Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mīti par “Covid-19”: no ķiplokiem un karstas vannas līdz aizturētai elpai

Līga Salnite
09:52
03.11.2020
29

Sākot no mirkļa, kad pirmo reizi izdzirdējām no plašsaziņas līdzekļiem par briestošo sērgu kaut kur tālu Ķīnā, drīz jau būs gads, un jau astoņus mēnešus pandēmijas spiedienu jūtam arī katrs savā dzīvē – kā fiziski, tā psiholoģiski.

Cilvēciskai būtnei grūti sadzīvot ar apstākļiem, kuri nepa­kļaujas viņa paša pieņemtajai loģiskajai izpratnei un kārtībai, tamdēļ it dabiski, agrāk vai vēlāk, rodas kārdinājums pieņemt notiekošo caur tādu prizmu, kas piedāvā vienkāršāku izskaidrojumu, sola glābšanu (brīnumlīdzekļi) vai vienkārši noveļ vainu uz kādu trešo subjektu (sazvērestības teorijas).

Vērojot notiekošo globālajā informatīvajā telpā, Pasaules Ve­selības organizācija (PVO, World Health Organization, WHO) savā mājaslapā apkopojusi populārākos rodamos mītus par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību. Šobrīd tur rodamas teju 30 dažādas teorijas un PVO speciālsitu sagatavotie skaidrojumi, ko ievada aicinājums kopīgiem spēkiem samazināt infodēmijas izplatību. Starp soļiem, kā nepieļaut nepamatotas informācijas popularizēšanos, minēts – impulsīvi nepārsūtīt kādas dzirdētās baumas grupu tērzētavās, jebkuras iegūtās informācijas dubulta apstiprinājuma meklēšana, turklāt no kādiem jau uzticamiem, oficiāliem avotiem, kā arī vienkārša jautājuma uzdošanu baumu izplatītājiem: “Kā tu zini, ka tā ir patiesība?”
Viens no pirmajiem mītiem, kas ne reizi vien dzirdēts arī mūspuses ķēķa sarunās, ir saistīts ar dažādu uztura bagātinātāju un vitamīnu lomu “Covid-19” ārstēšanā. PVO speciālsiti gan nenoliedz mikroelementu un vitamīnu nozīmīgo lomu veselības stiprināšanā, tomēr atkārtoti uzsver – patlaban nav nekādu pierādījumu konkrētu elementu ietekmei koronavīrusa izraisītās slimības ārstēšanā. Taču PVO intensīvi strādā pie zāļu izstrādes un izmēģinājumu koordinēšanas cīņā ar “Covid-19”.

Vienlaikus PVO aicina pārmērīgas apzinības vārdā nenodarīt sev lielāku ļaunumu – sporta treniņu laikā ieteikts tomēr nelietot maskas, bet daudz vairāk pievērst uzmanību distancei no citiem cilvēkiem. “Sviedri var padarīt masku daudz ātrāk mitru, kas elpošanu dara grūtāku un arīdzan veido mikroorganismiem labvēlīgāku vidi.”

Attiecībā uz vēl pavasarī biežāk izskanējušajām bažām, ka jaunais koronavīruss var izplatīties arī ar apaviem, mediķi teic – tā ir maz ticama varbūtība. Tomēr mitekļos, kur dzīvo mazi bērni (vēl rāpojoši), drošībai tiek ieteikts atstāt apavus pie ieejas. Speciālisti iestājas arī pret mēģinājumiem ārstēt “Covid-19” saslimšanu ar antibiotikām, vēlreiz atgādinot – tā ir vīrusa, ne baktēriju izraisīta saslimšana, līdz ar to lieka antibiotiku ievadīšana ķermenī gaidīto labumu nedos. Tāpat PVO sagatavojuši ilustratīvas norādes un video materiālus ar skaidrojumiem, ka “Covid-19” ārstēšanā un profilaksē nelīdz nedz asie pipari, nedz ķiploki, nedz alkohols, nedz karsta vanna.

Plašāk lasāms PVO oficiālās mājaslapas sadaļā “Padomi sabiedrībai”, kur ievietotā informācija rodama ne vien angļu, bet arī krievu valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi