Visi dzīvojam uz vienas planētas vārdā Zeme. Bet cik atšķirīgas situācijas piedzīvojam. Kamēr Latvijā arvien tiek runāts, kā uzlabot demogrāfisko situāciju, daudzviet pasaulē tieši domā, kā dzimstību ierobežot, jo uz planētas vērojama pārapdzīvotība. Skaitļos izsakoties, tas izskatās šādi.
Latvijā šo gadu iesākām ar vienu miljonu un 893 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir par 14,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šim gadam straujiem soļiem tuvojoties izskaņai, drīz vien uzzināsim, kas mainījies iedzīvotāju skaita ziņā. Bet skaidrs, ka viens no faktoriem, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu, ir bērnu dzimstība. Aizvadītajā gadā piedzima 17,6 tūkstoši bērnu, kas ir par 6,6% mazāk nekā 2019. gadā un bija zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā.
Turklāt statistika apliecina, ka Latvijā jau 20 gadus pakāpeniski palielinās vidējais vecums, kurā sievietēm dzimst pirmie bērniņi. Ja ap 2000. gadu vidējais vecums bija 24 gadi, otram bērniņam dzimstot pēc 28 gadu vecuma, tad aizvadītajā gadā pirmais mazulis dzimis sievietēm 27,3 gadu vecumā, bet otrais – gandrīz 31 gada vecumā. Tādējādi latvietes un arī abu pārējo Baltijas valstu iedzīvotājas sasniegušas vecumu, kāds ir jaunajām māmiņām Skandināvijas valstīs. Līdz ar citiem ietekmējošiem faktoriem likumsakarīgi turpinās arī sabiedrības novecošanās – vidējais iedzīvotāju vecums mūsu valstī ir 42,8 gadi. Bet, kamēr mēs lauzām galvas, kā palielināt dzimstību un nodrošināt labklājību kā ģimenēm, tā senioriem, tikmēr citviet pasaulē bažas raisa lielā pārapdzīvotība.
ANO vērtē, ka straujākā dzimstība vērojama valstīs, kur ir viszemākā ekonomiskā attīstība, un tā šobrīd ir Āfrika, atkal un atkal raisot diskusijas par globālo nabadzību. Bet nav nemaz jāskatās uz Āfriku, arī tepat Eirāzijā, Afganistānā, pēc Pasaules Pārtikas programmas secinājumiem pusei iedzīvotāju draud bads un humānā palīdzība nepieciešama arvien lielākos apmēros.
Kamēr Latvijā satraucamies par arvien mazāku iedzīvotāju skaitu, ANO demogrāfi izteikuši prognozi, ka pasaulē pārapdzīvotība kritisko robežu var sasniegt pēc 2050. gada, un tā nav tāltāla nākotne, bet tikai dažas desmitgades. Šobrīd pasaulē ir septiņi miljardi iedzīvotāju, bet pēc iedzīvotāju pieauguma tendencēm 2050. gadā varētu būt vēl par 2,2 miljardiem vairāk, un 10 miljardi iedzīvotāju uz pasaules esot kritiskā robeža planētas noslodzei. Tā mēs dzīvojam – kas vienam par maz, citam par daudz, tomēr visi dzīvojam uz vienas planētas, tāpēc, lai gan ikdienā to neizjūtam, esam savstarpēji saistīti.
Komentāri