Šodien (17. martā) sākas partiju kandidātu sarakstu pieņemšana gaidāmajām vēlēšanām.
Jau kādu laiku tikai telefonsarunās, jo satikties drošības dēļ liegts, dzird runājam, kā partijas meklē pazīstamus cilvēkus, kuri ar savu vārdu varētu palīdzēt iegūt kādu deputāta krēslu. Dažs skaita, cik partijas uzrunājušas. Visām gan atteicis, jo dzīvē citi mērķi. Cits pagodināts par uzaicinājumu, uzreiz piekrīt, pēc tam kauns atteikties, lai gan nākamie piedāvājumi šķiet saprotamāki. “Es no politikas nekā nesaprotu. Man jau nav jāpiekrīt visam, ko partija dara un sludina. Man apsolīja, ka partijā nav jāstājas,” apmēram tāds bija kādas jaunas, sabiedriski aktīvas, mākslinieciski noskaņotas dāmas skaidrojums tam, ka piekritusi piedalīties kādas partijas sarakstā. Vēl, protams, netika aizmirsts populārais un pirms katra sākuma noderīgais: “Tas ir izaicinājums! Es to pieņemu!” Lieki bija jautāt, ko viņa domē darīs, jo, laikam jau nojaušot, atskanēja: “Tas būs interesanti!”
Vai viņu ievēlēs? Tad jau redzēs – pazīstama ir, runāt māk, biedri paskolos, kas jāsaka. Cik jaunajā domē būs tādu kā viņa? Gan jau katras partijas listē kāds līdzīgs ievilināts. Deputāta kandidātam interesanti, bet partijai pazīstams vārds un uzvārds noder. Ja ievēlēs, vai partija tiešām ļaus būt brīvdomīgai, neko nesaprast? “Politiskās partijas bieži tiek definētas kā cilvēku grupas ar kopīgu idejisko platformu, organizācijas nosaukumu un struktūru, kuras cīnās par politiskās varas iegūšanu vēlēšanu ceļā. Partiju nozīmīgākās funkcijas ir sabiedrības interešu apkopošana un pārstāvēšana politisko lēmumu pieņemšanas procesā, sabiedrības informēšana un izglītošana par politikas jautājumiem, valsts pārvaldīšana, politiskās elites rekrutēšana un socializācija,” rakstīts “Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā”. Turpat arī: “Viens no demokrātiskas iekārtas pamatiem ir vietējā vara – pašvaldība. Pilsoņu tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā vistiešāk var realizēt vietējā līmenī.” Latvijā tas nav pašsaprotami, ka kādai partijai vēlētājs uzticas tāpēc, ka piekrīt tās ideoloģijai. Tāpat ir arī ar atbalstītājiem, pat biedriem, jo kāda tur ideoloģija, ja deputāta kandidāts skaidri pasaka: “Mani politika neinteresē.”
Jau kādu laiku ļaužu mutēs uz nebēdu pārcilātas to pazīstamo partiju biedru personības, kuri, listē nedabūjuši kāroto vietu, trīssoļa lēcienā sevi piedāvājuši citam politiskajam spēkam. Ja jau vienas partijas biedri neprot novērtēt, citi, kuri mazāk pazīst, paņem pretī. Gan jau noderēs ja ne reputācijas, tad informācijas dēļ.
Tāds tas nezināmais priekšvēlēšanu laiks – no vienām sievu runām līdz nākamajām. Teju katra partija, vēl gan visas kārtis neatklājot, skaistos vārdos klāsta, kā gatavojas pirmajām vēlēšanām jaunajā, lielajā novadā. Vienai tā būs zvaigžņu komanda, cita uzvarēs vairāk nekā pusē pašvaldību, vēl kāda panāks, ka beidzot tie, kas iesēdējušies, tiks padzīti. Gan saldi, gan sinepju mērcē marinēti vārdi. Tā teikt – katram vēlētājam pa teikumam, kas viņu uzrunā, ko viņš saprot.
Runāt par atbildību nav pieklājīgi. Sak, ko tad es, mēs te visi kopā. Ja gadās kļūda vai paslīd kāja, atkal atbilde zināma: “Esmu parasta mirstīgā. Mēs visi esam. Mēs visi kļūdāmies, jo esam tikai cilvēki.” To iemācīja Saeimas deputāte Karina Sprūde, kad bija aizmirsusi, ka pilsoņi viņai uzticējās, ievēlēja. Vēl kāda ziņa – no septembra līdz janvārim pie administratīvās atbildības saukti astoņi Saeimas deputāti, no kuriem daži pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus, citi sodīti par neatļauta amata savienošanu, interešu konflikta situācijām un citiem pārkāpumiem. Vai viņi, kuri paši vētī un balso par likumiem, tos nezina? Tas ir jautājums par intelektu un reizē attieksmi pret sabiedrību.
Novada domes deputāti lems, kā attīstīsies novads. Labi, ja deputāti no dažādām nozarēm, tad kopā redzams plašāks laukums. Tikai, protams, ar nosacījumu, ka visi zina, ko tad dome īsti dara. Jācer, ka partiju programmās nebūs tādu absurdu plānu, kādus savulaik varēja lasīt vēlētāju apvienību solījumos. Gan baznīcu gribēja celt, gan pabalstus dot tiem, kuri negrib strādāt, jo nauda taču katram vajadzīga, un vēl visus ceļus sakārtot… Ļoti jau gribas ticēt, ka tie desmiti gudro, aktīvo, mērķtiecīgo, tālāk redzošo cilvēku, kuru vārdi būs vēlēšanu listēs, būs vismaz izlasījuši likumu “Par pašvaldībām” un, ja ko solīs, zinās arī, kur ņemt naudu, lai izdarītu.
Interesants laiks. Diezin kāda diskusija iznāktu starp sarakstu pēdējiem kandidātiem?
Komentāri