…bet 19. augusts, mēneša 19. diena, ceturtā nedēļas diena, gada 231.diena ir klāt.
Vārda diena Melānijām un Imantām, dzimšanas diena kolēģim Jānim un vēl daudziem, daudziem. Pirms 30 gadiem sākām izdzīvot augusta puču, kurš beidzās mums par labu, bet 1919.gada 19. augustā Afganistāna ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Vai arī šodien šī valsts atzīmē Neatkarības dienu, vai arī ir pārņemta ar neziņu un izmisumu par savu nākotni?
Kaut kas šajā pasaulē, liekas, notiek citādi, nekā vajadzētu, kā gribētos. Tā vien liekas, ka ar pastāvošo kārtību uz Zemes īsti mierā vairs nav ne daba, ne cilvēki. Mēs Latvijā, protams, varam būt apmierināti, ka tomēr esam lielu nelaimju maz skarti (ptfu,ptfu, ptfu). Ne mums plašu ugunsgrēku, ne iznīcinošu zemestrīču, ne šaujamierīču sprakšķu un dārdu, arī nogurdinošais karstums šovasar garām, jādomā, uz neatgriešanos.
Tomēr globālajā laikmetā nevaram palikt izolēti no pārējās pasaules. To rāda gan robežas ignorējošā pandēmija, gan robežas pāriet gribošo bēgļu rindas. Un klimata pārmaiņām arī ir gluži vienalga, kurā Zemeslodes pusē dzīvojam, kurai partijai piederam, kādas robežas nospraužam. Pasaule ir kļuvusi nedrošāka, nemierīgāka, un tā vien šķiet, ka virs galvas velkas ne tikai rudens nestie tumšie mākoņi.
Šādos apstākļos vajadzētu censties vairāk saprast citam citu, vairāk un nopietnāk ieklausīties citam citā, nerunāt no vienīgā (pareizākā) viedokļa paudēja pozīcijām, neuzspiest savu taisnību, vienlaikus paturot tiesības uz to. Un nevajadzētu aizmirst par jēdzienu “cilvēcīgums”, kas taču nozīmē – tāds, kas raksturīgs cilvēkam, – neatkarīgi no tā, kurā robežas pusē stāvam.
Ir 19.augusts, līdz gada beigām atlikušas 134 dienas. Lai tās būtu mierpilnas, cerīgas un svētīgas, svarīgi arī šo dienu pavadīt tikai ar labām domām, kas tik ļoti piederas cilvēcīgumam.
Komentāri