem biedriem, ar kuru palīdzību daudz ko varam izdarīt paši, gan “Kārumlādei”, “Solo” īpašniekam Uldim Kvantam, kā arī tiem, kas balsta mūsu pašdarbības mākslu. Visus nemaz nav iespējams nosaukt.
Arī mūsu biedrībā ir aktīvāki un pasīvāki biedri, bet aicinu ikvienu, kuram ir kāds jautājums, droši zvanīt, ienākt bibliotēkā, izmantot rehabilitācijas centra pakalpojumus. Biedriem šobrīd visvairāk jautājumu ir par arvien jaunajiem ierobežojumiem, ko drīkst, ko nedrīkst, tāpēc arī to mēs skaidrojam, kā arī vienmēr atbildam un cenšamies visus jautājumus palīdzēt atrisināt. Šis grūtais periods ir jāpārdzīvo, tāpēc vēlos novēlēt visiem izturību, optimismu, kā arī būt atbildī- giem!
Komentāri