Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mostas pavasaris. Plīvo zili dzelteni karogi. Ukrainā šauj

Sarmīte Feldmane
17:33
03.03.2022
14

Kamēr dari to, kas darāms, un visas domas satilpini vien ap to, līdz apziņai atlido kāda putnu čivināšana, uz sienas caur stikla rūti    ielec saules zaķēns. Viss kārtībā, gaidām taču pavasari.

Atliek kādu satikt, vienalga – tuvu vai tālu, draugu, paziņu vai radinieku -, un sarunas uzreiz pavēršas tikai par vienu. Par Ukrai­nu. Tā ir tepat kaimiņos un reizē gribas kādā prāta kambarī ielikt, ka tas, kas notiek tur, jau mūs neskars. Mirkli izdodas, tad atkal iezo­gas nedrošība, pat bailes. Tās pārvarēt nav viegli.

Latviešiem palīdz dziesma. Emocijas, satraukumu izdziedot, rodas drosme, ticība, ka būs labi. Kopā dziedot, pārliecība vairojas. Koncerti Ukrainas atbalstam, kas jau notikuši vairākās pilsētās, vispirms jau vajadzīgi mums pašiem. Pleca sajūtai, domu vienotībai un sevis apliecināšanai – esam kopā    dziesmās, kopā ar tiem, kuri cieš no agresijas. Un garīgu stiprinājumu iegūst ikviens. Gan tas, kura cīņu par brīvību saprotam un atbalstām, gan paši stiprinām sevi.

Var jau teikt, ka atbalsts ar dziesmām ukraiņu tautai tagad vismazāk vajadzīgs. Vai Bari­kā­žu laikā mūsu garu nepacēla kāda ziņa, ka mūs atbalsta ne tikai tautieši citās valstīs, bet saprot arī viņu kaimiņi, kādas valsts valdība. Grūtā brīdī valda emocijas, nospiež neziņa un ir tik būtiski, ka zini – blakus ir cilvēki, kuri tevi atbalsta, gatavi palīdzēt, kā kurš var. Arī dziedot savas un ukraiņu dziesmas.

Un atkal jārunā par brīvību. Mums tā ir. To nevajag formulēt, jo nevaram iedomāties, ka varētu būt citādāk. Nuja, brīvību katrs izprot pa savam, bet ir tā brīvība, kas svēta visai tautai, visiem, kuri dzīvo vienā valstī. Latvijai sava, Ukrainai – sava. Un tā jāaizstāv. Gan ar ieročiem un asinīm, gan ikdienā. Gan kaut domās, dzīvojot līdzi tiem, kam šo brīvību grib atņemt.

Cik bieži nav skandēts, ja pasaule sadodas rokās, var notikt brīnumi. Tā sadodas. Pret karu, agresiju, aizstāvot brīvību un valsts neatkarību. Ukrainas valsts pastāvēšanu un nākotni. Vienojas ne tikai valstis, cauri birokrātijas gaiteņiem pie vienotiem lēmumiem nonāk arī dažādas pasaules organizācijas. Reaģējot uz    Krievijas iebrukumu Ukrainā, hakeru grupējums “Anonymous” ir uzsācis kiberkaru pret Krievijas Federāciju.    Tas jau paspēja uz brīdi uzlauzt dažādas Krievijas oficiālās mājaslapas, piemēram, Krievijas Aizsardzības ministrijas mājaslapu. Grupējums spēja uzlauzt Krie­vijas propagandas kanālus, lai tajos atskaņotu Ukrainas himnu un patiesi stāstītu par notiekošo.

Latvijā plīvo Ukrainas karogi. Arī Latvijas Televīzijas tornī. Tajā 2014.gada nogalē pirmo reizi tika pacelts neatkarīgās Latvijas karogs, un turpmāk ik gadu 4. maijā un 18. novembrī tornī tiek pacelts 3×6 metrus liels    valsts karogs. 2015. gadā, solidarizējoties ar Francijas tautu pēc traģiskajiem terora aktiem, TV tornī tika pacelts Francijas karogs. Tagad Ukrainas. Kā apliecinājums – esam kopā, neaizmirstam savās ikdienas gaitās. Bērni bērnudārzā zīmē Ukrainas karogu, pedagogi ar viņiem runā par kaut ko bērniem tik nesaprotamu.

Esam gatavi kaimiņiem palīdzēt arī praktiski: ziedot naudu, pārtiku, vajadzīgas lietas. Dots devējam atdodas. Mūs vieno brīvība. Tajā nedrīkst noslēpties. Ir jādalās, lai dzīvotu laimīgi. Drošā pasaulē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi