Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ne asinssūcējs, ne labdaris

Sarmīte Feldmane
10:14
17.08.2016
12

Nauda ir tā, par ko visiem patīk skaļi runāt, apspriesties, paklačoties. Saprotams, ne par sava zuteņa smagumu, bet kaimiņa, valstsvīra, pat kāda nabadziņa. “Īpašnieku interesē tikai peļņa, grib, lai strādājam, galvu nepacēluši, priekšniekiem kādas algas, strādniekiem minimālā. Kauna nav,” dzirdēta frāze. Un ne reizi vien. Bet… interesanti, kāpēc uzņēmējam vajadzīga ražotne vai kas cits, ja ne tāpēc, lai nopelnītu? Katrs darba devējs pieņem darbā strādājošos, lai viņi strādātu, nevis nāktu uz darbu. Un ne tikai strādātu, bet darbu padarītu kārtīgi, nevis ražotu brāķi. Kur uzņēmējs ņem naudu? Ne jau tikai strādnieki to nopelna. Tas, ko padara cehā, ir tikai daļa no procesa, jo vēl ir tik daudz kas – sākot ar ideju, materiālu iegādi, reklāmu, pārdošanu, sadarbību ar partneriem. Bez tā visa ne strādnieks varēs ko darīt, ne kādam vajadzēs to, ko viņš saražojis.

Tas ir tik pašsaprotami. Bet ne visiem, jo šādas runas kaimiņu vidū klusākas nepaliek.

Valdība sāk vētīt nākamā gada budžetu. Saprotams, un tas ir tikai cilvēcīgi, ka katrs grib lielāku algu. Saņēmējam arī vienalga, no kuras kabatas tā tiek paņemta. Minimālā alga nav liela, tam piekrīt visi, bet, lai tā būtu lielāka, ir vairāk jāstrādā. Tajā kopējā seifā, cik nu ir, tik ir. Ar likumu noteiks, kāda jāmaksā minimālā alga, pārējais darba devēju ziņā. Cik priecīgs par minimālās algas pacelšanu būs tās saņēmējs, tik aizvainots tas, kurš turpmāk saņems par desmit eiro vairāk, būdams augstas kvalifikācijas speciālists. Bet darba devējs vairāk samaksāt nevar. Tad jau nav vērts bendēt nervus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, lauzīt galvu, ja pašam paliek tik, cik melns aiz naga.

Latvijā mīl un ciena nabagus. Ja tev nav mājas, labas mašīnas, nebraukā pa kūrortiem un tūrisma maršrutiem, esi kārtīgs, labs cilvēks. Tikko ir kas vairāk un vari atļauties kaut kripatu vairāk, tā kļūsti par darbaļaužu asinssūcēju, izstrādinātāju, savu interešu aizstāvi. Uzņēmējs nav un nebūs arodbiedrība, kurai piederas visus nozākāt, sist cauri savu biedru labklājību uz citu rēķina. Patiesībā var tikai brīnīties par augsto demagoģijas līmeni, ar kuru cilvēki tiek izsaukti ielās. Vienīgais jautājums – kāda ir alga arodbiedrību līderiem? Šo naudu viņiem samet biedri, bet viņš atpelna, cik nu intelekts smalki ļauj. Kāpēc biedri kā darba devēji nevērtē viņu algas? Bet savu darba devēju iespējas samaksāt gan tiek izplucinātas driskās.

Kurā laivā sēdi, uz to pusi peldi. Vari klaigāt, cik gribi, vējš sadarbībā ar ūdeni tevi nesīs, kur gribēs. Tādi ir fizikas likumi. Nauda ir jānopelna, tad to var saņemt algā. Nav uzņēmēji rausēji un nav arī labdari. Katrs strādājam, lai nopelnītu. To gan nav viegli saprast. To jau atkal apliecina spriešana par valsts budžetu, minimālo algu, naudas trūkumu it visam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi