Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Neredzamais cilvēks

Monika Sproģe
12:39
30.09.2015
14

Pulkstenis ir deviņi vakarā. Pa atvērto logu dzirdu, kā ārā kāds atver atkritumu konteineru. Viņi strādā katru dienu, bez izņēmumiem, – tādi ir mūsu apkārtnes čaklie bezpajumtnieki, kas neizlaiž nevienu daudzstāvu nama atkritumu urnu, ierodas regulāri vienā un tajā pašā laikā. Viņi reti nāk pa diviem, parasti siro vienatnē.

Viendien, nesot laukā atkritumu maisu, pie miskastes pamanīju līdz šim neredzētu klaidoni, gados jaunu vīrieti. Piegājusi pie miskastes, mocījos, kamēr atmūķēju to nolāpīto brīnumlādi, jo tās vāks acīmredzot bija deformēts. Vīrietis stāvēja man blakus un pat nepapūlējās palīdzēt. Sākumā biju dusmīga, ko blenž, būtu labāk palīdzējis! Tomēr pēc izmisīgās vingrošanas ap miskasti un uzvaras sajūtas, ka mani gruži nogādāti īstajā vietā, ielūkojos viņa acīs.

Manas bailes ņēma virsroku, novērsusies ātri devos prom. Taču viņa skaidrais skatiens bija mani izsitis no līdzsvara. Protams! Kāpēc lai viņš man palīdzētu, ja viņa nemaz nav? Es biju satikusi neredzamo cilvēku. Viņš pats zina, ka tāds ir, tāpēc nepūlas tapt pamanāms.

Mēs runājam par klaidoņiem un bezpajumtniekiem, taču sabiedrības apziņā izveidojies stereotipizēts bezpajumtnieka tēls, kas attiecināms uz visiem klaidoņiem, tā pa īstam nesaskatot cilvēku. Jā, viņš varbūt nav zelta gabaliņš, un smaka attur izzināt, iepazīt tuvāk un aprunāties, tomēr reiz taču arī viņš bija mazs cilvēciņš, pilns ar saviem sapņiem un mērķiem. Man gribējās atgriezties un pavaicāt, kā ir būt redzamam bezpajumtniekam, bet neredzamam cilvēkam, bet man par sevi tik ļoti sametās kauns, ka nesaņēmos.

Tomēr pēc šī notikuma sāku vairāk pamanīt klaidoņus. Tā viens gulēja Cēsīs, kapos pretī “Solo” veikalam. Pakritis mitrās sūnās, ēnā, un gan jau aukstums ķēra pie kauliem, tomēr viņš tur bija. Tie, kas gāja garām, viņu vai nu neredzēja, vai arī viņiem bija pilnīgi vienalga – dzīvs, miris?- bomzis paliek bomzis. Vēl vienu tādu sūnās gulošu neredzamo cilvēku pamanīju ceļa malā Mārsnēnu silos. Skats ir baiss, jo rodas jautājums, kā būs, ja es modināšu, bet viņš necelsies? Prasīju stiprā dzimuma kolēģiem, vai šādā laikā, guļot uz zemes, var nosalt? Saņēmu neviennozīmīgu atbildi.

Es esmu zaķpastala, atzīstu. Nebūtu no tiem, kas ar klaidoņiem kavētu laiku pusdienas pārtraukumā, tomēr vienu gan varu – varu viņus atbrīvot no neredzamā cilvēka lāsta. Man ļoti interesē mans piemājas klaidonis ar dzidro, bet tukšo skatienu, mani interesē, ko viņš iepriekš darījis, kā tik tālu nonācis, vai viņš jau sen visas savas cerības un sapņus zaudējis, varbūt ir slinks un pieņēmis, ka visērtāk ir nedarīto neko, varbūt ir dzīves dauzīts un sists. Es zinu, ka saņemšos un uzrunāšu viņu, tomēr pagaidām vēl palieku zaķpastala.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi