Ziņa, ka konkurss uz VID vadītāja amatu noslēdzies bez rezultāta, lika daudz ko pārdomāt. Tiesa, izskatās, ka valsts vadītāji, atbildīgie ministri gan par to īpaši nedomā. Viņiem viss vienkārši, ja no malas nav cilvēku, kuri grib šo amatu, meklēs no iekšējām rezervēm, tātad centīsies kādu pierunāt. Bet pierunāts cilvēks atbilstoši arī strādās!
Premjers pat aicinājis ikvienu cilvēku no privātā sektora pieteikties uz vakanto amatu. Ikvienu, tā vietā, lai meklētu labāko. Tas skaidri parāda, cik mūsu valsts vadītāji ieinteresēti šīs jomas sakārtošanā. Lai gan līdzības nav tālu jāmeklē, atliek pasekot notiekošajam ap KNAB, un kļūst skaidrs, ka mūsu valstī zināmām aprindām ir svarīgi, lai būtu nevis sakārtoti, efektīvi strādājoši dienesti, institūcijas, bet lai tajās valda bardaks. Tad arī viņi jutīsies labi, droši savos darbos un darbiņos.
Varbūt tā vietā, lai domātu, ko pierunāt ieņemt VID vadītāja amatu, vispirms vajadzēja izvērtēt – kāpēc par šo nozīmīgo amatu nav intereses? Un, kad tas saprasts, censties situāciju labot. Viens no iemesliem, kas izskanējis, ir konkurēt nespējīgais atalgojums. Šobrīd VID ģenerāldirektora alga ir 3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Protams, var teikt, tas nav maz, bet svarīgi saprast šīs iestādes nozīmīgumu valsts pastāvēšanā, izaugsmē. Galu galā tieši iekasētie nodokļi ir pamatā tam, lai būtu nauda arī pedagogu algām, medicīnai, pensijām, visam, par ko ir šūmēšanās sabiedrībā.
Igaunijā galvenais nodokļu iekasētājs saņem mēnesī 5800 eiro, pie tam vadot darbinieku ziņā mazāku, bet efektīvāku iestādi. Patiesībā arī tas vēl nav vilinošākais piedāvājums. Man šķiet, ka VID vadītāja algu varētu pielīdzināt Latvijas Bankas vadītāja atalgojumam, kas atbilstoši amatpersonas deklarācijai pērn bija 137 tūkstoši. Salīdzinājumam bijusī VID ģenerāldirektore pērn saņēma nepilnus 46 tūkstošus. Varbūt algu varētu noteikt kā noteiktu procentu no iekasētajiem nodokļiem. Manuprāt, valsts vadītājiem būtu jādara viss iespējamais un pat neiespējamais, lai šajā amatā strādātu cilvēks, kurš tiešām spētu šo jomu sakārtot, lai nodokļu iekasēšana notiktu efektīvi, lai samazinātos iespējas nemaksāt nodokļus.
Diemžēl mums kopumā valsts pārvaldes neefektivitāte ir ļoti izteikta. Tajā strādā pārāk daudz ierēdņu ar salīdzinoši mazām algām, un darbs bieži vien ir atbilstošs samaksai. Varbūt pareizāk būtu, un par to runā jau sen, veidot mazskaitlīgu, bet labi apmaksātu un efektīvi strādājošu valsts pārvaldi. Diemžēl šī ideja valsts augstākajos līmeņos nav guvusi atzinību. Katrs var mēģināt izdarīt secinājumus, kāpēc tā.
Komentāri