Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Neredzamais cilvēks

Monika Sproģe
12:39
30.09.2015
26

Pulkstenis ir deviņi vakarā. Pa atvērto logu dzirdu, kā ārā kāds atver atkritumu konteineru. Viņi strādā katru dienu, bez izņēmumiem, – tādi ir mūsu apkārtnes čaklie bezpajumtnieki, kas neizlaiž nevienu daudzstāvu nama atkritumu urnu, ierodas regulāri vienā un tajā pašā laikā. Viņi reti nāk pa diviem, parasti siro vienatnē.

Viendien, nesot laukā atkritumu maisu, pie miskastes pamanīju līdz šim neredzētu klaidoni, gados jaunu vīrieti. Piegājusi pie miskastes, mocījos, kamēr atmūķēju to nolāpīto brīnumlādi, jo tās vāks acīmredzot bija deformēts. Vīrietis stāvēja man blakus un pat nepapūlējās palīdzēt. Sākumā biju dusmīga, ko blenž, būtu labāk palīdzējis! Tomēr pēc izmisīgās vingrošanas ap miskasti un uzvaras sajūtas, ka mani gruži nogādāti īstajā vietā, ielūkojos viņa acīs.

Manas bailes ņēma virsroku, novērsusies ātri devos prom. Taču viņa skaidrais skatiens bija mani izsitis no līdzsvara. Protams! Kāpēc lai viņš man palīdzētu, ja viņa nemaz nav? Es biju satikusi neredzamo cilvēku. Viņš pats zina, ka tāds ir, tāpēc nepūlas tapt pamanāms.

Mēs runājam par klaidoņiem un bezpajumtniekiem, taču sabiedrības apziņā izveidojies stereotipizēts bezpajumtnieka tēls, kas attiecināms uz visiem klaidoņiem, tā pa īstam nesaskatot cilvēku. Jā, viņš varbūt nav zelta gabaliņš, un smaka attur izzināt, iepazīt tuvāk un aprunāties, tomēr reiz taču arī viņš bija mazs cilvēciņš, pilns ar saviem sapņiem un mērķiem. Man gribējās atgriezties un pavaicāt, kā ir būt redzamam bezpajumtniekam, bet neredzamam cilvēkam, bet man par sevi tik ļoti sametās kauns, ka nesaņēmos.

Tomēr pēc šī notikuma sāku vairāk pamanīt klaidoņus. Tā viens gulēja Cēsīs, kapos pretī “Solo” veikalam. Pakritis mitrās sūnās, ēnā, un gan jau aukstums ķēra pie kauliem, tomēr viņš tur bija. Tie, kas gāja garām, viņu vai nu neredzēja, vai arī viņiem bija pilnīgi vienalga – dzīvs, miris?- bomzis paliek bomzis. Vēl vienu tādu sūnās gulošu neredzamo cilvēku pamanīju ceļa malā Mārsnēnu silos. Skats ir baiss, jo rodas jautājums, kā būs, ja es modināšu, bet viņš necelsies? Prasīju stiprā dzimuma kolēģiem, vai šādā laikā, guļot uz zemes, var nosalt? Saņēmu neviennozīmīgu atbildi.

Es esmu zaķpastala, atzīstu. Nebūtu no tiem, kas ar klaidoņiem kavētu laiku pusdienas pārtraukumā, tomēr vienu gan varu – varu viņus atbrīvot no neredzamā cilvēka lāsta. Man ļoti interesē mans piemājas klaidonis ar dzidro, bet tukšo skatienu, mani interesē, ko viņš iepriekš darījis, kā tik tālu nonācis, vai viņš jau sen visas savas cerības un sapņus zaudējis, varbūt ir slinks un pieņēmis, ka visērtāk ir nedarīto neko, varbūt ir dzīves dauzīts un sists. Es zinu, ka saņemšos un uzrunāšu viņu, tomēr pagaidām vēl palieku zaķpastala.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
20
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
26

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
34

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
36

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi